1 Tas Kungs man sacīja tā: „Ej un nopērc no podnieka māla krūzi, tad ņem kādus no tautas vecajiem un ievērojamākiem priesteriem
2 Un ej uz Ben-Hinoma ieleju, kas ir pie Šķembeļu vārtiem, un sludini tur tos vārdus, ko Es tev sacīšu, un proti:
3 Klausaities tā Kunga vārdu, jūs Jūdas ķēniņi un jūs Jeruzālemes iedzīvotāji! Tā sacīja tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Es sūtīšu nelaimi pār šo vietu, ka ikvienam, kas to dzirdēs, ausis skanēs!
4 Par sodu tādēļ, ka tie Mani atstājuši, šo vietu negodā likuši, tur upurējuši citiem dieviem, kujrus nepazina ne viņi, no viņu tēvi, ne J ūdas ķēniņi, un šo vietu aptraipījuši ar nevainīgām asinīm,
5 Jo tie Baālam cēluši altāj-us un tam nesuši savus bērnus kā dedzināmo upuri, ko Es nekad neesmu pavēlējis nedz arī atzinis par ieteicamu un kas Man nebija nācis ne prātā. —
6 Tādēļ, redzi, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„ka šo vietu nesauks vairs par Tofetu nedz ari par Ben-Hinoma ieleju, bet gan par slepkavības jeb tieši par žņaugšanas ieleju.
7 Tad Es iznicināšu šinī vietā Jūdas un Jeruzālemes gudrību tās labāko pārstāvju veidā: tie kritīs no ienaidnieka zobena, no to rokas, kas tīko pēc viņu dzīvības, un Es atstāšu viņu miesas par barību un ēsmu putniem apakš debess un zvēriem laukā.
8 Un šo pilsētu Es padarīšu par atbaidīgu vietu un par apsmieklu, tā ka ikvienu, kas tur ies gaļām, pārņems šausmas, un viņš tomēr par viņu mokām smiesies.
9 Es likšu tiem ēst savu dēlu un meitu miesas, tie ēdīs ikviens sava tuvāka miesu tai postā un bēdās, ar ko tos spaidīs viņu ienaidnieki un tie, kas tiecas pēc viņu dzīvības.
10 Tad sadauzi krūzi to vīru acu priekšā, kas tevi pavadīja,
11 Un saki tiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Tāpat Es satriekšu šo tautu un šo pilsētu, kā sasit māla trauku, kas tad vairs nav labojams. Un Tofetā apraks miroņus, tāpēc ka citur kapu vietas nebūs.
12 Tā Es rīkošos ar šo vietu un tās iedzīvotājiem“, —saka tas Kungs. —„Šo pilsētu Es padarīšu kā Tofetu.
13 Un Jeruzālemes nami un Jūdas ķēniņu nami būs tikpat nešķīsti kā Tofeta, un proti—visi tie nami, uz kupu jumtiem ļaudis kvēpinājuši visam debesu pulkam un nesuši dzeļamos upupis svešiem dieviem.“
14 Kad Jeremija atgriezās no Tofetas, kurp tas Kungs viņu bija sūtījis pravietojuma pasludināšanai, viņš nostājās tā Kunga nama pagalmā un sacīja visai tautai:
15 „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Redzi, Es sūtīšu pār šo pilsētu un pār visām tai piederīgām apdzīvotām vietām visu to nelaimi, par kuļu Es runāju! Jo tie ir apcietinājuši savu pakausi un neklausījās manus vārdus.“
Līdzība ar sasisto māla krūku
1 Tā saka Kungs: “Ej nopērc no podnieka māla krūku, paņem sev līdzi kādu no tautas, kas vecs, un kādu pieredzējušu priesteri 2 un ej uz Ben-Hinnomas ieleju, kur jāiet pa Podnieku vārtiem, un sauc tur tos vārdus, ko es tev teikšu! 3 Saki tur: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un Jeruzālemes iemītnieki, tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es nesu šai vietai ļaunu, un ikvienam, kas to dzird, džinkstēs ausīs, 4 jo viņi mani pametuši un padarījuši svešu šo vietu, kvēpinādami citiem dieviem, kurus nepazina ne viņi, ne viņu tēvi, ne Jūdas ķēniņi, un tādēļ, ka viņi piepildījuši šo vietu ar nevainīgo asinīm! 5 Un arī tādēļ, ka viņi cēluši augstienes Baalam, lai dedzinātu ugunī savus dēlus, upurēdami Baalam, – to es tiem nepavēlēju un neteicu, no manas sirds tas nenāca!
6 Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, kad šo vietu vairs nesauks par Tofetu vai Ben-Hinnomas ieleju, bet gan par Slepkavu ieleju! 7 Un šajā vietā es laupīšu padomu Jūdai un Jeruzālemei, un es likšu tiem krist no zobena viņu ienaidnieku priekšā un no to rokas, kuri tīko pēc viņu dzīvības, un es atdošu viņu līķus par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem! 8 Un šo pilsētu es padarīšu par postažu un izsmieklu. Visi, kas tai ies cauri, šausmināsies par to un izsmies viņas brūču dēļ! 9 Es likšu tiem ēst viņu dēlu gaļu un viņu meitu gaļu, un tie ēdīs viens otra gaļu aplenkumā un spaidos, ar ko tos apspiedīs viņu ienaidnieki un tie, kas lūko pēc viņu dzīvības. 10 Un tu sasit krūku to ļaužu priekšā, kuri iet kopā ar tevi, 11 un saki viņiem: tā saka Pulku Kungs: es sasitīšu šo tautu un šo pilsētu tāpat, kā sasit podnieka trauku, ko vairs nesalabot! Tofetā viņi bedīs, ka vairs nebūs vietas kur bedīt! 12 Tā es darīšu šai vietai, saka Kungs, un tās iemītniekiem. Šai pilsētai es darīšu kā Tofetai! 13 Un Jeruzālemes mājas un Jūdas ķēniņu nami būs nešķīsti kā Tofeta – visu to māju dēļ, uz kuru jumtiem tie kvēpināja visiem debesu pulkiem un laistīja laistekļus citiem dieviem!”
14 Tad Jeremija nāca no Tofetas, uz kurieni Kungs bija viņu sūtījis pravietot, un viņš nostājās Kunga nama pagalmā un teica visai tautai:
15 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es nesu šai pilsētai un visām tās pilsētām visu ļaunumu, par ko esmu runājis, jo viņi kļuvuši stūrgalvīgus un manos vārdos nav klausījušies!”
