1 Tā Kunga vārds, ko Jeremija uztvēra savā garā Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, valdīšanas laikā, skanēja šādi:
2 „Ej pie Rehabiešu savienības, runā ar tiem, ved tos tā Kunga namā, vienā no nama telpām, un piedāvā tiem vīnu dzert!“
3 Tad es aicināju Jaāsanju, Jeremijas dēlu, Habacinjas dēla dēlu, un viņa brāļus ar visiem viņu dēliem līdz ar visu Rehabiešu savienību.
4 Es vedu tos tā Kunga namā Dieva vīra Hanana, Jigdaljas dēla, bērnu telpā, kujra atrodas blakus dižciltīgo telpai, virs durvju sarga Maāseja, Saluma dēla, telpas.
5 Tur es piedāvāju Rehabiešu savienības vīriem pilnas krūzes un kausus ar vīnu un aicināju tos dzert vīnu.
6 Taču tie atbildēja: „Mēs nedzeram vīnu, jo mūsu tēvs Jonadabs, Rehaba dēls, ir mums pavēlējis: Jums nebūs vīnu dzert, —ne jums nedz jūsu bērniem ne mūžam;
7 Jums nebūs ari celt namus, laukus apsēt, vīna dārzus dēstīt vai tos iegūt īpašumā. Bet jums būs dzīvot teltīs visu savu mūžu, ka jūs varat ilgi dzīvot tai zemē, kufā jūs piemītat kā svešinieki.“
8 Tā mēs izpildām visu, ko mūsu ciltstēvs Jonadabs, Rehaba dēls, pavē-lējis, mēs nedzeram vīnu visu mūžu, ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli, ne meitas.
9 Mēs neceļam namus, kur dzīvot, un mums nav ne vīna dārzu, ne tīrumu, ne sējumu.
10 Mēs dzīvojam teltīs un stingri izpildām visu, ko mūsu ciltstēvs Jonadabs pavēlējis.
11 Tikai kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars uzbruka šai zemei, mēs teicām: „Glābsimies no kaldēju un siriešu karaspēka un iesim uz Jeruzālemi!“ Un tā mēs esam apmetušies tagad Jeruzālemē.“
12 Tad tā Kunga vārds skāra Jeremijas garu un teica viņam:
13 „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem: Vai tad jūs negribētu pieklājīgāki kļūt, lai jūs taču klausītu maniem vārdiem?“ —tā saka tas Kungs.
14 „Jonadaba, Rehaba dēla, aizrādījumi, ko viņš devis saviem bērniem, proti—nedzert vīna, ir izpildīti: tie nedzer vīnu līdz šai dienai, jo tie klausa sava ciltstēva pavēlei. Bet Es esmu uz jums vienmēr runājis, bet jūs Mani neklausījāt.
15 Un turklāt Es sūtīju vienmēr pie jums visus savus kalpus, praviešus, liku jums sludināt: „Atgriezieties ikviens no saviem Jaunajiem ceļiem, labojiet savas dzīves gaitas un neskrieniet pie citiem dieviem, nekalpojiet tiem! Tad jūs negribējāt to dzirdēt un neklausījāt Man.
