1 Un notika pēc Jozuas nāves, ka Israēla bērni jautāja tam Kungam, vaicādami: „Kupš no mums lai iet pa priekšu karot pret kānaāniešiem?“
2 Un tas Kungs sacīja: „Jūda lai dodas uzbrukumā; redzi, Es zemi nododu viņa rokā.“
3 Tad Jūda sacīja savam brālim Simeonam: „Nāc man līdzi uz manu man ar mēslošanu piešķirto daļu, cīnīsimies abi pret kānaāniešiem; tad arī es iešu tev līdzi uz tev piešķirto daļu.“ Un Simeons gāja viņam līdzi.
4 Un Jūda devās kalnup, un tas Kungs nodeva kānaāniešus un ferisiešus viņu rokā; un viņi sakāva pie Bezekas desmit tūkstoš vīrus.
5 Un viņi sastapa Adonī-Bezeku Bezekā un karoja pret viņu un uzvarēja kānaāniešus un ferisiešus.
6 Un Adonī-Bezeks bēga, bet tie viņu vajāja un sagūstīja un nocirta viņam kāju lielos pirkstus un roku īkšķus.
7 Tad Adonī-Bezeks sacīja: „Sep-tiņdesmit ķēniņi ar nogrieztiem roku īkšķiem un nocirstiem kāju lielajiem pirkstiem uzlasīja druskas zem mana galda; kā es esmu darījis, tā Dievs man ir atmaksājis.“ Un ue viņu veda uz Jeruzālemi, un tur viņš nomira.
8 Un Jūdas dēli cīnījās pret Jeruzālemi, ieņēma to, nogalināja ļaudis ar zobena asmeni un aizdedzināja pilsētu.
9 Un pēc tam Jūdas dēli gāja karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja kalnos, kā arī Negebā un Šefelā.
10 Un Jūdas dēli devās karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja Hebronā, —bet senāk Hebronu sauca par Kirjat-Arbu, un tie sakāva Šešaju, Ahimanu un Talmaju.
11 Un no turienes viņš devās cīņā pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefera.
12 Un Kālebs paziņoja: „Kas Kirjat-Seferu uzveiks un ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu.“
13 Tad Kāleba jaunākā brāļa Kenasa dēls Otniēls ieņēma pilsētu, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu.
14 Un notikās, kad viņa tika tam pievesta, tad viņa to pierunāja, lai viņai būtu ļauts izlūgties no sava tēva gabalu tīruma; un kad viņa nolēca no ēzeļa, tad Kālebs viņai prasīja: „Ko tu vēlies?“
15 Un viņa tam atbildēja: „Lūdzu, dod man savu svētību! Ja jau tu mani esi ieprecinājis Negeba zemē, tad dod man līdzi ar! ūdens avotus!“ Tad Kālebs viņai deva ir augšējos, ir apakšējos ūdens avotus.
16 Ari Mozus svaiņa kenieša bērni nāca no Temarimas pilsētas un kopā ar Jūdas pēcnācējiem devās uz Jūdas tuksnesi, kas atrodas uz dienvidiem no Aradas Negebā, un turp nonākuši, tie apmetās pie šīs tautas.
17 Un Jūda nāca ar savu brāli Simeonu, un vini sakāva tos kānaāniešus, kujri dzīvoja Zepatā; viņi to pilnīgi izpostīja un nosauca pilsētu jaunā vārdā—Horma.
18 Un Jūda ieņēma Gazu ar tās apgabalu, Aškalonu ar tās apgabalu un Ekronu ar tās apgabalu.
19 Un tas Kungs bija ar Jūdu, ka viņi spēja gan ieņemt kalnu apgabalus, turpretim ielejas iedzīvotājus viņi sev pakļaut nevarēja, jo tiem bija dzelzs kaujas rati.
20 Un Kālebam viņi deva Hebronu, kā Mozus bija apsolījis, un viņš no turienes izdzina trīs Ēnaka dēlus.
21 Bet jebusieši dzīvoja Jeruzālemē, un Benjamīna pēcnācēji nespēja tos padzīt; tā nu jebusieši palika Jeruzālemē, kopā dzīvodami ar Benjamīna bērniem līdz šai dienai.
22 Bet Jāzepa nams devās kalnup pret Bēteli, un tas Kungs bija ar viņiem.
23 Un Jāzepa nams lika Bēteli izlūkot, bet šīs pilsētas senākais vārds bija Lūza.
24 Tad izlūki ieraudzīja kādu vīru, kas iznāca no pilsētas, un tie viņam sacīja: „Parādi mums ieeju pilsētā, un mēs tevi par to atalgosim.“
25 Un kad viņš tiem parādīja, kur varēja ieiet pilsētā, tad tie nopostīja pilsētu un nogalināja ļaudis ar zobena asmeni, bet to vīru un visu viņa ģimeni tie atstāja brīvībā.
