1 Kad Israēla bērni atkal darīja, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tad tas Kungs tos nodeva midianiešu rokās septiņus gadus.
2 Un kad Midiafta roka smagi gulēja uz Israēla, tad Israēla bērni, lai aizstāvētos pret Midianu, sev taisīja patvertnes kalnos un alas klintīs un nocietinājumus kalnu virsomēs.
3 Jo tikko Israēls bija iesējis, kā jau tūdaļ nāca Midiana ļaudis un Amaleks un ari austrumu viri, lai karotu ar viņiem.
4 Un tie uzcēla visapkārt ap viņiem savas teltis un nopostīja zemes ražu līdz pat Gazas pievārtei; un tie neatstāja nemaz pārtikas Israēlā, ari ne sīklopus, nedz vēršus, nedz ēzeļus,
5 Jo tie mēdza nākt ar saviem ganāmiem pulkiem un ar savām teltīm, nākdami tik lielos baros kā siseņi, ka nedz viņus pašus, nedz viņu kamieļus nevarēja saskaitīt; viņi nāca ar noteiktu nolūku zemi galīgi izpostīt.
6 Tā kā Midiana dēļ Israēls ļoti panika, tad Israēla bērni sauca pēc tā Kunga palidzibas.
7 Un notika, kad Israēla bērni piesauca to Kungu Midiana dēļ,
8 Tad tas Kungs sūtīja pie Israēla bērniem pravieti; tas viņiem sacīja: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu jūs izvedis no Ēģiptes, un Es esmu jūs izvedis no kalpības nama.
9 Un Es jūs atbrīvoju no ēģiptiešu rokas un ari no visu jūsu apspiedēju rokas, un Es tos izdzinu, jums ienākot, un Es devu jums viņu zemi,
10 Un Es jums sacīju, Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, nezemojieties amo-riešu dievu priekšā, kuru zemē jūs dzīvojat! Bet jūs neesat klausījuši manai balsij.“
11 Tad tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās zem Ofras ozola, kas piederēja abiēzrietim Joasam, un viņa dēls Gideons kūla kviešus vina spiedē, lai tos paslēptu no Midiana.
12 Un tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: „Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais virs!“
13 Bet Gideons viņam sacīja: „Piedod man, mans kungs, bet vai tas Kungs tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šis bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami: „Tas bija tas Kungs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes!“ —Bet tagad tas Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiana rokā!“
14 Tad tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: „Ej ar šo savu spēku un izglāb Israēlu no Midiana rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!“
15 Bet viņš sacīja: „Piedod man, mans Kungs, ar ko lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana ģints ir nabagākā, Manasē, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā!“
16 Un tas Kungs viņam sacīja: „Tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sakausi Midianu kā vienu vienīgu viru.“
17 Tad viņš sacīja: „Ja es esmu atradis žēlastību Tavās acis, tad dod jel man zīmi, ka Tu tas tiešām esi, kas ar mani runā!
18 Neatkāpies, lūdzams, no šīs vietas kamēr es pie Tevis atgriežos, atnesu Tev savu dāvanu upuri un to novietoju tavā priekšā!“ Un viņš atbildēja: „Es palikšu, kamēr tu atkal nāksi.“
19 Un Gideons iegāja savā namā un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas karašas no ēfas smalko kviešu miltu; gaļu viņš ielika grozā, bet viru ielēja māla podā, iznesa viņam ārā zem ozola un to pasniedza viņam.
20 Un tā Kunga eņģelis sacīja viņam: „Ņem gaļu un neraudzētās maizes un liec tās šeit uz šis klints, bet viru izlej zemē!“ Un viņš tā arī izdarīja.
21 Tad tā Kunga eņģelis izstiepa savu roku un ar zižļa galu, kas tam bija rokā, pieskārās ir gaļai, ir neraudzētām maizēm; tad izšāvās uguns no klints un aprija gaļu un neraudzētās maizes; un tā Kungu eņģelis nozuda no viņa acīm.
