1 Jesajas, Amoca dēla, nākotnes iztēlojumi par Jūdu un Jeruzālemi, kā tie bija atklājušies viņa gara skatam Jūdas ķēniņa Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā.
2 Klausaities, debesis, un ņem labi vērā, zeme, jo tas Kungs runā: „Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis.
3 Vērsis pazīst savu īpašnieku, un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, manai tautai nav par to nekādas izpratnes!“
4 Lāsts šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši to Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa noiē sušies!
5 Pa kādu vietu jūs vēl vaiāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja.
6 No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces un jauni ievainojumi, kas nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti;
7 Jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscauri un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas.
8 Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts sarga tornis.
9 Ja tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtum kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai.
10 Klausaities tā Kunga vārdu, jūs Sodomas labieši, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta!
11 „Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuj-i?“ —saka tas Kungs. „Man ir apnikuši jūsu aunu un baloto teļu dedzināmie upuji, man netīk jēru un āžu asinis.
12 Kad jūs nākat rādīties manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt manus pagalmus?
13 Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upupu, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gaņ krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas!
14 Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami!
15 Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels būtu ari jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.
16 Mazgājieties, šķīstaitiēs, pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt!
17 Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājie-ties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!“
18 „Tad nāciet, turēsim tiesu!“ —saka tas Kungs. „Kaut jūsu grēki ari būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie ari būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.
19 Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību.
20 Bet ja jūs pretosities un nepa-klausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo tā Kunga mute to runājusi!“
21 Kā gan tik uzticīga pilsēta kļuvusi par netikli, Ciān, tā bija agrāk pilna taisnības! Tur mājoja patiesība, bet tagad slepkavas!
22 Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem, tavs vīns ir atšķaidīts ar ūdeni.
23 Tavi pārvaldoņi ir atkritēji un zagļu biedri, tie pieņem dāvanas un dzenas pēc kukuļiem; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā.
24 Tādēļ saka tas Visaugstākais, tas Kungs Cebaots, Israēla Varenais: „Es remdēšu savas dusmas savu pretinieku ciešanās un savu atriebību izgāzīšu pār saviem ienaidniekiem!
25 Es vērsīšu savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts.
26 Un Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par dievbijīgo pilsētu.“
27 Ciāna tiks izglābta caur tiesu, un tie, kas tajā atgriežas, caur savu taisnīgumu.
28 Bet atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti visi kopā; kas no tā Kunga atkāpjas, aizies bojā!
29 Viņi paliks kaunā to ozolu dēļ, par kubiem jums prieks, un nosarks to dārzu dēļ, kas jums tik mīļi!
30 Jo jūs būsit kā ozols, kuļra lapas savītušas, kā dārzs, kam nav ūdens!
31 Pat varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā, un dzēsēja nebūs!
Jūdas atkrišana
1 Jesajas, Āmoca dēla, redzējums, ko viņš redzēja par Jūdu un Jeruzālemi Jūdas ķēniņu Uzijāhu, Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu dienās.
2 Klausieties, debesis, un sadzirdi, zeme,
jo Kungs runā!
Par dēliem es gādāju, audzināju,
bet tie man darīja ļaunu!
3 Vērsis zina savu saimnieku
un ēzelis, kur saimnieka sile, –
bet Israēls nezina
un mana tauta nejēdz!
4 Vai! grēcīgā tauta,
ļaudis, kam smaga vaina,
ļaundaru sēkla,
gānekļu dēli –
Kungu tie atmetuši,
Israēla svētumu nievājuši,
prom aizgājuši!
5 Kādēļ gribat, ka jūs vēl sit?
Kādēļ vēl pretojaties?
Ik galva ir slima,
ik sirds sasirgusi!
6 No kāju pēdām līdz galvai
nav veselas vietas!
Brūces un rētas,
sasitumi un pušumi,
neizspiesti un nepārsieti,
ar eļļu nemiekšķēti!
