1 Pēc tam Jēzus vēl reiz parādījās mācekļiem pie Tiberijas jūjras. Tas notika tā:
2 Tur bija kopā Sīmanis Pēteris, Toms, saukts dvīnis, Nātānaēls no Kānas Galilejā, Cebedeja dēli un vēl divi citi viņa mācekļi.
3 Sīmanis Pēteris viņiem saka: „Es iešu zvejot.“ Tie saka viņam: „Mēs iesim tev līdz!“ Tad tie aizgāja un iekāpa laivā, bet tanī naktī nekā nedabūja.
4 Bet rītam austot, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus.
5 Tad Jēzus viņiem saka: „Bērni, vai jums ir kas ko ēst?“ Tie viņam atbildēja: „Nav!“
6 Viņš tiem sacīja: „Izmetiet tīklu laivas labajā pusē, tad jūs dabūsit!“ Tad tie izmeta tīklu un vairs nevarēja viņu izvilkt aiz zivju daudzuma.
7 Tad mācekļis, ko Jēzus mīlēja, saka Pēterim: „Tas ir Kungs!“ Sīmanis Pēteris, dzirdēdams, ka tas ir Kungs, apjoza virsdrēbes, jo viņš bija izģērbies, un metās jūpā.
8 Bet pārējie mācekļi nāca ar laivu, vilkdami tīklu ar zivīm, jo tie nebija tālu no krasta, bet tikai apmēram divi simts olekšu.
9 Izkāpuši malā, viņi tur redz ugunskuru no oglēm un uz tā zivis noliktas un maizi.
10 Jēzus viņiem saka: „Atnesiet no zivīm, ko jūs esat dabūjuši.“
11 Tad Sīmanis Pēteris izkāpa malā un izvilka uz krasta tīklu, pilnu lielām zivīm, kopā simts piecdesmit trīs. Un lai gan viņu bija tik daudz, tīkls nesaplīsa.
12 Jēzus viņiem saka: „Nāciet un turiet azaidu!“ Bet neviens no mācek-ļiem nedrīkstēja viņam jautāt: „Kas tu esi?“ Jo tie gan zināja, ka tas ir pats Kungs.
13 Tad Jēzus nāk, ņem maizi un dod to viņiem, tāpat arī zivis.
14 Šī bija trešā reize, ka Jēzus parādījās saviem mācēkļiem pēc savas augšāmcelšanās no miroņiem.
15 Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli vairāk nekā šie?“ Tas viņam saka: „Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!“ Viņš saka tam: „Gani manus jērus!“
16 Vēl otru reiz viņš tam saka: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?“ Tas viņam saka: „Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!“ Viņš saka tam: „Gani manas avis.“
17 Trešo reiz viņš tam saka: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?“ Pēteris noskuma, ka viņš trešo reizi viņam sacīja: „Vai tu mani mīli?“ un sacīja viņam: „Kungs, tu zini visas lietas, tu zini, ka es tevi mīlu.“ Jēzus saka: „Gani manas avis!
18 Patiesi, patiesi, es tev saku: Jauns būdams, tu pats jozies un gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas, un cits tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi.“
19 Bet to viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas Dievu godinās. Un to teicis, viņš tam saka: „Seko man!“
20 Apgriezies, Pēteris ierauga līdzi nākam mācekli, ko Jēzus mīlēja, kas pie vakariņām bija noliecies pie Jēzus krūts un sacījis: „Kungs, kujrš ir tas, kas tevi nodos?“
21 To ieraudzījis, Pēteris saka Jēzum: „Bet kas būs ar šo, Kungs?“
22 Jēzus viņam saka: „Ja es gribu, lai šis paliek, tiekāms es nāku, kāda tev daļa? Tu seko man!“
23 Tā izgāja šī valoda brāļu starpā: „Šis māceklis nemirs.“ Bet Jēzus viņam nebija sacījis: „Viņš nemirs,“ bet: „Ja es gribu, ka viņš paliek, tiekāms es nāku, kāda tev daļa?“
24 Tas ir tas māceklis, kas liecību dod par šīm lietām un kas šo visu ir uzrakstījis; un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa.
25 Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad man šķiet, visa pasaule ir nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.