26 Tad šis vīrs nogāja uz hetiešu zemi, un tur viņš uzcēla pilsētu un nosauca to vārdā Lūza; tas ir viņas vārds līdz šai dienai.
27 Un Manases cilts nespēja izdzīt tos, kas bija Bet-Šeanā un tās ciemos, nedz arī iedzīvotājus no Taānakas ar tās priekšpilsētām, tāpat arī ne iedzīvotājus no Doras un tās mazpilsētām, nedz iedzīvotājus no Megidas un tās mazām pilsētām; tādēļ kānaāmešiem izdevās palikt dzīvot šinī zemē.
28 Bet vēlāk, kad Israēls pieauga spēkā, tad tas sev pakļāva kānaāniešus klaušu darbiem, bet izdzīt tos neizdzina.
29 Ari Ēfraima cilts nespēja izdzīt kānaāniešu iedzīvotājus no Gezeras, un kānaānieši palika dzīvojam to vidū Gezerā.
30 Tāpat Zebulona cilts nespēja izdzīt iedzīvotājus no Kitronas nedz no Nahalolas; tā kānaānieši dzīvoja arī viņu vidū, un tie kļuva par dzimtsļaudīm.
31 Un Ašers nespēja izdzīt Ako iedzīvotājus nedz arī tos, kas mita Sidonā, Achlabā, Achsibā, Helebā, Afekā, Rehobā.
32 Tā nu Ašera cilts piederīgie dzīvoja kānaāniešu, tas ir iezemiešu, vidū tādēļ, ka viņi tos neizdzina.
33 Līdzīgi arī Naftaļa cilts neizdzina Bet-Šemešas nedz arī Bet-Anatas iedzīvotājus, bet tā dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū; tomēr Bet-Šemešas un Bet-Anatas iedzīvotāji tiem kļuva par klaušu pildītājiem.
34 Bet amorieši atspieda Dana cilts piederīgos kalnos, jo tie nemaz neļāva viņiem piekļūt ielejai.
35 Tāpēc amoriešiem izdevās noturēties un palikt uz dzīvi Har-Heresā, Ajalonā un Šaālbimā; bet tad, kad Jāzepa cilts roka kļuva stiprāka, tie nokļuva dzimtsļaužu kārtā.
36 Un amoriešu robeža sniedzās no pieejas Akrabu kalmēm līdz Sēlai un vēl par to tālāk.
Israēlam neizdodas pilnībā iekarot Kanaānu
(Joz 15:13–19)1 Tas notika pēc Jozuas nāves. Israēla dēli jautāja Kungam: “Kurš no mums pirmais dosies augšup pret kanaāniešiem, lai cīnītos ar tiem?” 2 Kungs atbildēja: “Jūda ies! Redzi, es esmu nodevis šo zemi viņa rokā.” 3 Jūda sacīja savam brālim Šimonam: “Nāc kopā ar mani karot pret kanaāniešiem man piešķirtajā daļā, un arī es iešu ar tevi uz tev piešķirto daļu.” Un Šimons gāja ar viņu. 4 Jūda devās augšup, un Kungs nodeva kanaāniešus un periziešus viņu rokās, un viņi tos sakāva Bezekā – desmit tūkstošus vīru. 5 Bezekā viņi sastapās ar Adonī-Bezeku un karoja ar to. Viņi sakāva kanaāniešus un periziešus. 6 Adonī-Bezeks bēga, bet viņi to vajāja, notvēra un nocirta viņam roku un kāju īkšķus. 7 Un Adonī-Bezeks sacīja: “Septiņdesmit ķēniņiem tika nocirsti roku un kāju īkšķi, un tie uzlasīja to, kas krita zem mana galda. Kā es esmu darījis, tā dievi man atlīdzinājuši!” Viņš tika aizvests uz Jeruzālemi un tur nomira.
