1 Šis vārds no tā Kunga atklājās Jeremijam, kad miesas sardzes priekš-nieks Nebusaradans viņu atsvabināja Rāmā, kur tas viņu bija atradis apcie-tinātu Jeruzālemes un Jūdas iedzīvotāju starpā jau važās saistītu aizvešanai uz Bābeli.
2 Kad miesas sardzes priekšnieks viņu tur atrada, viņš sacīja Jeremijam: „Tas Kungs, tavs Dievs, bija šai vietai piedraudējis ar šo nelaimi,
3 Un tagad tas Kungs liek tam tā notikt, Viņš izpilda savus draudus, tādēļ ka jūs esat grēkojuši pret to Kungu un neklausījāt Viņa balsi: tādēļ tas jums arī tā notiek.
4 Tagad nu redzi, es atsvabinu tavas rokas no važām. Ja tev tīk iet ar mani uz Bābeli, tad nāc, es gādāšu par tevi. Bet ja tev nepatīk ar mani iet uz Bābeli, tad lai paliek! Redzi, visa zeme tavā priekšā, tu vari iet, kur vēlies un kur tev patīk!“
5 Kad Jeremija vēl nevarēja izšķirties, tas viņam sacīja: „Tad atgriezies atpakaļ pie Gedaljas, Ahikāma dēla, tas ir Šafana dēls, ko Bābeles ķēniņš iecēlis par pārvaldnieku pār Jūdas pilsētām, un paliec pie tā tautas vidū vai ej citur, kur tu vēlies!“ Tad miesas sardzes priekšnieks deva tam ceļa maizi un dāvanu un to atlaida.
6 Jeremija gāja uz Micpu pie Gedaljas, Ahikāma dēla, un palika pie viņa tautas vidū, kas vēl bija atlikusi zemē.
7 Kad visi kara virsnieki, kas stāvēja laukā ar saviem karavīriem, dzirdēja, ka Bābeles ķēniņš iecēlis Gedalju, Ahikāma dēlu, par zemes pārvaldnieku un uzticējis viņam vīru, sievu un bērnu, vispārīgi vienkāršu ļaužu apsardzību, kas nebija aizvesti uz Bābeli,
8 Tad tie nāca pie Gedaljas uz Micpu: Ismaēls, Netanjas dēls, Johanans un Jonatāns, Kareacha dēli, Seraja, Tanhumeta dēls, Ofaja dēli no Netofas, Jesanja, Maāchata dēls, kopā ar saviem vīriem.
9 Tad Gedalja, Ahikāma dēls, Šafana dēla dēls, Dievu svinīgi piesaukdams, griezās pie viņiem un viņu vīriem ar šādu uzrunu: „Nebīstaities kaldējiem kalpot! Palieciet šai zemē un padodieties Bābeles ķēniņam, tad jums labi klāsies!
10 Redzi, ar! es dzīvoju Micpā, lai varētu atbildībā stāvēt kaldēju priekšā, kad tie nāks pie mums. Bet jūs ievāciet vīna, lauku un eļļas ražu savos traukos un dzīvojiet savās pilsētās, ko esat ieguvuši!“
11 Tāpat arī tiem jūdiešiem, kas atradās Moābā, zem amoniešiem, Ēdomā un visās pārējās zemēs, drīzi kļuva zināms, ka Bābeles ķēniņš atstājis daļu iedzīvotāju Jūdā, un ka viņš iecēlis Gedalju, Ahikāma dēlu un Šafana dēla dēlu, tiem par zemes pārvaldnieku.
12 Tad visi šie jūdieši atgriezās atpakāļ no visām malām, kur tie bija izkaisīti, un saradās Jūdas zemē pie Gedaljas Micpa. Un tiem bija bagāta vīna un dārza augļu raža.
13 Bet kad Johanans, Kareacha dēls, un visi kafa virsnieki, kas stāvēja laukā, bija ieradušies pie Gedalja Micpā,
14 Tad tie viņam sacīja: „Vai tu zini, ka amoniešu ķēniņš Baāliss ir nosūtījis Ismaēlu, Netanjas dēlu, lai tas tevi noslepkavotu?“ Bet Gedalja, Ahikāma dēls, tiem neticēja.
