1 Jūdas ķēniņa Ahasa, Jotāma dēla, Usijas dēla, dienās notika, ka Sirijas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Peka, Remaljas dēls, uzbruka Jeruzālemei, bet nespēja to sekmīgi aplenkt.
2 Kad Dāvida namam paziņoja: „Sirieši ir iebrukuši ar lielu karaspēku Ēfraimā,“ tad trīcēja viņa sirds un viņa tautas sirds, kā mežā koki trīc vējā.
3 Tad tas Kungs pavēlēja Jesajam: „Izej ar savu dēlu Šear-Jašubu (šis vārds nozīmē: Kāds pārpalikums atgriezīsies atpakaļ) Ahasam pretī ūdensvada galā pie augšējā dīķa ceļā uz vadmalnieku tīrumu
4 Un saki viņam: Neuztraucies un esi mierīgs! Nebaidies, un tava sirds lai neiztrucinās šo abu lieliem ugunsgrēkiem līdzīgi kūpošo satrūnējušo stumbeņu priekšā, neraugoties uz Recīna un viņa siriešu nedz arī uz Remaljas dēla dusmu kvēli!
5 Pretstatā tam, ka sirieši pret tevi domājuši ļauni, kopā ar Efraimu un Remaljas dēlu sacīdami:
6 Iesim pret Jūdu, aplenksim un iekarosim to un iecelsim tur par ķēniņu Tabeēla dēlu! —
7 Dievs tas Kungs saka: Tas tā neizdosies un nenotiks!
8 Jo kā Sirijas galva ir Damaska, tā Damaskas galva ir Recīns, un sešdesmit piecu gadu laikā Efraimu satrieks tā, ka šī cilts nebūs vairs tauta.
9 Un kā Ēfraima galva ir Samarija, tā Samarijas galva ir Remaljas dēls. Bet ja jūs neticēsit, jūs nepastāvēsit!“
10 Tad tas Kungs no jauna ar Jesajas starpniecību runāja ar Ahasu un viņam sacīja:
11 „Izlūdzies sev zīmi no tā Kunga, sava Dieva, prasi, lai tā parādītos, nākdama vai nu no elles dziļumiem, vai no debesu augstumiem!“
12 Bet Ahass atbildēja: „Es neprasīšu un nekārdināšu to Kungu.“
13 Tad Jesaja sacīja: „Klausaities, jūs no Dāvida nama! Vai jums vēl nepietiek kaitināt un apgrūtināt cilvēkus, ka jūs apgrūtināt un kaitināt ari manu Dievu?
14 Tādēļ tas Visuvarenais Kungs pats jums dos zīmi: Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls.
15 No biezpiena un medus viņš pārtiks, kamēr viņš pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt.
16 Un pirms tas zēns pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt, zeme, no kuras abiem ķēniņiem tev tagad bailes, būs gan tukša un kaila padarīta.
17 Bet tas Kungs sūtīs arī pār tevi un tavu tautu un pār visu tava tēva namu dienas, kādas nav bijušas kopš tā laika, kad Efraims atšķīrās no Jūdas, proti: Asirijas ķēniņu!“
18 Tanī dienā tas Kungs atvedīs tās dzēlējas mušas, kas ir Ēģiptē pie Nīlas upes ietekas, un bites, kas ir Asirijā,
19 Un tās nāks un apmetīsies ielejās, klinšu plaisās, visos ērkšķu krūmos un visur ganībās.
20 Tanī dienā tas Visuvarenais Kungs nodzīs ar nazi, kas viņpus upes, un proti, ar Asirijas ķēniņu, (jums) galvas matus un kājas spalvas un noskūs arī bārdu.
21 Tanī dienā cilvēks turēs vienu gotiņu un divi aitas.
22 Tā dos tikdaudz piena, ka viņš ēdīs biezpienu. Jo ikviens pārtiks no biezpiena un medus, kas būs palicis dzīvs šai zemē.
23 Tanī laikā katrā vietā, kur tagad stāv tūkstotis vīna koku tūkstoš sudraba gabalu vērtībā, būs tikai ērkšķi un čūkšļi.
24 Turp ies tikai ar bultām un stopiem, jo visa zeme būs kļuvusi par ērkšķiem un čūkšļiem.
25 Visi kalnu tīrumi, ko tagad apstrādā ar kapļiem, —turp tad neies aiz bailēm no ērkšķiem un čūkšļiem, —būs liellopu ganības un vietas, ko izmīdīs aitas.
