1 Tā Kunga vārds, kas nāca pār Jeremiju, skanēja šādi:
2 Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Raksti visus vārdus, ko Es uz tevi runāju, grāmatā!
3 Jo redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„kad Es pārtraukšu savas Israēla un Jūdas tautas cietumu“, —tā saka tas Kungs, —„un tos atvedīšu atpakaļ tai zemē, ko Es devu viņu tēviem par īpašumu.“
4 Sie ir tie vārdi, ko tas Kungs ir teicis par Israēlu un par Jūdu:
5 Tiešām, tā teica tas Kungs: „Mēs uztveram baigus uztraukuma kliedzienus, mūs māc lielas nelaimes un dziļu baiļu pilnas nojautas!
6 Jautājiet un padomājiet, vai vīrietis var dzemdēt? Kādēļ tad Es redzu visus vīriešus savas rokas turam uz gurniem kā sievietes, kad tās dzemdē, un visiem vaigi kļuvuši nāves bālumā!
7 Ak vai! Šī ir liela diena, nav citas tai līdzīgas! Tas ir Jēkaba bēdu laiks, bet viņš izies sveikā no tā!
8 Tai dienā notiks“, —tā saka tas Kungs Cebaots, —„Es salauzīšu jūgu, kas tev kaklā, un saraušu tavas saites; sveši tos vairs nekalpinās,
9 Bet tie kalpos tam Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, kuru Es tiem atjaunošu.
10 Bet tu, manu kalp Jēkab, nebī-sties“, —tā saka tas Kungs, —„neuztraucies, Israēl! Jo redzi, Es tevi izglābšu no tālas zemes un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes. Jēkabs pārnāks un dzīvos šeit mierā un drošībā, un neviens viņu netraucēs.
11 Tiešām, Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu“, —saka tas Kungs, —„jo Es iznīcināšu tās tautas, kuru vidū Es jūs izklīdināju, bet tevi Es saudzēšu, tikai pārmācīšu tevi pēc taisnības, jo nesodītu Es tevi nevaru atstāt.“
12 Patiesi, tā saka tas Kungs: „Tava brūce ir nāvīga; sitiens, kas tevi ķēris, nav dziedināms!
13 Neviens nerūpēsies par tevi un nesasies tavas vātis, tavs augonis ir nedziedināms!
14 Visi tavi mīļākie tevi aizmirsuši, tie neuztraucas un neapjautājas par tevi. Es tevi piemeklēju kā ienaidnieku ar smagu sodu tavu daudzo noziegumu un tavu lielo grēku dēļ!
15 Ko tu brēc par savu brūci, ka tavas sāpes neesot remdējamas? Tavu daudzo noziegumu un tavu lielo grēku dēļ Es tev uzliku šīs ciešanas!
16 Tādēļ visi, kas tevi centušies aprit, tiks apriti, visi tavi apspiedēji aizies ieslodzījumā; visi, kas tevi putināja un postīja, tiks pakļauti postam, visus, kas tevi aplaupīja, Es nodošu laupītāju rokās!
17 Jo Es sasiešu tavas vātis un dziedēšu tavas brūces“, —saka tas Kungs, —„tādēļ ka tie tevi, kas tu tiešām esi Ciāna, sauc par „atstumto“, par kuru neviens neapjautājas.“
18 Tā saka tas Kungs: „Redzi, Es pārveidošu Jēkaba telšu iedzīvotāju likteni un apžēlošos par viņu mājas vietām. Pilsētai jātop no jauna uzceltai tās kalnā, un pilij jākļūst apdzīvotai kā agrāk!
19 Kā agrāk no turienes atskanēs priecīgu ļaužu slavas un pateicības dzies-mas un gaviles, un Es tos vairošu, lai to daudzums nemazinās, un Es tos celšu godā, lai tos ilgāk neviens vairs nenici-nātu!
20 Jēkaba dēli stāvēs atkal kā agrāk par Mani, un viņa tautas kopa pastāvēs nesatricināmi savā pilnajā sastāvā manā priekšā, bet Es saukšu pie atbildības visus viņu spaidītājus un nomācējus!
21 Viņu augstākajam varas nesējam jānāk no viņiem pašiem, viņu valdnieks celsies no viņu pašu vidus; Es viņam ļaušu Man tuvoties. Jo kas gan pats rotaļāsies ar savu dzīvību, lai Man tuvotos?“ —tā saka tas Kungs.