15 Tad Johanans, Kareacha dēls, sarunājās slepeni ar Gedalju Micpā un tam teica: „Atļauj man iet un nogalināt Ismaēlu, Netanjas dēlu, un neviens lai to nedabū zināt! Kādēļ lai viņš tevi nokauj, un visi jūdieši, kas šeit pie tevis sapulcējušies, atkal lai izklīstu, un pēdējie no Jūdas pāri palikušie lai aizietu bojā?“
16 Bet Gedalja, Ahikāma dēls, atbildēja Johananam, Kareacha dēlam: „Nedari tā, kā tu teici, jo nav taisnība, ko tu saki par Ismaēlu!“
Jeremija paliek Jūdejā
(2Ķēn 25:22–26)1 Šis ir vārds, ko Jeremija saņēma no Kunga pēc tam, kad sardzes vadonis Nebūzaradāns viņu atbrīvoja un ļāva iet, jo viņš bija iekalts važās, tāpat kā visi Jeruzālemes un Jūdas trimdinieki, ko aizveda trimdā uz Bābeli. 2 Sardzes vadonis ņēma Jeremiju un teica viņam: “Kungs, tavs Dievs, ir runājis par ļaunumu, kas būs šai vietai. 3 Viņš lika tam nākt, Kungs darīja, kā teica, jo jūs grēkojāt pret Kungu un nepaklausījāt viņa balsij – un jums notika šī lieta! 4 Redzi, šodien es tevi atbrīvoju no važām, kas ir ap tavām rokām! Ja tu vēlies nākt kopā ar mani uz Bābeli, tad nāc, un es rūpēšos par tevi! Bet, ja tu nevēlies kopā ar mani doties uz Bābeli, redzi, tavā priekšā ir visa zeme, ej turp, kurp tev tīk, un, kurp gribi iet, turp ej!” 5 Un, kamēr vēl Jeremija nebija aizgājis, viņš teica: “Vai arī atgriezies pie Cedekijas, Ahīkāma dēla, Šāfāna dēla, kuru Bābeles ķēniņš iecēla valdīt pār Jūdas pilsētām, un mīti tur pie viņa, pie savas tautas, vai arī ej visur, kurp gribi iet!” Un sardzes vadonis deva viņam uzturu un dāvanu un ļāva iet. 6 Un Jeremija gāja uz Micpu pie Cedekijas, Ahīkāma dēla, un mita pie viņa, pie tās tautas, kas bija palikusi tai zemē.
7 Un visi karaspēka virsnieki, kuri klaiņoja apkārt, – viņi un viņu vīri – padzirdēja, ka Bābeles ķēniņš iecēlis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, valdīt pār vīriem, sievām, bērniem un zemes nabagiem, kuri nebija aizvesti trimdā uz Bābeli. 8 Un viņi nāca uz Micpu pie Gedaljāhu – Ismaēls, Netanjāhu dēls, Jehohānāns un Jonatāns, Kārēha dēli, Serāja, Tanhumeta dēls, nefopatieša Ēfaja dēli, un Jaazanja, maahietis, – viņi un viņu vīri. 9 Un Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, Šāfāna dēls, zvērēja viņiem un viņu vīriem, sacīdams: “Nebaidieties no kalpības kaldiešiem! Dzīvojiet šajā zemē un vergojiet Bābeles ķēniņam, un jums būs labi! 10 Bet es, redzi, es mitīšu Micpā, lai stātos to kaldiešu priekšā, kuri nāks pie mums, bet jūs vāciet vīnu un vasaras augļus, un eļļu, lieciet tos savos traukos un dzīvojiet savās pilsētās, kurās esat apmetušies!” 11 Un arī visi jūdi, kuri bija Moābā, starp Amona dēliem, Edomā un visās zemēs, uzzināja, ka Bābeles ķēniņš dažus ir atstājis Jūdā un ka pār tiem viņš ir iecēlis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu. 12 Un visi jūdi atgriezās no visām tām vietām, kur bija padzīti, un nāca uz Jūdas zemi pie Gedaljāhu, uz Micpu, un vāca tur jo daudz vīna un vasaras augļu.
13 Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kuri klaiņoja apkārt, nāca uz Micpu pie Gedaljāhu. 14 Un viņš tam sacīja: “Vai tu zini, ka Baalīss, Amona dēlu ķēniņš, ir sūtījis Ismaēlu, Netanjas dēlu, tevi nogalēt!?” Bet Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, neticēja viņam. 15 Un Jehohānāns, Kārēha dēls, Micpā slepeni Gedaljāhu teica: “Es tagad iešu un nositīšu Ismaēlu, Netanjas dēlu, un neviens to neuzzinās! Kādēļ lai viņš nogalē tevi!? Kādēļ jātiek pazudinātiem visiem jūdiem, kas ir sapulcējušies pie tevis? Kādēļ jāiet bojā Jūdas atlikumam?” 16 Bet Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, teica Jehohānānam, Kārēha dēlam: “Nedari to, tu melo par Ismaēlu!”
