1 Šis ir tā Kunga vārds, kas atklājies Joēlam, Petuēla dēlam.
2 Uzklausiet to jūs, vecākie, un pārdomājiet uzmanīgi arī jūs, visi pārējie zemes iedzīvotāji! Vai kaut kas līdzīgs ir jebkad noticis jūsu laikā vai jūsu tēvu dienās?
3 Stāstiet par to saviem bērniem un lieciet, lai jūsu bērni to stāsta tālāk saviem bērniem un viņu bērni atkal nākamai paaudzei!
4 Kas palika pāri cirmeņiem, to aprija siseņi, ko atstāja neskartu siseņi, to nograuza vaboles, un kas paglābās no vabolēm, to apēda tārpi.
5 Uzmostieties, dzērāji, un raudiet! Vaimanājiet, vīna cienītāji, jaunā vīna dēļ, jo tas gājis zudumā jūsu mutei!
6 Varena un savā daudzumā neaptverama tauta brūk virsū manai zemei. Tai ir zobi kā lauvam, un dzerokļi kā lauvas mātei.
7 Tā ir padarījusi manus vīna dārzus plikus un kailus un iznīcinājusi manus vīģes kokus, tiem apēzdama lapas un nograuzdama mizu. Liela daļa koku nolūzuši, pārējiem atlikuši tikai to kailie, apgrauztie zari.
8 Vaidi un vaimanā kā jaunava, kas tērpusies sēru drēbēs sava jaunības drauga dēļ!
9 Jo ēdamie un dzepamie upuri tā Kunga namā vairs nenotiek, un priesteri, tā Kunga kalpi, sēro.
10 Druvas ir nopostītas, tīrumi izskatās notēlojami, labība ir pagalam, vīna koki ir galīgi panīkuši, un ar eļļu ir gaužām bēdīgi.
11 Nelaimīgi ir zemkopji, arī vīna dārznieki: viņi vaid un sūdzas skaļā balsī par zaudētiem kviešiem un miežiem, jo tīrumos nekāda raža nav sagaidāma.
12 Vīna koks ir nokaltis, vīģes koks neglābjami novītis; tāpat beigti visi granātkoki, pagalam palmas un ābeles; arī visi pārējie koki laukā nokaltuši; viss prieks cilvēku bērniem ir zudis.
13 Apvelciet sēru drēbes, apjozieties un skumstiet, priesteri, šņukstiet skaļā balsī jūs, altāra kalpi! Ejiet un guliet cauru nakti, ielīduši sēru maisos, jo ēdamie un slakāmie upuri vairs nenotiek jūsu Dieva namā.
14 Izsludiniet svēto gavēni, sasauciet kopā visu draudzi! Izsludiniet grēku nožēlas dienu! Sapulciniet tautas vecākos un visus zemes iedzīvotājus tā Kungu, jūsu Dieva, namā un piesauciet to Kungu jo skaļā balsī.
15 Ak vai, cik drausmīga diena! Jau tuva ir pati tā Kunga diena; kā visu sagandētāja ar Dieva nolemtiem varas darbiem tā nāk paša Visvarenā sūtīta.
16 Vai nav aizrauta projām barība mums mūsu pašu acu priekšā, un vai prieks un līksmība nav galīgi atstājuši tā Kunga, mūsu Dieva, namu?
17 Satrūdējuši guļ zemē sēklas graudi, tukšas ir klētis, un šķūņi brūk kopā, jo visa labība ir pagalam.
18 Cik drūmi un baigi mauro lopi! Novājējuši ir vērši un govis, jo nav viņiem kur ganīties, —avis izģinst un panīkst.
19 Tevi, Kungs, es piesaucu, jo karstuma svelme ir izdedzinājusi klaju-mos ganības, un uguns aprijusi visus pa tīrumiem sastādītos kokus.
20 Slāpēs iztvīkuši pacel pret Tevi, ak Kungs, savus drausmīgos kaucienus meža zvēri, jo izžuvuši ir ūdens avoti un dedzinātāja svelme ir aprijusi klajumu ganības!
Raudu dziesma par siseņu izpostīto zemi
(Sal. 2Moz 10:1–20)1 Kunga vārds, kas dots Joēlam, Petuēla dēlam.
2 Klausieties, vecajie!
Sadzirdiet visi, kas mītat uz zemes!
Vai tā ir noticis jūsu dienās,
vai tā ir bijis jūsu tēvu dienās?
3 Par to stāstiet saviem dēliem,
lai jūsu dēli stāsta saviem dēliem
un viņu dēli nākamām audzēm!
4 Ko atstāja cirmeņi, to apēda siseņi,
ko atstāja siseņi, to apēda sienāži,
ko atstāja sienāži, to apēda vaguļi!
5 Mostieties, žūpas, un raudiet,
gaudojiet, vīna dzērāji, par saldo vīnu –
tas jūsu lūpām atņemts!
6 Jo nāk tauta pret manu zemi,
tie ir stipri, un skaita tiem nav!
Zobi tiem kā lauvas zobi,
un dzerokļi tiem kā lauvas jaunulim!
7 Manus vīnakokus tie izdeldējuši
un manus vīģes kokus nobraucījuši,
mizot nomizojuši, nosvieduši –
nu kaili zari!
8 Gaudies kā meitene,
kam maiss ap gurniem,
sērojot par savu jauno vīru!
9 Atņemta labības dāvana
un lejamais upuris Kunga namam –
sēro priesteri, Kunga kalpi!
10 Lauki nopostīti, un zeme sēro,
jo labība postā,
izsusis jaunvīns,
izčākstējusi jaunā eļļa.
11 Kaunā zemkopji, vaimanā vīnkopji –
par kviešiem un miežiem,
jo lauka raža pagalam!
12 Vīnakoki nokaltuši, un vīģes koki izžuvuši
un granātāboli, un dateles, un āboli,
uz lauka visi koki ir nokaltuši,
nu cilvēka bērnu līksme ir izkaltusi!
Aicinājums uz grēknožēlu un lūgšanu
13 Jozieties un apraudiet, priesteri,
vaimanājiet, kas kalpojat altārī,
ejiet, nakšņojiet maisos, mana Dieva kalpi,
jo jūsu Dieva namam nu atņemta
labības dāvana un lejamais upuris!
14 Svētiet gavēni, sasauciet sapulci,
aiciniet vecajos un visus, kas mīt uz zemes,
uz jūsu Dieva Kunga namu –
tur brēciet uz Kungu!
15 Vai tai dienā!
Kunga diena ir tuvu –
kā posts tā no Visuspēcīgā nāks!
16 Vai tad ne mūsu acu priekšā
tika atņemts ēdiens mūsu Dieva namam
un līksme un prieks?
17 Graudi satrupuši savās čaulās,
šķūņi noplēsti un klētis nojauktas,
jo visa labība izkaltusi!
18 Kā bauro lopi!
Klīst vēršu bari,
tiem nav kur ganīties,
nīkst pat avju pulki!
19 Uz tevi, Kungs, es saucu –
jo uguns aprijusi tuksneša pļavas,
liesmas aplaizījušas visus lauka kokus!
20 Pat lauka zvēri īd uz tevi,
jo izsusuši ūdens strauti
un uguns aprijusi tuksneša pļavas.
