1 Tad tas Kungs pavēlēja Jozuam, teikdams:
2 „Runā uz Israēla bērniem un saki: Noteiciet sev vēl glābšanas pilsētas, par kurām Es ar jums esmu runājis ar Mozus starpniecību,
3 Lai turp varētu aizbēgt tāds, kas netīšām un nezinādams ir nokāvis dzīvu dvēseli, un tās lai jums būtu par patvērumu no asins atriebēja.
4 Ja tāds tad bēg uz kādu no šīm pilsētām, tad tam ir jānostājas pilsētas vārtu ieejā un viņam šīs pilsētas vecajiem dzirdot, ir jāizstāsta savs gadījums; tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un lai viņam ierāda vietu, ka viņš var pie tiem dzīvot.
5 Kad nu asins atriebējs viņu vajā, tad viņi nedrīkst to izslēgt un nodot viņa rokā, tāpēc ka viņš netīšām bija nonāvējis savu tuvāko un viņš to nebija ienīdis nedz vakar, nedz aizviņdienu.
6 Un viņš lai paliek šinī pilsētā dzīvot, kamēr tam jānāk draudzes priekšā tiesāšanai, un tad līdz augstā priestera nāvei, kas tanī laikā tur būs amatā; pēc tam lai viņš griežas atpakaļ savā pilsētā un savā namā tanī pilsētā, no kufas viņš bija aizbēdzis.“
7 Tad Israēla bērni iesvētīja par tādām patvēruma vietām Kedešu Galilejā, Naftaļa kalnos, Sichemu Ēfraima kalnos un Kirjat-Arbu, tas ir Hebronu, Jūdas kalnos.
8 Un viņpus Jardānas, no Jērikas uz austrumiem, tie izraudzīja Beceru klajumā uz kalnu līdzenuma Rūbena ciltī un Ramotu Gileādā Gada ciltī, tāpat arī Golanu Basanā Manases ciltī.
9 Šīs bija izraudzītās pilsētas visiem Israēla bērniem, kā ari svešniekiem, kas dzīvoja viņu vidū, lai uz turieni varētu bēgt ikkatrs, kas vien nejauši nositis kādu cilvēku, lai tam nebūtu jāmirst no asins atriebēja rokas, pirms tas nebūtu stāvējis draudzes priekšā.
Patvēruma pilsētas
(4Moz 35:9–285Moz 19:1–13)1 Tad Kungs teica Jozuam: 2 “Saki Israēla dēliem: iekārtojiet sev arī patvēruma pilsētas, par kurām esmu jums teicis caur Mozu. 3 Lai turp bēg slepkava, kas neapzināti vai bez ļauna nodoma kādu nokāvis, – tur lai jums ir patvērums no asinsatriebēja. 4 Tāds lai bēg uz kādu no šīm pilsētām, nostājas pilsētas vārtos un stāsta tās pilsētas vecajiem par savu lietu – tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un ierāda viņam vietu, kur tas var palikt. 5 Ja nu asinsatriebējs viņu vajā, tie nedrīkst nodot viņu asinsatriebēja rokā, jo viņš savu tuvāko nokāvis bez ļauna nolūka un viņam iepriekš nav bijis naida pret to. 6 Lai viņš paliek tajā pilsētā, līdz viņam jāstājas sapulces priekšā, kur viņu tiesās, – lai viņš paliek tur līdz augstā priestera nāvei, kurš tobrīd ir amatā, pēc tam slepkava var doties atpakaļ uz savu pilsētu un savu namu tajā pilsētā, no kurienes viņš bēdzis.” 7 Tad viņi iesvētīja Kedešu Galilejā, Naftālī kalnos, un Šehemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu – tā ir Hebrona, kas Jūdas kalnos. 8 Un viņpus Jardānas, austrumos no Jērikas, viņi izraudzījās Beceru, kas tuksneša līdzenumā un pieder Rūbena ciltij, un Rāmotu Gileādā, kas pieder Gāda ciltij, un Golānu Bāšānā, kas pieder Manases ciltij. 9 Šīs pilsētas tika iedibinātas visiem Israēla dēliem, kā arī svešiniekiem, kas mīt viņu vidū, lai turp var bēgt ikviens, kas kādu nokāvis neapzināti, – lai tāds nemirst no asinsatriebēja rokas, kamēr nav stājies sapulces priekšā.