7 Jūsu zeme izdeldēta,
jūsu pilsētas ugunī nodedzinātas,
zemes augļus jums acu priekšā
apēd sveši –
zeme izdeldēta un svešinieku nopostīta!
8 Pamesta Ciānas meita
kā būda vīnadārzā,
kā patvertne gurķu laukā,
kā aplenkta pilsēta!
9 Ja Pulku Kungs nebūtu ļāvis
izbēgt kaut dažiem no mums,
mēs būtu kā Sodoma,
Gomorai līdzīgi!
10 Klausieties Kunga vārdus,
Sodomas varenie!
Sadzirdiet mūsu Dieva bauslību,
Gomoras ļaudis!
11 “Kam man jūsu daudzie upuri,”
saka Kungs,
“man līdz sātam jūsu sadedzināmo upuru auni
un nobaroto lopu treknums!
Vēršu, jēru un āžu asinis
es nekāroju!
12 Kad jūs nākat rādīties man –
kas no jums to prasa,
ka manu pagalmu mīdāt?!
13 Nenesiet vairs nevērtas dāvanas,
man riebj jūsu kvēpināmais!
Jaunu mēnesi, sabatu un sapulces
es nevaru ciest –
tās ir krāšņas un grēcīgas!
14 Jūsu mēnešu sākumus un svētkus
nīst mana dvēsele,
man tie kļuvuši par nastu,
esmu paguris nest!
15 Kad pletīsiet rokas,
es savas acis no jums paslēpšu,
pat ja bez mitas lūgsieties,
es neklausīšos!
Jūsu rokas asiņu pilnas –
16 mazgājieties, šķīstieties,
aizvāciet savus ļaunos darbus
no manām acīm,
stājieties darīt ļaunu,
17 mācieties darīt labu,
dzenieties pēc taisnības,
lai apspiestais laimīgs,
taisnīgi tiesājiet bāreni,
aizstāviet atraitni!
18 Nu nāciet un norēķināsimies,
saka Kungs,
ja jūsu grēki būtu kā purpurs,
tie būs balti kā sniegs,
ja tie būtu karmīnsārti,
tie balos kā vilna –
19 ja vien jūs gribēsiet klausīt,
tad baudīsiet zemes dāsnumu!
20 Bet, ja jūs liegsieties, dumposiet,
tad zobens jūs aprīs –
Kunga mute ir runājusi!”
Samaitātā pilsēta
21 Kā gan par mauku kļuvusi
uzticīgā pilsēta,
taisnības pilnā?!
Tur nakšņoja taisnība,
bet tagad – slepkavas!
22 Tavs sudrabs kļuvis par sārņiem,
tavs vīns ar ūdeni jaukts!
23 Tavi augstmaņi ir dumpinieki
un biedri zagļiem!
Visi kukuļus mīl
un dāvanām pakaļ skrien!
Bāreni taisnīgi netiesā
un atraitni nepārstāv strīdā!
24 Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, Israēla Varenais, saka:
“Ai! Es atgūšos no saviem naidniekiem,
es atriebšos saviem naidniekiem!
25 Es vērsīšu savu roku pret tevi,
es tavus sārņus krāsnī pārkausēšu,
nošķiršu nost visu svinu,
26 es došu tev tādus tiesnešus kā iepriekš,
tad tevi sauks par taisnības pilsētu
un uzticamo pilsētu!”
27 Ciāna ar tiesu tiks izpirkta,
un tie, kas atgriezīsies, – ar taisnību!
28 Pagalam būs visi dumpinieki un grēcinieki,
un tie, kas atmet Kungu, ies bojā!
29 Jūs kaunēsieties par ozoliem,
kas jums tā patika,
un jūs pievilsieties ar dārziem,
ko izvēlējāties!
30 Tad jūs būsiet kā ozols,
kam vīst lapas,
kā dārzs bez ūdens!
31 Kļūs stiprais par pakulām
un viņa darbs par dzirksteli,
aizdegsies abi,
ka nevienam nenodzēst!
