1 „Lāsts bērniem, kas atkritēji,“ —saka tas Kungs, —„tie izpilda nodomu, kas nenāk no Manis; tie slēdz derību bez manas piekrišanas un tā krāj grēku uz grēka!
2 Viņi taisās doties uz Ēģipti, neprasījuši mana padoma, lai tur meklētu patvērumu faraona aizsardzībā un lai atrastu mieru Ēģiptes ēnā.
3 Bet faraona aizsardzība būs jums par kaunu un patvērums Ēģiptes ēnā par apsmieklu!
4 Lai gan viņa virsnieki jau ieradušies uz sarunām Coānā un viņa sūtņi Hanesā,
5 Tie redzēs, ka tie vīlušies tautā, kas tiem nevar līdzēt, kas nevar sniegt nedz palīdzību, nedz kādu citu labumu, bet būs tiem tikai par vilšanos un arī par kaunu.“
6 Vārds par dienvidzemes Behemotu: bēdu un moku zemē—kur dzīvo lauvas un indīgas spārnainas čūskas, viņi nes savu mantu ar ēzeļiem un savu bagātību uz kamieļu mugurām tautai, kas viņiem neko nevar palīdzēt.
7 Ēģipte nav nekas un nevar nekā palīdzēt; tādēļ Es nosaucu šo tautu par lielmuti, kas tomēr sēd klusi.
8 Ej nu un raksti to viņiem priekšā uz galdiņa un ieraksti to grāmatā, lai tas paliek par piemiņu nākamām dienām mūžīgi mūžam.
9 Jo tā ir pretdarbīga tauta, melkuļi bērni, bērni, kas negrib klausīt tā Kunga baušļiem,
10 Kas gaišreģiem saka: „Neskataities! Jums nebūs redzēt!“ —un praviešiem: „Nesludiniet mums patiesību, sludiniet mums patīkamas lietas, sludiniet viltu!
11 Novirzieties, no pareizā ceļa, atstājiet pareizo taku, neapgrūtiniet mūs ar Israēla Svēto!“
12 Tādēļ Israēla Svētais ir teicis: „Tāpēc, ka jūs atmetat manu vārdu un liekat savu cerību uz varmācību un slepeniem ceļiem un paļaujaties uz tiem,
13 Tad jums šis noziegums būs kā plaisa šķībā mūra sienā; tā piepeši acumirklī sagrauj sienu, liek tai sabrukt un sašķīst,
14 Kā sašķaida māla krūzi bez žēlastības, ka nepaliek ne lauskas, ar ko varētu paņemt uguni no ugunskura vai pasmelt ūdeni no akas.“
15 Jo tā saka Dievs tas Kungs, Israēla Svētais: „Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku, bet jūs negribat!“
16 Jūs sakāt: „Nē! Mēs tad jau drīzāk dosimies projām ar zirgiem!“ Nu tad skrieniet arī! —„Ar ātriem zirgiem mēs jāsim!“ Nu tad jūsu vajātāji arī lai būtu tādi ātrskrējēji!
17 Tūkstotis jūsējo bēgs no viena vienīga vīra kapa sauciena, un no piecu vīru kara sauciena jūs bēgsit visi, kamēr jūs paliksit pāri tikai kā ceļa stabs kalna galā un kā karogs pakalnā.
18 Tādēļ tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!
19 Tu Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, tev nebūs vienmēr raudāt, Viņš tev būs žēlīgs, kad tu Viņu piesauksi. Kad Viņš dzirdēs tavu balsi, Viņš tev atbildēs.
20 Tas Kungs jums gan piešķirs tikai bēdu maizi un ūdeni sēru nomāktai sirdij, bet toties tavi skolotāji vairs nebūs spiesti slēpties, un tavas acis redzēs tavus skolotājus,
21 Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: „Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!“ kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.
22 Tad tu neturēsi savus ar sudrabu pārklātos izgrieztos, kā arī no zelta izlietos elka tēlus par svētiem, bet atmetīsi tos kā riebīgus, sacīdama: „Projām ar jums!“
23 Tad Viņš dos lietu tavam sējumam tīrumā, maize no lauku ražas būs garžīga un sātīga un barības spēka pilna. Tavi ganāmie pulki ganīsies tanī laikā plašās ganībās.