Pie Tibērijas jūras
1 Pēc tam Jēzus atkal parādījās saviem mācekļiem pie Tibērijas jūras. Redzi, viņš parādījās, 2 kad vienkopus bija Sīmanis Pēteris, Toms, saukts Dvīnis, Natanaēls no Galilejas Kānas, Zebedeja dēli un vēl divi citi viņa mācekļi. 3 Sīmanis Pēteris viņiem sacīja: “Es eju zvejot.” Tie viņam sacīja: “Mēs arī iesim ar tevi!” Viņi aizgāja un sakāpa laivā, bet tajā naktī neko nenoķēra. 4 Kad bija jau rīts, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus. 5 Tad Jēzus viņiem sauca: “Bērni, vai jums ir kas ēdams?” Tie viņam atbildēja: “Nē!” 6 Viņš tiem sacīja: “Metiet tīklu laivas labajā pusē, tad atradīsiet!” Tad tie iemeta tīklu un zivju daudzuma dēļ nespēja to vairs pavilkt. 7 Māceklis, ko Jēzus mīlēja, Pēterim sacīja: “Tas ir Kungs!” Sīmanis Pēteris, izdzirdējis, ka tas ir Kungs, apvilka virsdrēbes, jo viņš bija kails, un iemetās jūrā. 8 Bet citi mācekļi tuvojās ar laivu, vilkdami tīklu ar zivīm, jo tie nebija tālu no krasta – kādas divsimt olektis. 9 Izkāpuši krastā, viņi redzēja ogles kvēlojam un zivis uz tām un maizi. 10 Jēzus viņiem sacīja: “Nesiet no tām zivīm, ko tagad esat saķēruši!” 11 Tad Sīmanis Pēteris aizgāja un izvilka krastā tīklu, pilnu ar lielām zivīm, skaitā simt piecdesmit trīs. Bet tīkls nebija saplīsis, kaut arī zivju bija tik daudz. 12 Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet uz rīta maltīti!” Un neviens māceklis neiedrošinājās viņam jautāt: “Kas tu esi?” Jo viņi zināja, ka tas ir Kungs. 13 Tad Jēzus nāca, ņēma maizi un deva viņiem un tāpat arī zivis. 14 Tā bija jau trešā reize, kad Jēzus pēc augšāmcelšanās no mirušajiem parādījās saviem mācekļiem.
Jēzus un Pētera saruna
15 Kad viņi bija pabrokastojuši, Jēzus Sīmanim Pēterim jautāja: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mīli mani vairāk nekā šie?” Tas viņam atbildēja: “Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manus jērus!” 16 Jēzus tam jautāja vēl otrreiz: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mīli mani?” Tas viņam atbildēja: “Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manas avis!” 17 Trešo reizi Jēzus tam jautāja: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?” Pēteris noskuma, ka viņš tam trešo reizi jautāja: vai tu mani mīli? – un viņam sacīja: “Kungs, tu zini visu, tu zini, ka es tevi mīlu.” Jēzus tam sacīja: “Gani manas avis! 18 Patiesi, patiesi es tev saku: kad tu biji jauns, tu apjozies un gāji, kur gribēji; bet, kad tu kļūsi vecs, tu izstiepsi savas rokas un cits tevi jozīs un vedīs, kur tu negribi.” 19 To viņš sacīja, norādīdams uz to, kādā nāvē Pēteris pagodinās Dievu. Pēc tam Jēzus viņam sacīja: “Seko man!”
Par mācekli, ko Jēzus mīlēja
20 Pēteris apgriezies ierauga sekojam mācekli, ko Jēzus mīlēja un kas tajā mielastā, noliecies pie viņa krūts, bija jautājis: “Kurš tas ir, kas tevi nodos?” 21 Viņu redzēdams, Pēteris Jēzum jautāja: “Kungs, bet kā ar šo?” 22 Jēzus viņam sacīja: “Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku, kas tev par to? Tu seko man!” 23 Tā brāļu vidū izplatījās runas, ka šis māceklis nemirs. Jēzus viņam nebija teicis, ka viņš nemirs, bet gan: ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku, kas tev par to?
Evaņģēlija liecības patiesība
24 Šis māceklis ir tas, kurš par visu šo liecina un ir uzrakstījis; un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa. 25 Ir vēl arī daudz cita, ko Jēzus ir darījis, un, ja to visu pēc kārtas uzrakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.