22 Kad nu Gideons noskārta, ka tas bija tā Kunga eņģelis bijis, tad viņš sacīja: „Ak vai, mans Kungs un Dievs! Es esmu redzējis tā Kunga eņģeli vaigu vaigā!“
23 Tad tas Kungs viņam sacīja: „Miers ar tevi! Nebīsties, tu nemirsi!“
24 Tad Gideons tur uzcēla altāri tam Kungam, un viņs to nosauca: „Tas Kungs ir miers!“ Un tāds tas ir vēl līdz šai dienai Ofra, Abiēzera ģints novadā.
25 Un notika tanī nakti, ka tas Kungs viņam sacīja: „Ņem jaunu vērsi, kas pieder tavam tēvam, un vēl otru vērsi, kas ir septiņus gadus vecs, tin nojauc Baāla altāri, kas ir tavam tēvam, un nocērt elka stabu, kas ir tam līdzās!
26 Un uzcel altāri tam Kungam, savam Dievam, uz šā nocietinātā kalna virsotnes saskaņā ar kārtības noteiku-miem par altāra celšanu, ņem otru vērsi un upurē to kā dedzināmo upuri ar elka staba malku, ko tu būsi nocirtis!“
27 Tad Gideons izraudzīja desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja tā, kā tas Kungs bija viņam sacījis; bet tāpēc, ka viņš baidījās no sava tēva ģints un no pilsētas ļaudīm to darīt dienā, tad viņš to izdarīja naktī.
28 Kad nu pilsētas vīri agri no rīta uzcēlās un redzēja, ka Baāla altāris ir salauzīts un elka stabs, kas atradās tam līdzās, nocirsts, un ka otrs vērsis bija upurēts kā dedzināmais upuris uz jaunuzceltā altāpa,
29 Tad tie cits citam taujāja: „Kas to ir darījis?“ Un kad tie meklēja un vāca ziņas, tad tiem tika sacīts: „Gideons, Joasa dēls, to ir darījis.“
30 Tad pilsētas vīri teica Joasam: „Izdod mums savu dēlu, jo viņam ir jāmirst, tāpēc ka viņš ir nolauzis Baāla altāri un nocitis ašēru, svēto koku, kas bija tam līdzās!“
31 Un Joass sacīja visiem tiem, kas ap viņu pulcējās: „Vai tad jūs gribat uzņemties cīņu Baāla vietā? Vai jūs varbūt pat domājat viņu glābt? Lai tas, kas grib par viņu cīnīties, mirst vēl šinī rītā! Ja tiešām Baāls ir dievs, tad viņš pats par sevi cīnīsies tādēļ, ka kāds ir nolauzis viņa altāri!“
32 Un tanī dienā viņi nosauca Gideonu Jerubbaāls un sacīja: „Baāls vedīs ar viņu cīņu, tāpēc ka viņš ir tā altāri noplēsis.“
33 Bet visi midianieši un Amaleka dēli un austrumu bari sapulcējās vienkopus, pārcēlās pāri uz otru pusi un uzcēla savas teltis Jezreēlas līdzenumā.
34 Tad tā Runga gars nāca pār Gideonu, un viņš pūta tauri un sasauca kopā visus abiēzeriešus, lai tie viņam sekotu.
35 Un viņš izsūtīja vēstnešus pa visu Manases cilti, aicinādams, lai tie viņam sekotu; viņš nosūtīja vēstnešus arī pie Ašera, pie Zebulona un pie Naftaļa ciltīm, un tie devās viņam pretī.
36 Un Gideons sacīja Dievam: „Ja Tu esi nolēmis ar manu roku izglābt Israēlu, kā Tu esi solījis,
37 Redzi, es izklāšu aitas vilnas cirpumu uz klona; ja rasa būs vienīgi uz svaigi cirptās vilnas, bet visa pārējā zeme būs sausa, tad es zināšu, ka Tu atpestīsi Israēlu ar manu roku, kā Tu to esi solījis.“
38 Un viņš tā arī izdarīja. Kad nākamās dienas rītā viņš agri piecēlās, viņš izspieda cirpumu un izgrieza rasu no cirpuma, veselu kausu pilnu ūdens.
