1 Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, un tas Kungs tos nodeva filistiešu rokās četrdesmit gadus.
2 Un tur bija kāds vīrs no Coras Dana cilts, tā vārds bija Manua, un viņa sieva bija neauglīga, un tā nebija vēl dzemdējusi.
3 Tad tā Kunga eņģelis parādījās šai sievai un sacīja viņai: „Redzi, tu domā, ka tu esi neauglīga, jo tu neesi dzemdējusi, bet tu kļūsi grūta, un tu dzemdēsi dēlu.
4 Tādēļ esi piesardzīga un nedzer vīnu nedz reibināmus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts.
5 Jo redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu, un dzinēja nazim nebūs nākt pār viņa galvu, jo zēns būs Dievam īpaši novēlēts ; lai viņš ir tāds, no mātes klēpja nākot, un viņš uzsāks glābt Israēlu no filistiešu rokas.“
6 Pēc tam tad šī sieva atgriezās un sacīja savam turam, teikdama: „Pie manis atnaca Dieva vīrs; un viņa izskats bija kā Dieva eņģeļa izskats, ļoti bijājams, un es viņu nejautāju, no kurienes tas ir, un viņš man arī neteica savu vārdu.
7 Bet viņi man sacīja: „Redzi, tu kļūsi gūta un dzemdēsi dēlu; bet tagad nedzer vīnu nedz stiprus reibināmus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts, jo šis zēns būs Dievam īpaši novēlēts, sākot ar viņa piedzimšanu līdz pat viņa nāves dienai.“
8 Tad Manua lūdza to Kungu un teica: „Ak Kungs, es Tevi lūdzu, lai tas Dieva vīrs, ko Tu biji sūtījis, vēl reiz atnāk pie mums un pamāca mūs, kā mēs ar to zēnu, kam ir jāpiedzimst, lai rīkojamies!“
9 Un Dievs uzklausīja Manuas balsi, un Dieva eņģelis vēlreiz atnāca pie sievas; viņa bija atsēdusies, tīrumā, bet viņas vīrs, Manua, nebija pie viņas.
10 Tad šī sieva steidzās un skrēja un pasacīja savam vīram, tam teikdama: „Redzi, man ir parādījies tas pats vīrs, kas bija pie manis atnācis viņu dienu!“
11 Tad Manua piecēlās, sekoja savai sievai un gāja pie tā vīra un tam sacīja: „Vai tu esi tas vīrs, kufš esi ar šo sievu runājis?“ Un tas sacīja: „Es tas esmu.“
12 Tad Manua teica: „Ja tavs vārds piepildītos, kā tad vajadzētu rīkoties ar šo zēnu, un kas viņam būs jādara?“
13 Tad tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: „Šī sieva lai atturas no visa tā, ko es viņai esmu minējis.
14 Neko, kas izaug no vīna koka, viņai nebūs ēst, un viņai nebūs dzert ne vīnu, ne stipru reibināmu dzērienu, un viņai nebūs neko tādu ēst, kas ir nešķīsts; visu, ko es esmu viņai pavēlējis, to lai viņa ievēro.“
15 Tad Manua sacīja tā Kunga eņģe-lim: „Mēs gribam tevi vēl uzkavēt, un gribam tavam cienastam sagatavot kazlēnu.“
16 Bet tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: „Ja tu mani arī aizturētu, tad es tomēr tavu ēdienu neēstu, bet ja tu gribi dedzināmo upuri nest, tad nes to tam Kungam!“ —Manua nebija zinājis, ka tas bija tā Kunga eņģelis.
17 Un Manua jautāja tā Kunga eņģelim: „Ka tevi sauc? Ja tavs vārds piepildītos, tad mēs gribētu tevi godināt.“
18 Bet tā Kunga eņģelis viņam sacīja: „Kāpēc tu tā prasi, kāds mans vārds? Tas ir noslēpums.“
19 Un Manua ņēma kazlēnu līdz ar piederīgo ēdamo upuri un to upurēja kā dedzināmo upuri uz klints tam Kungam, kas pie tam lika notikt brīnišķīgām lietām: Manua un viņa sieva bija novērotāji
20 Parādībai, ka tiklīdz liesma no altāfa pacēlās augšup pret debesīm, tā arī tā Kunga eņģelis devās augšup altāra liesmā. Kad Manua un viņa sieva to redzēja, tad viņi nometās pie zemes uz saviem vaigiem.
21 Bet tā Kunga eņģelis vairs neatklājās ne Manuam nedz viņa sievai, un tikai tad Manua saprata, ka tas bija bijis tā Kunga eņģelis.
22 Tad Manua sacīja savai sievai: „Mēs mirdami mirsim, tādēļ ka esam Dievu redzējuši!“
23 Bet viņa sieva sacīja viņam: „Ja tam Kungam būtu paticis mūs nonāvēt, tad viņš nebūtu pieņēmis no mūsu rokām nedz dedzināmo upuri, nedz ēdamo upuri; viņš arī nebūtu mums visas šīs lietas parādījis nedz arī visu to mums licis dzirdēt šinī laikā.“
24 Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Simsons; un zēns pieauga, un tas Kungs viņu svētīja.
