1 Izsacījums par Tiru. Vaimanājiet, Taršišas kuģi, jo jūsu pilsētā viss izpostīts, nav vairs neviena nama, tur Iebraukt ostā vairs nav iespējams, neviens vairs turp nedodas. No kiteju zemes viņiem šī ziņa atnesta.
2 Stāviet mierā, jūs jūrmalas iedzīvotāji, Sidonas tirgoņi, jūras braucēji, kas citkārt tevi pildīja.
3 Tur sakrāja pa lieliem ūdeņiem pievesto Sichoras labību, Nīlas druvu ražu, tur nodibinājās tautu tirgus.
4 Kaunies, Sidona! Jo jūra, jūpas pils saka žēli: „Es esmu neauglīga bijusi, es neesmu dzemdējusi nedz arī uzaudzi-nājusi ne jaunekļus, ne jaunavas!“
5 Kad ziņa nonāks Ēģiptē, tie izbīsies, to dzirdēdami par Tiru.
6 Brauciet uz Taršišu, vaimanājiet, jūs jūrmalas iedzīvotāji!
7 Vai šī ir jūsu prieku pilnā pilsēta, kas cēlusies sensenos laikos, kuras iedzīvotāju kājas viņus aiznesa tālu projām, lai apmestos tur svešās zemēs.
8 Kas lēmis tādu likteni ar lielu goda un varas vainagu greznotajai Tirai, kuras tirgotāji bija īsti dižciltīgie, kūjas lieltirgotāji bija visas zemes virsas cienījamākie ļaudis?
9 Tas Kungs Cebaots to ir lēmis, lai liktu kaunā katru pārmērīga greznuma pilnu augstprātību un pazemotu zemes lepnos.
10 Plūstiet pāri par savu zemi kā upe, jūs Taršišas iedzīvotāji, nav, kas jūs kavētu!
11 Viņš ir izstiepis savu roku pār jūļru, un bailes un trīsas pārņēma valstis. Tas Kungs ir vērsis pret Foiniķiju savu pavēli nopostīt tur esošos stipros cietokšņus.
12 Viņš noteica: „Nelīksmojies vairs, tu apsmietā jaunava, Sidonas meita! Celies, dodies pie kitejiem uz Kipru, bet arī tur tev miera nebūs!
13 Skaties uz Kaldeju, šī ir tauta, kupas agrāk nebija—Asirija tās zemi bija nodomājusi tuksneša zvēriem, —tā uzceļ jaunus torņus, sagrauj līdzšinējās pilis drupu kaudzēs.
14 Vaimanājiet, Taršišas kuģi, jo jūsu atbalsta stiprumi izpostīti!“
15 Un notiks tai laikā, ka Tira iegrims aizmirstībā septiņdesmit gadus, it kā tas būtu viena ķēniņa valdīšanas laiks. Bet pēc šiem septiņdesmit gadiem Tirai klāsies, kā netikles dziesmā sacīts:
16 „Ņem kokli un eji pa pilsētu, tu aizmirstā netikle! Spēlē un uzdziedi jautri, lai ļaudis tevi atkal pieminētu!“
17 Pēc septiņdesmit gadiem tas Kungs uzlūkos Tiru labvēlīgi, tā atkal atjaunos savu ienesīgo daudzpusīgo tirdzniecību un stāsies sakaros ar visām tautām virs zemes.
18 Bet tās peļņa un tirdzniecības ieguvumi būs veltīti tam Kungam. Tā tos nekrās un neglabās, bet tās tirdzniecības sasniegumi kalpos tiem, kas tā Kunga vaiga priekšā dzīvo, viņu labākai pārtikai un glītam apģērbam.
Vēstījums par Tīras krišanu
Kauciet, Taršīšas kuģi!
Tīra nopostīta, ka ne mājas!
Neviens tur vairs nestaigā!
No Kitīmas zemes viņiem to pavēstīja!
2 Nu klusi piekrastes iemītnieki,
Sidonas tirgoņi, jūras braucēji,
kuru tev bija papilnam!
3 Pa daudziem ūdeņiem
tur saveda melnupes labību,
Nīlas raža bija tās guvums,
tu biji tautu tirgus!
4 Kaunies, Sidona!
Tu jūra, jūras cietoksnis, tu teici:
“Es neesmu mocījusies un neesmu dzemdējusi,
ne jaunekļus audzināju,
ne jaunavas izloloju!”
5 Kad šī vēsts nonāks Ēģiptē,
tie kauks, dzirdot par Tīru!

6 Dodieties uz Taršīšu,
gaudojiet, piekrastes iemītnieki!
7 Vai šī ir tā līksminiece,
ko jau no sendienām pazināt?!
8 Kas lēmis šo Tīrai,
vainagotajai! –
kuras tirgoņi un augstmaņi,
un pārdevēji bija godāti visā zemē?!
9 Pulku Kungs to nolēmis,
lai viņas lepnību nogānītu,
visu godību par negodu padarītu –
tai, kuru godāja visa zeme!
10 Nu plūst tavai zemei cauri kā Nīla,
tu, Taršīšas meita, – dambju vairs nav!
11 Viņš, izstiepis savu roku pār jūru,
drebina ķēniņvalstis;
Kanaānai Kungs pavēlējis
iznīcināt stipros nocietinājumus!
12 Viņš ir teicis:
“Tu vairs nelīksmosi,
apspiestā jaunava, Sidonas meita, –
ej uz Kitīmu, dodies turp,
pat tur tev nebūs miera!
13 Redzi, tur ir kaldiešu zeme,
tā ir tauta, kuras agrāk nebija,
Asīrija to atdeva tuksneša zvēriem!
Tā uzcēla aplenkuma torņus,
satricināja tās mūrus – sagrāva drupās!

14 Kauciet, Taršīšas kuģi,
jo jūsu nocietinājumi ir nopostīti!”
15 Tajā dienā būs tā – Tīra tiks aizmirsta septiņdesmit gadus, kā viena ķēniņa valdīšanas laiku. Kad paies septiņdesmit gadi, tad Tīrai klāsies kā maukas dziesmā:
16 ņem arfu,
klīsti pa pilsētu,
aizmirstā mauka,
glāsti stīgas,
raisi dziesmas,
lai tevi atceras!
17 Un pēc septiņdesmit gadiem Kungs piemeklēs Tīru, un tā atkal atgriezīsies pie maukas algas un maukos ar visām zemes ķēniņvalstīm pa visu zemes virsu! 18 Viņas ienākums un maukas alga tiks Kungam – to neglabās un nekrās! Šis ienākums tiks tiem, kas dzīvo Kunga tuvumā, lai tie ēstu līdz sātam un grezni tērptos!