Jesaja drošina ķēniņu Āhāzu
(2Ķēn 16:52L 28:5–15)1 Jūdas ķēniņa Āhāza, Jotāma dēla, Uzijāhu dēla, dienās Arāma ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljāhu dēls, nāca pret Jeruzālemi, lai karotu ar to, bet tie nevarēja to pieveikt. 2 Un Dāvida namam tika pavēstīts: “Arāms apvienojies ar Efraimu!” – tad drebēja sirds gan ķēniņam, gan viņa tautai – kā mežā no vēja dreb koki! 3 Un Kungs teica Jesajam: “Dodies pie Āhāza kopā ar savu dēlu Šeār-Jāšūbu uz augšējā dīķa kanāla galu, kas pa ceļam uz Velētāju tīrumu, 4 un viņam saki: rimsties un klusē! Nebaidies, lai tava sirds neļimst no šiem abiem apdegušajiem un kūpošajiem ugunskura bluķiem – no aramieša Recīna dusmu kvēles un no Remaljāhu dēla! 5 Arāms ir sakūdījis pret tevi Efraimu un Remaljāhu dēlu, sacīdams: 6 iesim pret Jūdu, iedzīsim tam bailes, paņemsim to sev un iecelsim tur par ķēniņu Tābala dēlu! –
7 Tādēļ tā saka Kungs Dievs:
tas nenotiks, un tā nebūs,
8 jo Arāma galva ir Damaska
un Damaskas galva ir Recīns –
ne sešdesmit pieci gadi nepaies,
kad sakaus Efraimu, ka tas nebūs vairs tauta!
9 Efraima galva ir Samarija,
un Samarijas galva ir Remaljāhu dēls! –
ja neticēsiet, tad nepastāvēsiet!”
Zīme no Dieva – Immānū-Ēls
10 Un Kungs vēl runāja uz Āhāzu un teica: 11 “Prasi sev zīmi no sava Dieva Kunga – vai no šeola dziļumiem vai no augšas augstumiem!” 12 Bet Āhāzs teica: “Es neprasīšu, Kungu es nepārbaudīšu!” 13 Tad Jesaja teica: “Klausies jel, Dāvida nams! Vai maz, ka jūs tielējaties ar cilvēkiem – nu arī ar manu Dievu?! 14 Tādēļ Kungs pats dos jums zīmi, redzi, jaunava kļūs grūta, dzemdēs dēlu un dos viņam vārdu Immānū-Ēls . 15 Viņš ēdīs krējumu un medu, līdz mācēs atmest ļaunu un izvēlēties labu. 16 Jo, pirms zēns mācēs atmest ļaunu un izvēlēties labu, tā zeme, kuras abi ķēniņi tev tagad iedzen šausmas, gulēs pamesta. 17 Kungs liks, lai tev, tavai tautai un tava tēva namam pienāk tādas dienas, kādas nav bijušas kopš tā laika, kad Efraims atšķēlās no Jūdas. Nāks Asīrijas ķēniņš!”
18 Tajā dienā būs tā:
Kungs pasvilps mušām,
kas Ēģiptes upes deltā,
un bitēm, kas Asīrijas zemē!
19 Tās visas nāks un apmetīsies
ieleju kraujās un klinšu aizās,
visos krūmājos, visās ganībās!
20 Tajā dienā Kungs skūs
ar asmeni, kas aizupē nolīgts,
ar Asīrijas ķēniņu –
gan galvu, gan kāju spalvas,
gan bārdu jums nodzīs!
21 Tā būs tajā dienā –
viens turēs teli un divas avis,
22 un tās dos tik daudz piena,
ka viņš varēs ēst krējumu –
jo krējumu un medu ēdīs ikviens,
kas tai zemē būs atlicis!
23 Un tajā dienā būs tā –
it visas vietas, kur tagad aug
tūkstoš vīnakoku, tūkstoš sudraba vērti,
par ērkšķiem un dzelkšņiem kļūs!
24 Ar bultām un lokiem tur ies,
jo visa zeme būs ērkšķi un dzelkšņi!
25 Un visos vīnadārzos, ko aprauš ar kapli, –
neies bailēs no ērkšķiem un dzelkšņiem,
tie būs vēršu aploki, avis tos mīs!