39 Tad Gideons sacīja Dievam: „Neiekaisti, lūdzams, dusmās pret mani, ja tikai es vēl vienu reizi Tev gribu ko lūgt! Ļauj man vēl vienu reizi, ka mēģinu ar šo vilnu: šoreiz lai vilna paliek pilnīgi sausa, vienīgi tā, bet pa visu zemi lai būtu rasa!“
40 Un Dievs tā lika arī notikt tanī naktī: vienīgi cirpums bija sauss, bet visu zemi klāja rasa.
Midjāniešu jūgā
1 Tad Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs tos uz septiņiem gadiem atdeva Midjānam. 2 Midjāns valdīja pār Israēlu. Midjāniešu dēļ Israēla dēli veidoja sev nocietinājumus kalnos, alas un cietokšņus. 3 Un, kā vien Israēls sēja, tā midjānieši, amālēkieši un austrumnieku dēli nāca augšup un tiem uzbruka. 4 Viņi apsēda tos un izpostīja zemes ražu līdz pat Gazai. Viņi neatstāja Israēlā nekā ēdama – ne avi, ne vērsi, ne ēzeli! 5 Jo viņi kopā ar saviem lopiem un teltīm nāca augšup. Tie nāca kā milzīgi siseņu bari – ne skaita viņiem, ne viņu kamieļiem. Viņi nāca šajā zemē, lai to izpostītu! 6 Israēls bija ļoti pazemots Midjāna priekšā, un Israēla dēli brēca uz Kungu.
7 Kad nu Israēla dēli brēca uz Kungu midjāniešu dēļ, 8 Kungs sūtīja kādu pravieti pie Israēla dēliem, un viņš tiem sacīja: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es esmu jūs atvedis no Ēģiptes un esmu jūs izvedis no verdzības nama. 9 Es jūs atbrīvoju no ēģiptiešiem un visiem jūsu apspiedējiem. Es tos izdzinu jūsu priekšā un devu jums viņu zemi, 10 un es jums teicu: es esmu Kungs, jūsu Dievs! Jums nav jābīstas no amoriešu dieviem, kuru zemē jūs esat apmetušies. Bet jūs mani neklausījāt!”
Gideona aicināšana
11 Kunga eņģelis nāca un apmetās zem abīezerieša Joāša ozola Ofrā. Viņa dēls Gideons tobrīd vīnspaidā kūla kviešus, tos slēpdams no midjāniešiem. 12 Kunga eņģelis viņu uzlūkoja un sacīja: “Kungs ar tevi, varenais spēkavīrs!” 13 Bet Gideons tam atbildēja: “Piedod, kungs, bet, ja Kungs ir ar mums, kāpēc tad mūs visas šīs nelaimes ir piemeklējušas, un kur gan ir viņa brīnumi, par kuriem mums stāstījuši mūsu tēvi, sacīdami: vai tad Kungs mūs neizveda no Ēģiptes?! – Bet nu Kungs mūs ir pametis un nodevis Midjāna nagos!” 14 Kungs pievērsās viņam un teica: “Ej tad savā spēkā, un tu izglābsi Israēlu no Midjāna nagiem! Vai tad ne es tevi sūtu?!” 15 Bet viņš tam atbildēja: “Piedod, mans kungs, kā gan lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana dzimta ir vistrūcīgākā Manasē, un es pats esmu visjaunākais sava tēva namā.” 16 Un Kungs viņam teica: “Es esmu ar tevi, tāpēc tu sakausi Midjānu kā vienu vīru!” 17 Bet viņš tam sacīja: “Ja jau esmu guvis tavu vēlību, rādi man zīmi, ka tu esi tas, kas ar mani runā. 18 Jel neatstāj šo vietu, kamēr es atnākšu pie tevis, atnesīšu savu dāvanu un nolikšu tavā priekšā.” Un viņš atbildēja: “Es palikšu, līdz tu atgriezīsies.”
