1 Redzi, tas Kungs izposta zemi un padara to tukšu; Viņš pārvērš tās seju un izklīdina tās iedzīvotājus.
2 Un kā vienkāršam tautas loceklim, tā klāsies priesterim, un kā kalpam, tā viņa kungam; kā kalponei, tā viņas pavēlniecei; kā pircējam, tā pārdevējam; kā aizdevējam, tā aizņēmuma saņēmējam; kā parādniekam, tā parāda devējam.
3 Zeme tiek pavisam izpostīta un paliek tukša no ļaudīm, jo tas Kungs to ir teicis.
4 Zeme sēro, un viss tajā novīst, zemes vaigs iztvīkst un izkalst; ari zemes augstie ir panīkuši un paguruši.
5 Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto derību.
6 Tādēļ lāsts grauž un māc zemi, un tās iedzīvotājiem jācieš par saviem grēkiem; tādēļ iznīkst zemes iedzīvotāji, tik maz to ir atlicis.
7 Izsīkst vīns, pazudusi augļu sula, novītis vīna koks, smagi nopūšas visi, kam agrāk bija priecīga sirds.
8 Apklusis jautrais bungu prieks, izbeigušās ļaužu gaviles, neskan vairs priecīgi kokle.
9 Nedzef vairs vīnu ar dziesmām, rūgts kļuvis dzērājiem stiprais dzēriens.
10 Drupās guļ katra iedzīvotāju atstātā pilsēta, nevar ieiet nevienā namā.
11 Ielās ļaudis skumst pēc vīna, pazudis prieks, līksmība aizgājusi no zemes projām.
12 Pilsētā palicis vienīgi posta pilns tukšums, vārti sagrauti drupās.
13 Un tā tas būs ari zemes vidienā, tautu starpā, kā kad nokrata eļļas koku, kā kad pēc vīnogu ražas lasa atliekas.
14 Vieni paceļ savu balsi ar gavilēm par godu tam Kungam no Rietumu jūras puses:
15 „Tādēļ godājiet to Kungu austrumu zemēs, tā Kunga, Israēla Dieva, vārdu jūras krastos un salās!“
16 No zemes gala mēs dzirdējām slavas dziesmas: „Slava Taisnajam!“ —Bet man jāsaka: „Posts, ak posts, bēdas man, nelaimīgākajam no visiem nelaimīgajiem! Laupītāji laupa, —jā, laupīdami laupa!“
17 Briesmas, bedre un cilpa klājas pār jums, jūs zemes iedzīvotāji.
18 Un notiks tā: kas bēgs no šausmu pilnām briesmām, tas kritīs bedrē, un kas izkāps no bedres, tas sapīsies cilpā. Jo debesu logu atvari augšā vecas vaļā, un zemes pamati trīc.
19 Zeme sašķīdīs drupās, zeme sabirzīs drumstalās, tā grīļosies, svārstīsies, ļodzīsies, drebēs, tā sabirs pīšļos.
20 Zeme zvalstīsies šurpu un turpu kā piedzērusies, tā šūposies kā šūpulis, kā guļamais tīkls, smagi guļ uz tās viņas grēki, tā kritīs un necelsies vairs.
21 Tanī dienā tas Kungs pārbaudīs un piemeklēs augstības karaspēku augstībā un zemes ķēniņus virs zemes;
22 Viņus iemetīs kā cietumniekus bedrē un ieslēgs cietumā un tad pēc ilgāka laika iztiesās.
23 Tad bālais mēness nosarks, un kvēlošā saule nobālēs, jo tas Kungs Cebaots pārņems ķēniņa varu Ciānas kalnā un Jeruzālemē un to vecaju priek-šā parādīsies mirdzošā godībā.
Zemes izpostīšana tās iedzīvotāju atkrišanas dēļ
1 Redzi, Kungs nopostīs zemi un izdeldēs,
izšķobīs tās vaigu un izkliedēs iemītniekus!
2 Tā būs:
kā tautai – tā priesteriem,
kā vergam – tā viņa kungam,
kā verdzenei – tā viņas kundzei,
kā pircējam – tā pārdevējam,
kā aizņēmējam – tā aizdevējam,
kā parādniekam – tā parāda devējam!
3 Deldēt zeme nu izdeldēta –
laupīt izlaupīta,
jo Kungs šos vārdus ir sacījis!
4 Zeme sēro un vīst,
kaist un tvīkst zemes virsa,
nīkst visi tautas augstākie!
5 Zemi sagānījuši tie, kas tur mīt,
jo bauslību pārkāpuši,
pret likumiem noziegušies,
lauzuši mūžīgo derību!
6 Tādēļ zemi aprīs lāsts
un vaina – tās iemītniekus!
Tādēļ tie, kas uz zemes mīt,
tiks izkveldēti –
pāri paliks vien daži!
7 Sēro jaunvīns, nīkuļo vīns,
tagad nopūšas visi, kam bija priecīga sirds.
8 Bungas stājušas rībēt,
mitējies gaviļu troksnis,
stīgu skaņas ir cauri!
9 Vīnu vairs nedzer ar dziesmām,
stiprais tā dzērājiem – rūgts!
10 Satriekta juku pilsēta,
visas mājas aizslēgtas ciet –
neviens tur vairs neiet!
11 Ielās klaigā pēc vīna,
viss prieks nu projām,
zemes līksme patriekta prom!
12 Pilsētā postaža vien palikusi
un vārti sagāzti drupās!
13 Tā notiks pašā zemes viducī
un tautu starpā –
kā kratot olīvkoku,
kā aplasot vīnastādu!
14 Nu tie sāk līksmē celt balsis –
par Kunga lepnumu tie no rietumiem aurē!
15 Tādēļ austrumos godājiet Kungu
un jūras salās – Kunga, Israēla Dieva, vārdu!
16 No zemes pamalēm mēs dzirdējām,
kā Taisnajam dzied slavu –
bet es saku:
posts, posts un bēdas man!
Krāptin tik krāpjas,
krāpnieki krāpdamies krāpj!
17 Briesmas, bedre un lamatas tev,
zemes iemītniece!
18 Tad būs tā –
kas bēgs, izdzirdis briesmas,
tas kritīs bedrē,
un, kas izkāps no bedres,
to gūstīs lamatās –
jo debesu logi ir vaļā
un zemes pamati trīc!
19 Zeme bruktin bruks,
plaisāt saplaisās zeme,
zeme druptin drups!
20 Kā dzērājs zvārosies zeme,
grīļosies kā saslieta pajumte –
kad tai uzkraus pārkāpumus,
tā bruks un vairs necelsies!
21 Tā notiks tajā dienā,
Kungs piemeklēs visus:
augsto pulkus – augstumos
un zemes ķēniņus – uz zemes!
22 Tos visus sapulcēs kopā,
iemetīs bedrē, ieslodzīs cietumā –
un beidzot pēc ilga laika tos piemeklēs!
23 Kaunā nobālēs mēness,
negodā nosarks saule –
jo Pulku Kungs valdīs kā ķēniņš
Ciānas kalnā un Jeruzālemē,
un savu vecajo priekšā –
ar godu!
