1 Šis tā Kunga vārds par filistiešiem ieskanējās pravietim Jeremijam viņa apziņā, pirms faraons uzvarēja Gazu:
2 „Tā saka tas Kungs: Redzi, ūdeņi plūst no ziemeļiem un top par pāri plūstošu kalna strautu, tie pārplūdina zemi un visu, kas tanī, pilsētas un to iedzīvotājus, tā ka cilvēki brēc skaļā balsī, un visi zemes iedzīvotāji vaimanā.
3 Ziemeļu zirgu dimdošās pakavu dunoņas, viņu kaļra ratu dārdoņas un viņu vezumu riteņu klaboņas apmulsi-nāti, tēvi neuzrauga vairs savus bērnus, jo bailes stindzina viņu rokas.
4 Līdz ar to ir atnākusi tā diena, kas visiem filistiešiem nes bojā eju un atņem Tirai un Sidonai pēdējo palīgu, kāds bija vēl atlicis. Tiešām, tas Kungs grib iznīcināt filistiešus, un tie ir cēlušies no izceļotājiem, kas nākuši no Kaftoras salas.
5 Gaza noskuvusi sev galvu, Aškalona izdeldēta. Ak enakitu atlikums! Cik ilgi tu vēl būsi spiests asiņaini sagraizīt sevi?
6 Ak vai! Tā Kunga zobens! Kad beidzot jel tu kļūsi pie miera? Lien jel savās makstīs! Izbeidz savu darbību! Un stāvi klusu, mierā!
7 Bet kā tas lai rimst, jo tas Kungs tam to nav pavēlējis? Viņš to gan sūtījis pret Aškalonu un pret visu jūrmalu!“
Vēstījums par filistiešiem
1 Kunga vārds nāca pār pravieti Jeremiju par filistiešiem, pirms faraons sakāva Gazu. 2 Tā saka Kungs:
“Redzi, no ziemeļiem ūdeņi ceļas,
tie kļūs par pāri plūstošu strautu,
tie pārplūdinās zemi un piepildīs
pilsētas un tos, kas tur mīt,
un cilvēki kliegs un gaudos –
visi, kas mīt uz zemes.
3 Zirgu pakavu klaboņas,
ratu dārdoņas
un riteņu klaudzoņas dēļ –
neatskatīsies tēvi uz dēliem,
nošļuks tiem rokas! –
4 par to dienu, kas nāk,
lai iznīdētu visus filistiešus,
lai nocirstu Tīrai un Sidonai
visus pabēgušos palīgus!
Jo Kungs deldē filistiešus –
Kaftoras piekrastē palikušos!
5 Nu noskūta Gaza,
izdeldēta Aškelona
un ielejās palikušie!
Cik ilgi tu graizīsi sevi!?
6 Vai! Zobens Kungam!
Kunga zoben,
kad tu rimsi!?
Lien atpakaļ makstī,
rimsti un klusti!
7 Kā lai tu rimsti,
ja Kungs tev pavēlēja?
Pret Aškelonu un jūras krastu
tevi aizsūtīja!”
