1 Kas tad nu tic mūsu sludināšanai, un kam ir atklājies tā Kunga elkonis?
2 Viņš, tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē. Viņam nebija nekāda izskata nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā arēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu.
3 Taisni otrādi, viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kujra priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām.
4 Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu. Dieva satriektu un nomocītu.
5 Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
6 Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam.
7 Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti.
8 No smagiem pārdzīvojumiem un tiesas spaidiem viņš gan dzīvē bija atsvabināts. Bet kas gan no viņa laika biedriem izprata viņa dzīves gaitu un padomāja par to, ka viņš jau bija aizrauts no dzīvo pasaules, ka manas tautas pārkāpumu dēļ viņam bija uzlikts sods?
9 Kapu viņam ierādīja pie bezdievjiem un viņa dusas vietu pie ļaundariem, kaut gan nekādu netaisnību viņš nebija darījis un viltības nebija viņa mutē.
10 Bet tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām. Kad viņš nodos savu dvēseli par salīdzinājuma upuri, viņš redzēs izaugam jaunu dzimumu un dzīvos ilgi, un tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmēsies ar viņa rokas darba palīdzību.
11 No dvēseles ciešanām viņam radīsies panākumu pa pilnam; ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevis viņu noziegumus.
12 Tādēļ Es viņam piešķiršu viņa daļu starp daudzajiem lielajiem viņam pašam par ieguvumu, un stiprie lai dalās ar viņu laupījumā atlīdzībai viņam par to, ka viņš nodeva savu dzīvību nāvē un tika pieskaitīts ļaundariem, kaut gan viņš nesa daudzu grēkus un aizlūdza par ļaundariem.
1 Kurš ticēs tam,
ko mēs dzirdējuši?
Un Kunga elkonis –
kuram tas atklājies?
2 Viņš slējās kā asns tā priekšā,
kā sakne no izkaltušas zemes,
ne tam auguma, ne košuma,
ka mēs uz to raudzītos,
nedz paskata, ka mums patiktos.
3 Nicināts un ļaužu atstumts,
vīrs, kam brūces un kas pazīst sāpes, –
itin kā tāds, no kā apslēpj seju,
nicināts, un mēs viņu ne par ko neturējām.
4 Taču viņš nesa mūsu sērgas
un uzņēmās mūsu brūces,
bet mēs viņu uzskatījām par piemeklētu,
Dieva sistu un pazemotu.
5 Viņš tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ,
sists mūsu vainu dēļ –
mūs glāba pārmācība, kas nāca pār viņu,
ar viņa brūcēm mēs dziedināti.
6 Mēs visi esam noklīdušas avis,
katrs iet savu ceļu,
bet viņam Kungs uzlicis
visu mūsu vainu.
7 Satriekts un sists,
viņš pat nevēra muti –
kā jērs uz kaušanu novests,
kā avs pie cirpēja,
kas mēma un nevar pat muti pavērt.
8 Spaidi un tiesa paņēma viņu –
un kurš no viņa paaudzes vēl to atceras,
ka viņš nogriezts no dzīvo zemes
un sists manas tautas pārkāpumu dēļ?
9 Kopā ar ļaundariem viņam kaps,
ar bagātiem viņš gāja nāvē –
kaut varasdarbus nebija darījis
un viltus nebija tam uz lūpām.
10 Jā, Kungam patikās viņu satriekt ar sērgu –
nolicis pats sevi par vainas upuri,
viņš piedzīvos pēcnācējus,
viņš nodzīvos ilgu mūžu
un darīs, lai notiek, kas Kungam tīk!
11 No dvēseles mokām viņš gūsies,
ar savu atziņu viņš būs sāts,
taisnībā taisnots mans kalps būs daudziem,
viņš nesīs to vainas.
12 Tādēļ es došu viņam daļu pie varenajiem,
kopā ar stiprajiem viņš dalīs laupījumu,
jo savu dvēseli viņš līdz nāvei iztukšojis
un ticis pieskaitīts pārkāpējiem –
kaut nesis daudzu grēkus
un iestājies par pārkāpējiem.
