1 Kāp zemē no sava troņa un sēdies pīšļos, jaunava, Bābeles meita! Sēdies pie zemes bez troņa, kaldēju meita! Jo turpmāk tevi nesauks vairs par mīlīgu un smalku.
2 Ņem dzirnavas un mal miltus, atsedz seju, pacel sava tērpa pakaļdaļas pagarinājumu, atsedz savus lielus un brien caur tekošu ūdeni,
3 Lai atklājas tavs kailums, un top redzams tavs kaunums! „Es atriebšos un nesaudzēšu neviena!“
4 Saka mūsu glābējs, tas Kungs Cebaots, Israēla Svētais ir Viņa vārds.
5 Nosēdies klusi un sēdi tumsā, tu kaldēju meita! Jo turpmāk tevi vairs nesauks par ķēniņvalšķu valdnieci!
6 Kad Man bija dusmas uz savu tautu, kad Es pametu novārtā savu mantojumu, tad Es tai ļāvu krist negodā un to nodevu tavā rokā, bet tad tu tai neparādīji žēlastību, turpretī pat veciem tu visai smagi liki sajust savu jūgu
7 Un teici: „Es palikšu mūžīgi un būšu vienumēr valdniece!“ Tā tu visu to neņēmi pie sirds un neapdomāji galu.
8 Bet nu klausies, tu pie lepnības un pārpilnības pieradušā, kas dzīvo bezrūpīgā saldkārē un jūties tik droša un saki savā sirdī: „Tikai es esmu tāda, citas tādas nav nevienas! Es nekad nepalikšu par atraitni un nebūšu bez bērniem!“
9 Un tomēr šīs abas nelaimes nāks pār tevi piepeši vienā dienā. Tu paliksi bez bērniem un būsi atraitne, pilnā mērā tās nāks pār tevi, neraugoties uz visām tavām burvībām un daudzajiem pūšamiem vārdiem.
10 Tu paļāvies uz savu ļaunprātīgo viltību un domāji: „Neviens jau mani neredz.“ —Tava gudrība, tavas zināšanas tevi maldināja, ka tu savā sirdī domāji: „Tikai es, citas tādas nav nevienas!“
11 Un tomēr nāks pār tevi ļaunums, kur tava buršana tev nepalīdzēs, tev uzbruks nelaime un bojā eja, ko tu nevarēsi novērst, —piepeši tevi skars posts un iznīcība, ko tu neparedzi.
12 Izmēģini savu plašo buršanas un vārdošanas mākslu, ar ko tu esi nodarbojusies kopš savas jaunības, varbūt tā tev palīdzēs, varbūt tev izdodas mani iebaidīt.
13 Tu esi līdz apnikumam nopūlē-jusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atseviš-ķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi!
14 Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas. Tas nebūs ogļu kvēlums, pie kura sildās, nedz krāsns uguns, pie kuras apsēžas.
15 Tā tas notiks ar tiem, ar kuriem tu esi nopūlējusies no savas jaunības, ar taviem biedriem. Tie izklīdīs, ikviens aizies savu ceļu; neviens tev nepalīdzēs.
Bābeles pazemošana
1 “Zemē, pīšļos sēdi,
jaunava, Bābeles meita,
sēdi zemē, ne tronī,
kaldiešu meita!
Tevi vairs nesauks
par mīļo un maigo!
2 Ņem dzirnas un mal miltus,
novelc savu apsegu,
noģērb savas drānas,
lai tev plikas ciskas,
kad bridīsi pāri upei!
3 Lai tavs plikums top redzams,
lai redz tavu kaunu, –
es nu atriebšos un cilvēka netaupīšu!”
4 Mūsu Izpircējs,
Pulku Kungs ir viņa vārds,
Israēla Svētais! –
5 “Mīti klusumā un dzīvo tumsā,
kaldiešu meita,
tevi vairs nesauks
par valstību kundzi!
6 Es noskaitos uz savu tautu,
es sagānīju savu mantojumu –
es to atdevu tavās rokās,
bet tu tiem žēlsirdību neizrādīji:
pat vecam tu uzkrāvi
savu smago jūgu!
7 Tu sacīji:
uz mūžiem es būšu kundze,
uz visiem laikiem! –
Tas tev vis prātā nebija –
savu galu tu neapdomāji!
8 Nu klausies, baudkārā,
kas drošībā mīti,
kas savā prātā domā:
es tik un nevienas citas,
es atraitnēs nesēdēšu,
es bezbērne nebūšu!
9 Nu abas lietas
tev tiks vienā dienā –
tu būsi bezbērne un atraitne!
Tās nāks pār tevi,
kaut tev daudz burvestību,
kaut tava vārdošana ir stipra!
10 Paļaudamās uz savu ļaunumu,
tu saki: neviens mani neredz! –
Bet tava gudrība un zināšana tevi pievīlušas,
kaut savā sirdī teici:
es tik, un nevienas citas! –
11 Pār tevi nāks ļaunums,
pret to tu vārdus nezini,
tev uzkritīs nelaime,
to novērst tu nevarēsi –
piepeši pār tevi nāks posts,
ko tu pat nenojaut!
12 Ņemies ar savu vārdošanu
un daudzajām burvestībām,
ar kurām jau kopš jaunības esi ņēmusies,
varbūt tev paveiksies,
varbūt vēl kādu iebaidīsi!
13 Tevi nogurdinājuši daudzie padomnieki,
lai tad nāk un glābj tevi debesu vērotāji,
tie, kas lūkojas zvaigznēs,
tie, kas ik mēnesi izzina,
kam jānāk pār tevi!
14 Re, tie ir kā salmi, ko uguns aizdegusi,
tie nevar glābt paši sevi no liesmu mutes –
nav ogļu, kur sildīties,
nav uguns, pie kā pasēdēt!
15 Tādi pret tevi būs tie,
ar ko tu noņēmies,
kas ar tevi jau kopš jaunības pinušies –
katrs uz savu pusi tie klīst,
nav, kas tevi glābj!”