16 Jonadaba, Rehaba dēla, pēcnācēji izpildīja pavēli, ko tiem viņu ciltstēvs devis. Bet šī tauta neklausās uz Mani!“
17 Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Redzi, Es sūtīšu pār Jūdu un visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem visu to nelaimi, ar ko Es tiem piedraudēju, tādēļ ka tie neuzklausīja Mani, kad Es uz tiem runāju, un Man neatbildēja, kad Es tos uzrunāju.“
18 Rehabiešu savienībai Jeremija sacīja: „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Tādēļ, ka jūs esat sekojuši sava ciltstēva Jonadaba noteikumiem un izpildījuši visas pavēles, ko viņš jums devis,
19 Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Jonadabam, Rehaba dēlam, netrūks nekad tāda vīra, kas manā kalpībā godam stāvēs manā priekšā!“
Rēhābiešu piemērs
1 Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, dienās: 2 “Ej pie rēhābiešu nama, runā ar tiem un atved tos uz Kunga namu, uz vienu no istabām, un dod tiem dzert vīnu!” 3 Un es ņēmu Jaazanju, Jeremijas dēlu, Habacinjas dēlu, un viņa brāļus, visus viņa dēlus, un visu rēhābiešu namu. 4 Es atvedu viņus uz Kunga namu, uz Dieva vīra Hānāna, Jigdaljāhu dēla, istabu, kas atrodas virs durvju sarga Maasejāhu, Šallūma dēla, istabas. 5 Un es devu rēhābiešu nama dēliem vīna pilnas krūkas un kausus un teicu viņiem: “Dzeriet vīnu!” 6 Bet viņi teica: “Mēs nedzersim vīnu, jo mūsu tēvs Jehonādābs, Rēhāba dēls, mums ir pavēlējis, sacīdams: nedzeriet vīnu – nedz jūs, nedz jūsu dēli – nemūžam! 7 Un mājas neceliet, un sēklu nesējiet, un vīnadārzus nestādiet, lai jums to nav, dzīvojiet teltīs visas savas dienas, tad jūs dzīvosiet daudzas dienas tajā zemē, kur mītat! – 8 Un mēs esam klausījuši mūsu tēvu Jehonādābu, Rēhāba dēlu, it visā, ko viņš mums ir pavēlējis, – neesam dzēruši vīnu visas savas dienas – ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli un meitas. 9 Un mēs neesam cēluši mājas, lai tajās dzīvotu, un mums nav ne vīnadārzu, ne lauku, ne sēklu. 10 Un mēs esam dzīvojuši teltīs – klausījuši un darījuši visu, ko mūsu tēvs Jehonādābs mums pavēlējis! 11 Un, kad pret šo zemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, mēs teicām: iesim projām kaldiešu karaspēka un Arāma karaspēka dēļ uz Jeruzālemi, – un tā nu mēs mītam Jeruzālemē.”
12 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 13 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem: vai jūs nedabūjāt mācību, lai klausītu maniem vārdiem!? – saka Kungs. 14 Ir taču ticis turēts Jehonādāba, Rēhāba dēla, vārds, ko viņš pavēlējis saviem dēliem, sacīdams: nedzeriet vīnu! – Un tie nedzēra līdz pat šai dienai, jo viņi klausīja sava tēva pavēles! Bet es runāju uz jums, bez mitas runāju, bet jūs mani neklausāt! 15 Es sūtīju pie jums visus savus kalpus praviešus, bez mitas sūtīju, sacīdams: atgriezieties katrs no sava ļaunā ceļa un dariet, ka top labi jūsu darbi, un nesekojiet citiem dieviem, lai tiem vergotu, un dzīvojiet uz zemes, ko es devu jums un jūsu tēviem, – bet jūs pat ausi nepastiepāt un mani neklausījāt! 16 Jā, Jehonādābs, Rēhāba dēls, pildīja sava tēva pavēli, ko tas bija pavēlējis, bet šī tauta mani neklausīja!
17 Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Dievs, Israēla Dievs: redzi, es nesu Jūdai un visiem Jeruzālemes iemītniekiem to ļaunumu, ko esmu tiem apsolījis, jo es uz tiem runāju, bet viņi neklausījās, un es saucu uz viņiem, bet viņi neatbildēja!” 18 Bet rēhābiešu namam Jeremija teica: “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: tādēļ, ka jūs klausījāt sava tēva Jehonādāba pavēlei un pildījāt visas viņa pavēles, un darījāt visu, ko viņš jums pavēlēja,
19 tādēļ Pulku Kungs, Israēla Dievs, saka tā: Jehonādābam, Rēhāba dēlam, vairs nekad netrūks vīra, kas stāv manā priekšā!”