22 „Tā jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs.“
23 Bet ziniet, tā Kunga viesuļvētra, Viņa dusmas sāk plosīties, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām!
24 Un nemitēsies tā Kunga liesmainā bardzība, kamēr Viņš nebūs piepildījis un īstenojis savas sirds domas: visu dienu galā jūs to skaidri redzēsit!
Israēlam un Jūdai tiek apsolīta glābšana
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga: 2 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: pieraksti grāmatā visus vārdus, ko es tev sacīju! 3 Jo, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārvedīšu savu tautu Israēlu no gūsta, saka Kungs, es atvedīšu viņus uz zemi, ko es devu viņu tēviem, un viņi to iemantos!”
4 Šie ir vārdi, kurus Kungs runāja uz Israēlu un Jūdu. 5 Tā saka Kungs:
“Mēs dzirdējām drausmu balsi,
briesmas, ne miers!
6 Nu prasiet, nu redziet:
vai vairs vīri dzimst,
kādēļ es redzu ik vīru
ar rokām uz gurniem
kā dzemdētājai?
Ik vaigs novērsts
un nodzeltējis!
7 Vai! Liela tā diena,
nav līdzīgas!
Tas ir Jēkaba nelaimes laiks,
no tā viņš tiks glābts!
8 Tajā dienā, saka Pulku Kungs, es noraušu viņa jūgu no tava kakla, tavas saites es saraušu, un svešie tevi vairs nekalpinās. 9 Viņi kalpos Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, ko es tiem došu!
10 Tu nebaidies, Jēkab,
mans kalps,
saka Kungs,
nebīsties, Israēl,
jo, redzi, no tālienes es tevi glābju,
tavus pēcnācējus no gūsta zemes,
atgriezīsies Jēkabs
un dzīvos bez rūpēm,
dzīvos bez rūpēm,
neviens viņu vairs nebaidīs.
11 Jo es esmu kopā ar tevi,
saka Kungs,
lai tevi glābtu,
jo es piebeigšu visas tautas,
starp kurām es tevi izklīdināju,
bet tevi es nepiebeigšu,
tik ar tiesu pārmācīšu,
bez soda jau neatstāšu!
12 Jo tā saka Kungs:
nedziedināms tavs posts,
sirgst tava brūce!
13 Nav kas aprūpē tavu čūlu,
kas sadziedē tavu kreveli – nav tev!
14 Visi tavi mīlnieki tevi aizmirsuši,
tevi tie nemeklē,
jo kā naidnieks es tev situ brūces,
bez žēluma pārmācīju –
tavu vainu daudzuma dēļ un
tavu grēku skaita dēļ!
15 Kādēļ tu kliedz par savu postu,
tavas sāpes nav dziedējamas –
tavu vainu daudzuma dēļ,
tavu grēku skaita dēļ
es tev to darīju!
16 Tiks aprīti visi,
kas grib aprīt tevi,
visi tavi naidnieki
aizies gūstā,
visi tavi smējēji
par izsmieklu kļūs,
un visus tevis laupītājus
es pašus par laupījumu atdošu!
17 Es dziedēšu tavu kreveli,
tavas brūces es dziedināšu,
saka Kungs,
visi sauks tevi par patrenkto –
tā ir Ciāna,
tā nerūp nevienam!
18 Tā saka Kungs:
redzi, es likšu,
lai nāk atpakaļ Jēkaba teltis,
viņa mājokļus es apžēlošu,
uz pakalna atkal uzbūvēs pilsētu,
un pils būs īstajā vietā!
19 Tad atkal skanēs
pateicības un prieka balss,
es viņus vairošu,
tie mazumā neies,
es viņus celšu godā,
tie nebūs sīki.
20 Viņa bērnu būs tik, cik iepriekš,
viņa pulks manā priekšā būs stiprs,
un es viņa apspiedējus piemeklēšu!
21 Viņam būs savi dižciltīgie,
viņa valdnieki celsies no paša vidus,
es viņu sev tuvināšu,
un viņš tieksies pie manis, –
jo kurš gan liks ķīlā savu sirdi,
lai pats tiektos pie manis,
saka Kungs.
22 Un jūs būsiet mana tauta,
un es būšu jūsu Dievs!”
23 Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra,
un viesulis virpuļo,
tas ķers ļaundaru galvu!
24 Kunga dusmu vētra prom negriezīsies,
līdz viņš darīs un dabūs,
ko viņa sirds nodomājusi! –
pēdējās dienās,
tad jūs to sapratīsiet!