25 Un tā Kunga gars sāka viņā jau agri rosīties; tas notika Dana nometnē starp Coru un Eštaolu.
Simsona dzimšana
(4Moz 6:1–21)1 Atkal Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs četrdesmit gadus viņus nodeva filistiešu rokās.
2 Bija kāds vīrs no Coras, no Dāna dzimtas, vārdā Mānohs, viņa sieva bija neauglīga un nebija dzemdējusi. 3 Kunga eņģelis parādījās tai sievai un teica: “Redzi, tu neauglīgā un nedzemdējusī, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu! 4 Tad nu sargies dzert vīnu un reibinošu dzērienu un ēst nešķīstu! 5 Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, skujamais nazis lai neiet pār viņa galvu, jo šis zēns ir Dieva nazīrietis kopš dzimšanas! Viņš sāks atpestīt Israēlu no filistiešiem.” 6 Tad šī sieva nāca un sacīja savam vīram: “Pie manis bija atnācis Dieva vīrs, viņš izskatījās kā Dieva eņģelis – ļoti baismīgs! Es viņam nejautāju, no kurienes viņš un kā viņu sauc, un viņš man to neteica. 7 Bet viņš man sacīja: redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu! Tad nu nedzer vīnu un reibinošu dzērienu un neēd neko nešķīstu, lai šis zēns būtu Dieva nazīrietis kopš dzimšanas līdz nāves dienai!”
8 Tad Mānohs pielūdza Kungu, sacīdams: “Lūdzu, mans Kungs, lai Dieva vīrs, ko tu sūtīji, atkal nāk pie mums un māca, ko mums darīt ar zēnu, kurš piedzims!” 9 Dievs uzklausīja Mānohu, un Dieva eņģelis atkal atnāca pie tās sievas, kad viņa sēdēja laukā, bet viņas vīrs Mānohs nebija kopā ar viņu. 10 Un sieva steidzīgi skrēja un stāstīja savam vīram: “Redzi, man ir parādījies tas vīrs, kurš todien bija atnācis pie manis!” 11 Mānohs cēlās, devās līdzi savai sievai un, atnācis pie tā vīra, teica viņam: “Vai tu esi tas, kurš runāja ar šo sievu?” Viņš atbildēja: “Es.” 12 Tad Mānohs teica: “Tagad, kad tavs sacītais būs piepildījies, saki, kas šim zēnam ir nospriests un darāms?” 13 Un Kunga eņģelis teica Mānoham: “No visa, ko es teicu šai sievai, lai viņa sargās! 14 Lai viņa neēd neko, kas ir no vīnakoka, vīnu un reibinošu dzērienu lai viņa nedzer un lai neēd neko nešķīstu. Lai viņa ievēro visu, ko es viņai pavēlēju!” 15 Un Mānohs teica Kunga eņģelim: “Ļauj, mēs tevi aizkavēsim un sagatavosim tev kādu kazlēnu!” 16 Bet Kunga eņģelis atbildēja Mānoham: “Ja arī tu mani aizkavēsi, es neēdīšu tavu ēdienu, bet, ja tu sagatavosi sadedzināmo upuri Kungam, tad dari to!” – Mānohs nezināja, ka tas ir Kunga eņģelis. 17 Un Mānohs prasīja Kunga eņģelim: “Kā tevi sauc? Lai mēs varam tevi godināt, kad tevis sacītais piepildīsies!” 18 Kunga eņģelis viņam sacīja: “Kāpēc tu prasi manu vārdu? Tas ir brīnumains.”
19 Tad Mānohs ņēma kazlēnu un savu dāvanu un upurēja uz klints Kungam – tam, kurš ir brīnumains savos darbos. Mānohs un viņa sieva skatījās. 20 Kad liesma no altāra cēlās pret debesīm, Kunga eņģelis pacēlās augšup altāra liesmā. Mānohs un viņa sieva to redzēja, un viņi krita uz sava vaiga pie zemes. 21 Kunga eņģelis vairs neparādījās ne Mānoham, ne viņa sievai. Tad Mānohs saprata, ka tas bijis Kunga eņģelis. 22 Un Mānohs teica savai sievai: “Mirtin mums jāmirst, jo mēs Dievu esam redzējuši!” 23 Bet viņa sieva tam teica: “Ja Kungs būtu gribējis mūs nonāvēt, viņš nebūtu pieņēmis mūsu sadedzināmo upuri un dāvanu un nebūtu mums visu šo rādījis, nedz pasludinājis šīs lietas.” 24 Sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Simsons. Zēns auga, un Kungs viņu svētīja. 25 Kunga Gars sāka viņu skubināt Dāna apmetnē starp Coru un Eštāolu.