8 Bet Jūdas dēli karoja ar Jeruzālemi, ieņēma to, izkāva ar zobena asmeni un nopostīja pilsētu ar uguni. 9 Pēc tam Jūdas dēli devās lejā karot ar kanaāniešiem, kas mīt kalnienē, dienvidzemē un zemienē. 10 Jūda devās pret kanaāniešiem, kas mīt Hebronā – agrāk Hebronu sauca Kirjat-Arba –, un viņi sakāva Šēšaju, Ahīmanu un Talmaju. 11 No turienes viņi devās pret Debīras iedzīvotājiem – agrāk Debīru sauca Kirjat-Sēfera. 12 Un Kālebs sacīja: “Kurš sakaus Kirjat-Sēferu un to ieņems, tam es atdošu savu meitu Ahsu par sievu!” 13 Un to ieņēma Otniēls, Kāleba brāļa Kenaza dēls, jaunākais no tiem, un viņš tam deva par sievu savu meitu Ahsu. 14 Kad viņa nāca, viņa to pierunāja – savu tēvu, lūdzot tam tīrumu. Viņa nokāpa no ēzeļa, un Kālebs tai jautāja: “Kas tev?” 15 Viņa tam teica: “Dod man svētību! – Ja izdevi mani uz sausu zemi, tad iedod man ūdens avotus!” Un Kālebs tai deva augšējos avotus un lejas avotus.
16 Arī kēnieša, Mozus sievastēva, dēli devās augšup no Palmu pilsētas pie Jūdas dēliem uz Jūdas tuksnesi, dienvidos no Arādas. Viņi gāja un apmetās pie šīs tautas. 17 Bet Jūda gāja pie sava brāļa Šimona, un tie kopā sakāva kanaāniešus, kas mita Cefatā, un nodeva to iznīcības lāstam, tāpēc šo pilsētu sauc Horma . 18 Jūda ieņēma Gazu un tās novadu, Aškelonu un tās novadu un Ekronu un tās novadu. 19 Kungs bija ar Jūdu, lai tas ieņemtu kalnieni, bet ieleju iedzīvotājus tas nevarēja izdzīt, jo tiem bija dzelzs kararati. 20 Kālebam tie deva Hebronu, kā to bija noteicis jau Mozus, un viņš padzina no turienes trīs Anāka dēlus. 21 Bet jebūsiešus, kas mita Jeruzālemē, Benjāmina dēli nepadzina – jebūsieši mīt pie Benjāmina dēliem Jeruzālemē līdz šai dienai. 22 Arī Jāzepa nams – viņi devās augšup uz Bēteli, un Kungs bija ar viņiem. 23 Jāzepa nams izlūkoja Bēteli – agrāk šo pilsētu sauca Lūza, 24 un vērotāji pamanīja iznākam no pilsētas kādu vīru. Tie viņam sacīja: “Jel parādi mums ieeju pilsētā, un mēs izrādīsim tev laipnību.” 25 Viņš tiem parādīja ieeju pilsētā, un tie izkāva pilsētu ar zobena asmeni, bet tam vīram un visai viņa dzimtai ļāva aiziet. 26 Tas vīrs aizgāja uz hetiešu zemi, uzcēla pilsētu un nosauca to par Lūzu. Tā to sauc līdz šai dienai.
27 Bet Manase neieguva īpašumā Bēt-Šeānu ar tās ciemiem, nedz Taanahu ar tās ciemiem un nepadzina Doras un tās ciemu iedzīvotājus, nedz Jibleāmas un tās ciemu iedzīvotājus, nedz Megido un tās ciemu iedzīvotājus. Tā kanaānieši palika dzīvot šajā zemē. 28 Kad Israēls pieauga spēkā, tas lika kanaāniešus klaušās, bet padzīt tos nepadzina. 29 Arī Efraims neizdzina kanaāniešus, kas dzīvoja Gezerā, un kanaānieši dzīvoja Gezerā kopā ar tiem.
30 Un Zebulūns neizdzina Kitronas iedzīvotājus un Nahalālas iedzīvotājus, kanaānieši dzīvoja kopā ar tiem un pildīja klaušas.
31 Ašērs neizdzina Ako iedzīvotājus un Sidonas iedzīvotājus, nedz arī tos, kas Ahlābā, Ahzīvā, Helbā, Afēkā un Rehobā. 32 Ašērieši dzīvoja starp šīs zemes iedzīvotājiem kanaāniešiem, jo viņi tos nebija izdzinuši.
33 Naftālī neizdzina Bēt-Šemešas iedzīvotājus un arī Bēt-Anatas iedzīvotājus. Viņi dzīvoja starp šīs zemes iedzīvotājiem kanaāniešiem, un Bēt-Šemešas un Bēt-Anatas iedzīvotāji pildīja viņu klaušas.
34 Amorieši atspieda Dāna dēlus kalnienē un neļāva tiem nokāpt ielejā. 35 Tā amorieši palika dzīvot Har-Heresā, Ajalonā un Šaalbīmā. Bet Jāzepa nams tos stipri apspieda, un tie pildīja viņu klaušas. 36 Amoriešu robežas sniedzās no Skorpiju pārejas, no Selas un tālāk.
