1 Un vēl tas Kungs man pavēlēja: „Ņem lielu galdiņu un raksti uz tā ar cilvēka rakstu: Maher šalal haš bas. (Tas ir: Atrās laupīšanas drīza ieguvuma plāksne.)
2 Un ņem uzticamus un man zināmus lieciniekus, priesteri Ūriju un Zachariju, Jeberechijas dēlu!“
3 Pēc tam es aizgāju pie pravietes un tuvojos tai; kad tā bija tapusi grūta un dzemdēja dēlu, tas Kungs man sacīja: „Dod viņam vārdu: Maher šalal haš bas!“ (Tas nozīmē: Atrās laupīšanas drīzais ieguvums.)
4 Jo iekāms vēl zēns mācēs saukt: Mans tēvs, —mana māte, Damaskas mantu un Samarijas laupījumu aiznesīs projām Asirijas ķēniņam.“
5 Tad tas Kungs runāja vēl tālāk ar mani un man teica:
6 „Par sodu tādēļ, ka šī tauta neieredz Siloas lēnos ūdeņus un draudzējas ar Recīnu un Remaljas dēlu,
7 Tad tas Visuvarenais Kungs liks pārvelties pāri par viņiem varenās un plašās Eifratas upes ūdeņiem, tas ir Asirijas ķēniņam ar visu viņa karaspēku. Un tas kā milzu upe izplūdīs pa visām tās pietekām, izkāps ārā no visiem saviem krastiem,
8 Ielauzīsies Jūdā, pāršļāksies pāri tai un pārplūdinās to visu, tā ka ūdens sniegsies iedzīvotājiem līdz kaklam, un ar saviem izplēstiem spārniem piepildīs visu tavu zemi, Imanuēl, cik tālu tā vien sniedzas!“
9 Esiet sašutušas, tautas, un tomēr trīciet izmisumā! Uzklausait, tālie zemes gali! Taisieties vien cīņai un tomēr krītiet izmisumā! Taisieties joprojām cīņai un tomēr krītiet izmisumā!
10 Izdomājiet plānu, taču esiet pārliecībā: Viss tas tomēr nepiepildīsies; pieņemiet lēmumu, bet apziņā: Tas neīstenosies, jo ar mums ir Dievs!
11 Jo tā tas Kungs man sacīja, kad Viņa roka mani vadīja un Viņš man lika nestaigāt šās tautas ceļus, runādams man šādus vārdus:
12 „Neturiet par sazvērestību visu to, ko šī tauta tā sauc, un nebīstieties no tā, no kā šī tauta bīstas, un neturiet to par kaut ko šausmīgu.
13 Nē, bet turiet gan par svētu to Kungu Cebaotu, bīstieties Viņu, Viņš lai jums iedveš bailes un šausmas!
14 Tad Viņš būs svētums, svētbijīgas cieņas priekšmets, un tai pašā laikā Viņš būs par apgrēcības akmeni un par piedauzības klinti abiem Israēla namiem, par valgu un par slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem,
15 Tā ka daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti.“
16 Es ieslēgšu tā Kunga liecības un aizzīmogošu Viņa norādījumus savos mācekļos!
17 Es cerēšu uz to Kungu, kas paslēpis savu vaigu Jēkaba namam, un paļaušos uz Viņu!
18 Redzi, še esmu es un tie bērni, ko tas Kungs man devis par zīmi un brinumu Israēla no tā Kunga Cebaota, kas mājo Ciānas kalnā.
19 Bet kad jums sacīs: „Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst,“ tad atsakait: „Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušiem?
20 Nē, bet stingri jāturas pie bauslības, pie norādījumiem un liecībām, pie atklāsmes! Tiešām, kas tā teiks, būs tie, kam neatausīs vairs rīta gaisma!“
21 Tie blandīsies apkārt pa visu savu zemi, būdami nelaimīgi un izsalkuši. Izsalkumā un dusmās tie uzvedīsies vai gluži neprātīgi, tie nolādēs savu ķēniņu un savu Dievu.
22 Lai viņi skatās uz augšu vai uz zemi, visur tiem pretī raudzīsies tikai nomāktība bēdās un tumsa; viņus visus pārņēmis izbaiļu pilns drūmums, un viņi maldās necaurredzamas nakts tumsībā.