24 Vērši un ēzeji, kas apstrādā druvu, ēdīs sālītu mistru, kas sajaukts un vētīts ar liešķen un vētekli.
25 Un uz visiem augstiem kalniem un visiem pakalniem būs tekoša ūdens strauti lielās kaujas dienā, kad sagļūs torņi.
26 Un mēness gaisma būs kā saules gaisma, un saules gaisma būs septiņreiz gaišāka, nekā tā bija septiņas dienas tanī laikā, kad tas Kungs sasēja savas tautas vātis un dziedēja viņas brūces.
27 Redzi, tas Kungs pats nāk šurpu no tālienes, Viņa dusmas kvēlo, liels ir Viņa saviļņojums, Viņa lūpas ir pilnas bardzības, un Viņa mēle kā postīga uguns.
28 Viņa elpa ir kā plūstoša straume, kas sniedzas līdz kaklam, lai sijātu tautas nāves sietā un liktu tautām viltus iemauktus mutē, aiz kuriem Viņš tad tās trenkātu un dzenātu.
29 Tad jūs dziedāsit kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz tā Kunga kalnu Israēla klinti.
30 Tad atskanēs tā Kunga varenā pērkona balss, un Viņš pacels savu roku bargās dusmās ar iznīcinātāju uguni, lietus gāzi, negaisu un krusu.
31 Un Asurs izbīsies no tā Kunga balss, kas viņu sitīs ar rīksti,
32 Un katru reizi, kad tas Kungs sitīs viņu ar pārmācības rīksti, tā ar labu trāpījumu viņu sāpīgi skars, iespiezdamās dziļi viņa miesā, un tas notiks ar bungām un kokles skaņām; ar paceltu roku Viņš visur ar viņu karos.
33 Jo sen jau ierīkota šausmu pilna sadedzināšanas vieta, tā domāta arī ķēniņam; ir sakrauts augsts un plats sārts, lielā daudzumā sagādāta malka un iekuri; tas Kungs to aizdedzinās ar savu dvašu līdzīgi kā ar sēra straumi.
Veltīgā paļaušanās uz Ēģipti
1 “Vai! dumpīgiem dēliem,”
saka Kungs,
“ka tie dara ne pēc mana padoma,
ka tie līgst ne pēc mana Gara,
krādami grēku pie grēka!
2 Tie grasās uz Ēģipti doties –
man vis nav prasījuši! –
un tverties faraona patvērumā,
un glābties Ēģiptes ēnā!
3 Bet faraona patvērums jums taps par kaunu
un glābiņš Ēģiptes ēnā par izsmieklu!
4 Kaut gan viņa augstmaņi jau Coanā
un viņa sūtņi jau Hānesā ieradušies –
5 visi piedzīvos kaunu
dēļ tautas, kam nav ko dāvāt, –
tā nevar ne līdzēt, nedz ko dot,
tik kaunu un apsmieklu!”
6 Vēstījums par dienvidu nezvēriem.
Posta un moku zeme,
no turienes nāk lauvas un lauvenes,
odzes un lidojoši pūķi.
Tie nes savas bagātības uz ēzeļu mugurām
un savus dārgumus uz kamieļu kupriem –
tautai, kas tiem neko nedos!
7 Ēģipte ir nieks un neko nevar līdzēt,
tādēļ es to saucu par lepno, kam jāiznīkst!
Stūrgalvīgā un dumpīgā tauta
8 Tagad ej un raksti to viņiem uz dēlīša,
ieraksti grāmatā,
lai paliek nākamām dienām,
par liecību uz mūžiem!
9 Jo tā ir dumpīga tauta –
dēli, kas pieviļ,
dēli, kas negrib klausīt
Kunga bauslībai!
10 Tie redzētājiem saka: neredziet!
Un praviešiem: neskatiet mums taisnību –
runājiet, kā mums patīk,
skatiet tik tīkamu vien,
11 aizvācieties no ceļa,
nost no takas,
prom no mums Israēla Svēto! –
12 Tādēļ tā saka Israēla Svētais:
“Tādēļ ka jūs nicināt šo vārdu,
paļaujaties uz varmācību un negodīgumu
un uzticaties tām,
13 pār jums nāks vaina,
kā plaisa, kas liek krist greizam mūrim –
augsts, bet piepeši sabrūk!