19 Gideons atnāca un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas maizes no ēfas miltu. Gaļu viņš ielika grozā un virumu ielēja podā, atnesa viņam zem ozola un pasniedza. 20 Dieva eņģelis viņam teica: “Ņem gaļu un neraudzētās maizes, noliec uz šī akmens un izlej virumu.” Viņš tā arī izdarīja. 21 Tad Kunga eņģelis izstiepa spieķi, kas viņam bija rokā, un ar tā galu pieskārās gaļai un neraudzētajām maizēm. Uguns izšāvās no klints un aprija gaļu un neraudzētās maizes, un Kunga eņģelis nozuda viņa skatienam. 22 Nu Gideons saprata, ka tas bijis Kunga eņģelis, un iesaucās: “Ak vai, Kungs Dievs! Es taču skatīju Kunga eņģeli vaigu vaigā!” 23 Bet Kungs viņam atbildēja: “Miers ar tevi! Nebīsties, tu nemirsi!” 24 Tad Gideons tur uzcēla Kungam altāri un nosauca to “Kungs ir miers”. Vēl līdz šai dienai tas aizvien stāv abīezerieša Ofrā.
25 Tajā pašā naktī Kungs viņam sacīja: “Ņem vērsi, sava tēva ganāmpulka vedēju, un otru septiņus gadus vecu vērsi, un tev jānojauc sava tēva altāris Baalam un jānocērt ašēra, kas uz tā. 26 Tev noteiktajā kārtībā jāuzceļ altāris Kungam, savam Dievam, šī nocietinātā paugura galā. Tad tev jāņem otrs vērsis un jāupurē kā sadedzināmais upuris ar malku no ašēras, ko tu nocirtīsi.”
Gideons nojauc Baala altāri
27 Gideons ņēma līdzi desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja, kā Kungs viņam bija sacījis. Taču viņš to darīja naktī, jo baidījās darīt dienā sava tēva nama un pilsētas vīru dēļ. 28 Kad pilsētas vīri rīta agrumā cēlās, redzi, Baala altāris bija sagrauts un ašēra, kas uz tā, bija nocirsta, un vērsis bija upurēts uzceltajā altārī. 29 Tad vīri runāja savā starpā: “Kurš gan to ir izdarījis?” Viņi meklēja, noskaidroja un uzzināja: “To ir izdarījis Gideons, Joāša dēls.” 30 Tad pilsētas vīri sacīja Joāšam: “Izdod savu dēlu! Viņam jāmirst, jo viņš ir sagrāvis Baala altāri un nocirtis ašēru, kas bija uz tā!” 31 Bet Joāšs visiem, kas viņam uzstāja, atbildēja: “Vai tad jūs cīnīsieties par Baalu? Vai jūs viņu glābsiet? Kurš par viņu cīnīsies, lai tiek nonāvēts, iekams pienāk rīts. Ja viņš ir Dievs, viņš pats cīnīsies par sevi, jo kāds ir sagrāvis viņa altāri!” 32 Tā Gideons todien tika nosaukts par Jerubaalu , sakot: “Baals pret viņu cīnīsies, jo viņš sagrāvis tā altāri.”
33 Visi midjānieši, amālēkieši un austrumnieku dēli sapulcējās, nāca pāri un apmetās nometnē Jizreēlas ielejā. 34 Bet Kunga Gars pārņēma Gideonu – viņš pūta ragu un sasauca abīezeriešus, lai tie viņam seko. 35 Viņš izsūtīja ziņnešus pa visu Manasi un sasauca arī tos, lai viņam seko; tāpat sūtīja ziņnešus pie Ašēra, Zebulūna un Naftālī, un tie devās augšup, lai viņiem pievienotos.
Pārbaude ar aitas vilnu
36 Tad Gideons sacīja Dievam: “Ja tu glābsi Israēlu ar manu roku, kā tu esi sacījis, 37 redzi, te uz klona es nolieku aitas vilnas cirpumu. Ja rasa būs tikai uz cirpuma, bet visa zeme sausa, es zināšu, ka tu ar manu roku glābsi Israēlu, kā tu esi sacījis!” 38 Un tā arī bija, kad viņš nākamajā rītā agri piecēlās un izgrieza cirpumu. Viņš izspieda rasu no cirpuma – pilnu bļodu ar ūdeni. 39 Un Gideons sacīja Dievam: “Neiekaisti pret mani dusmās, ka runāšu vēlreiz. Ļauj man mēģināt vēl tikai reizi ar šo cirpumu. Lai tad tikai cirpums ir sauss, bet uz visas zemes ir rasa.” 40 Un Dievs tonakt tā darīja. Vienīgi cirpums bija sauss, bet uz visas zemes bija rasa.