23 Bet tumsa nepaliks ap tiem, kam tagad bailes un bēdas. Tā kā agrākos laikos Viņš apkaunoja Zebulona zemi un Naftaļa zemi, tā vēlākā laikā Viņš cels godā jūrmalas ceļu un Aizjardāni, pagānu novadu.
Jesajas dēls – zīme par Asīrijas iebrukumu
1 Un Kungs runāja uz mani: “Ņem lielu dēli un raksti uz tā ar parastu irbuli: laupi ātri, gūsti drīz. 2 Pieaicini man uzticamus lieciniekus, lai tie apliecina, – priesteri Ūriju un Zeharjahu, Jeberehjahu dēlu.”
3 Pēc tam es gāju pie pravietes, un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu. Tad Kungs man teica: “Nosauc viņu vārdā Laupiātri-Gūstidrīz. 4 Jo, vēl pirms zēns mācēs pateikt “tēvs” vai “māte”, Asīrijas ķēniņš paņems Damaskas bagātības un to, kas Samarijā laupāms!”
5 Un Kungs runāja uz mani vēl un teica:
6 “Tādēļ, ka šī tauta atmeta
Šīlohas ūdeņus, kas rāmi plūst,
un uzgavilēja Recīnam un Remaljāhu dēlam,
7 redzi, tādēļ Kungs viņiem uzsūtīs
stipras un platas upes ūdeņus –
Asīrijas ķēniņu ar visu tā varenību, –
tā izkāps no savas gultnes
un ies pāri krastiem!
8 Tā ieplūdīs Jūdā, šļāksies un tecēs,
līdz kaklam celsies,
izpletīs savus spārnus,
piepildīs tavas zemes plašumus, Immānū-Ēl!”
Bīstieties Kunga
9 Ļauni jums, tautas, – nu jūs satriekti!
Klausieties visi, kas tālās zemēs, –
sajozieties un topiet satriekti,
sajozieties un topiet satriekti!
10 Meklējiet padomu – bet nesanāks,
sakiet kaut ko – bet tā nenotiks,
jo Dievs ir ar mums!
11 Jo Kungs ar mani runāja bargi, mācīja nedarīt kā šī tauta:
12 nesauciet jūs par nodevību to,
ko šī tauta sauc par nodevību,
ko tie baidās –
to nebijājiet un nebīstieties!
13 Pulku Kungu –
viņu slavējiet,
viņu bijājiet,
viņa bīstieties!
14 Viņš būs svētnīca un piedauzības akmens,
un klupšanas klints abiem Israēla namiem,
slazds un lamatas Jeruzālemes iemītniekiem,
15 daudzi pār to klups,
kritīs un sasitīsies,
iekritīs slazdos – tur tos notvers!
16 Liecību sasieniet,
bauslību apzīmogojiet
manu mācekļu dēļ!
17 Es gaidīšu uz Kungu,
kas paslēpis savu vaigu no Jēkaba nama,
es cerēšu uz viņu!
18 Redzi, es un bērni,
ko Kungs man devis par zīmi un brīnumu Israēlā, –
tie ir no Pulku Kunga, kas mīt Ciānas kalnā!
19 Un, kad viņi jums teiks: “Prašņājiet garu izsaucējus un zintniekus, kas čiepst un bubina!” – vai tad tautai nav jāizjautā savs Dievs, nevis par dzīvajiem mirušie! 20 Pie bauslības un liecības! Tiešām – tiem, kas tā saka, vairs neredzēt ausmu!
21 Grūtumā un badā tie vilksies caur zemi,
kad badā bijuši, tā noskaitīsies,
ka lādēs savu ķēniņu un savu Dievu
un griezīs ģīmjus uz augšu!
22 Uz zemi tie raudzīsies,
redzi, nelaime, tumsa, tumsība, spaidi,
un tie tumšumā ietriekti!
23 Bet tiem, kas tagad apspiesti,
vairs tumsības nebūs!
Agrākos laikos viņš apkaunoja
Zebulūna zemi un Naftālī zemi,
bet nākamos viņš dos godu
jūras ceļam, kas viņpus Jardānas, –
visam tautu lokam!