14 Viņš tos sadauzīs kā podnieks krūku,
sadragās bez žēlastības,
ka neatradīsies pat māla lauska,
ar ko krāsnī izgrābt ogles
vai pasmelt ūdeni.”
15 Jo tā saka Kungs Dievs, Israēla Svētais:
“Atgriežoties un rimstot jūs būtu glābti,
klusi un paļāvīgi jūs būtu vareni –
bet jūs negribat!”
16 Turklāt jūs sakāt:
nē! Zirgos aizbēgsim!
– Tad nu bēdziet! –
Rumakos aiztrauksim!
– Ātri būs jūsu vajātāji! –
17 Tūkstotis – no viena vīra kara sauciena
un no piecu vīru kara sauciena – visi!
Tā jūs bēgsiet!
No jums tikai karoga kāts kalngalā paliks,
tik miets paugura galā!
Dieva apsolījums Ciānai
18 Taču Kungs gaida jūs apžēlot,
tādēļ viņš ceļas, lai būtu jums žēlsirdīgs, –
jo Kungs ir taisnas tiesas Dievs,
svētīti visi, kas cer uz viņu.
19 Ciānas tauta, kas mīti Jeruzālemē,
raudāt tev nebūs jāraud,
žēlot viņš žēlos, kad tu kliegsi,
tikko sadzirdēs – tūdaļ atbildēs!
20 Kungs jums dos
sēru maizi un spaidu ūdeni,
bet tavs Skolotājs vairs neslēpsies,
pats savām acīm tu redzēsi Skolotāju.
21 Kad tu griezīsies pa labi vai kreisi,
tad dzirdēsi aiz muguras sakām:
šis ir ceļš, ejiet pa to! –
22 tad tu aizmēzīsi savus sudraba pārklātos tēlus,
savus zeltā kaltos lējumus aizmetīsi kā nešķīstību.
Ejiet! – tu teiksi tiem.
23 Tad viņš sēklai dos lietu,
un labība, ko dos zeme,
būs lekna un trekna,
tajā dienā tavi ganāmpulki
ganīsies plašā zālainē.
24 Vērši un ēzeļi, kas strādā zemi,
ēdīs skābētu mistru,
kas ar liekšķeri un dakšām maisīts.
25 Tad visos augstajos kalnos
un visos dižajos pauguros
būs straumes, kur ritēs ūdens, –
lielā slaktiņa dienā grūs torņi!
26 Tad mēnessgaisma būs kā karsētājas gaisma,
bet karsētājas gaisma būs septiņkārša,
kā to septiņu dienu gaisma,
kad Kungs pārsies savas tautas vātis
un dziedēs brūces, ko bija sitis.
Dieva pārmācība Asīrijai
27 Redzi, Kunga vārds no tālienes nāk,
deg viņa dusmas un mākoņi griežas,
viņa lūpas ir niknuma pilnas
un viņa mēle kā rijoša uguns,
28 viņa elpa kā plūstoša upe,
kas līdz kaklam sniedzas, –
nu šūpos tautas nīcības sietā,
nu tautām žokļos būs maldu iemaukti!
29 Tad jums būs dziesma
kā naktī, kad svētkus svin,
līksma sirds, kā stabulei līdzi ejot,
tekot uz Kunga kalnu, uz Israēla klinti!
30 Kungs liks, lai atskan viņa godības balss –
tad redzēs, kā viņa elkonis noliecas
dusmu kvēlē un rijošā uguns liesmā,
vētrā, negaisā un akmens krusā!
31 No Kunga balss izbīsies Asīrija,
kad viņš to sitīs ar rīksti!
32 Ikreiz, kad pāri ies pārmācības rīkste,
ar kuru tos šaustīs Kungs, –
ar bungām un stīgām,
ar cīņai paceltu roku viņš karos pret tiem,
33 jo kurtuve jau sen ierīkota –
arī ķēniņam tā jau gatava – dziļa un plata,
un uguns sārts, un malkas papilnam –
Kunga dvesma kā sēra straume to aizdedzinās!
