1 „Tomēr Israēla bērnu skaits reiz būs kā smiltis jūrmalā, ko nevar nedz saskaitīt, nedz aplēst. Un notiks tā, kā tai vietā, kur viņiem reiz sacīja: „Jūs neesat mana tauta,“ viņiem atkal no jauna sacīs: „Akjūs, tādzīvā Dieva bērni!“
2 Un Jūdas bērni un Israēla bērni sadosies kopā un pulcēsies ap vienu augstāku priekšnieku un aizies no tās zemes, jo Jezreēla diena būs liela diena.
3 Sakiet saviem brāļiem, ka viņi tomēr ir mana tauta, un savām māsām, ka viņas tomēr ir žēlastību atradušas.
4 Eita tiesā ar savu māti, nododiet nosodītāju spriedumu par viņu—viņa jau patiesībā nav mana sieva, un Es negribu viņas vīrs būt—, pavēliet viņai izdzēst netiklības zīmes viņas vaigā un laulības pārkāpšanas zīmes uz viņas krūtīm,
5 Lai Es neizģērbju viņu kailu un neparādu viņu tādu, kāda viņa bija piedzimstot, un lai Es viņu nepadaru līdzīgu tuksnesim un izkaltušai zemei un nelieku viņai nomirt aiz slāpēm,
6 Un lai Es neparādu nekādu žēlastību viņas bērniem, jo tie ir netikles bērni,
7 Tāpēc ka viņu māte ir netikle un, kaut būdama viņu dzīvības devēja, uzvedas joprojām bez kādas kauna sajūtas un saka: „Es tu-ēšos pie saviem mīļākajiem, kas man dod maizi un ūdeni, vilnu un linus, eļļu un dzērienus!“
8 Tādēļ, raugi, Es aizaudzināšu tavu ceļu ar ērkšķiem un aizvilkšu tam priekšā žogu, tā ka viņa neatradīs pat vairs sava kājceliņa,
9 Un kad tad viņa skries pakaļ saviem mīļākajiem, tad lai viņa tos nesastop, un kad viņa tos meklēs, tad lai viņa tos nespētu atrast, un lai viņa būtu spiesta teikt: „Es atgriezīšos pie sava agrākā vīra, pie kā man labāk klājās nekā tagad!“
10 Jo viņa negrib zināt, ka Es tas esmu, kas viņai dod labību, vīnogu sulu un eļļu, un kas viņai piešķīris arī daudz sudraba un zelta, ko viņi izlietoja kalpošanai Baālam, darīdami no tā viņa attēlu.
11 Tādēļ Es viņai savā laikā atņemšu labību un savu vīnogu sulu, un Es nepiešķiršu viņai vairs savu vilnu un savus linus, ar kuru audumiem viņa lai segtu savu kailumu.
12 Es tad atsegšu viņas kaunu viņas netiklo draugu acu priekšā, un nevienam nebūs viņu paglābt no manas rokas!
13 Un Es darīšu galu visiem viņas priekiem, svētkiem, jauna mēneša svinībām, nedēļas galu svētīšanai un visām svētku dienām.
14 Un Es nopostīšu viņas vīna un vīģes kokus, jo viņa saka: „Tie ir manas netikles alga, ko man piešķīruši mani mīļākie.“ Bet Es viņas dārzus pārvērtīšu par mežu, lai to kokus apgrauztu un apēstu postītāji zvēri.
15 Tāpat Es likšu viņai bargi sajust viņas Baāla dievību godināšanai veltījamās svētku dienas, kad viņa nes tām kvēpināmos ziedojumus un grezno sevi ar pieres sprādzēm un kakla vijām un skrien pakaļ saviem mīļākajiem, bet Mani pilnīgi aizmirst!“ —saka tas Kungs.
16 „Tāpēc lūk, Es viņu vilinādams aizraušu un vedīšu viņu tuksnesī un runāšu laipni ar viņu,
17 Un atdošu viņai, tur būdams, viņas vīna dārzus un Achoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem. Un tur tad viņa būs piekāpīga un dziedās kā savas jaunības dienās, kad viņa izgāja no Ēģiptes zemes.“
18 Tad tanī dienā“ —saka tas Kungs—„tu mani sauksi: Mans vīrs un nesauksi mani vairs: Mans Baāls.
19 Jo Es gribu piespiest viņas muti un lūpas nekad vairs nelietot Baāla dievību vārdus, tā ka lai neviens tos nekad vairs neatcerētos.
20 Un Es noslēgšu tai pašā dienā viņas labā derību ar dzīvniekiem laukā, ar putniem apakš debess, ar rāpuļiem un tārpiem uz pašas zemes; Es salauzīšu stopus un zobenus, Es iznīdēšu pašu karu un ļaušu ļaudīm mierīgi dzīvot. laulības kungs.“
21 Un Es saclerēšos ar tevi uz mūžu mūžiem, Es gribu saistīties ar tevi savstarpējā uzticībā un paļāvībā pēc tiesas un taisnības laipnīgumā un žēlastībā,
22 Es saderēšos ar tevi ticībā un nezūdamā uzticībā, un tu atzīsi to Kungu.
23 Un tai pašā dienā,“ —saka tas Kungs, „Es būšu labvēlīgs un piekāpīgs: Es uzklausīšu debesis, un debesis uz-klausīs zemi,
24 Un zeme būs labvēlīga labībai, vīnogu sulai un eļļai, un tie būs labvēlīgi un paklausīgi Jezreēlam.
25 Un Es visas šīs lietas paturēšu sev sēklai zemes virsū, Es tām likšu augt un apžēlošos par to, kas bija nežēlastībā, par nemīļoto Lo-Ruhamā, un teikšu tam, kas nebija manas tautas, savam Lo-Ammī: Tu esi mana tauta! —un viņš teiks Man: „Tu esi mans Dievs!“
Israēls tiks apžēlots
1 Israēla dēli būs tādā skaitā kā smiltis jūrmalā –
ne aplēst, ne saskaitīt!
Un, ja jums teica:
jūs neesat mana tauta, –
tad tagad jums teiks:
jūs esat dzīvā Dieva dēli!
2 Jūdas dēli tiks sapulcēti
kopā ar Israēla dēliem,
tie iecels sev vienu par galveno
un aizies no tās zemes –
tad liela diena būs Jizreēlā!
3 Sakiet saviem brāļiem: jūs – mana tauta,
un savām māsām: nu apžēlotas!
4 Strīdieties ar savu māti, strīdieties,
jo viņa nav mana sieva
un es neesmu viņas vīrs, –
nost maucību, kas tai vaigā,
un laulības pārkāpšanu, kas tai starp krūtīm!
5 Ka es neizģērbju viņu kailu,
ka nepadaru tādu kā dienā, kad dzima,
ka nepataisu par tuksnesi,
ka neiztaisu par izkaltušu zemi,
ka nenonāvēju ar slāpēm!
6 Viņas dēlus es neapžēlošu,
jo tie ir maucības dēli,
7 māte tiem ir maukojusi,
kaunā viņus ieņēmusi,
viņa taču teica:
es sekošu saviem mīļākajiem,
tiem, kas man dod maizi un ūdeni,
vilnu un linus,
eļļu un spirdzinājumus!
8 Tādēļ, redzi,
es likšu tai ceļā ērkšķus,
es mūri uzmūrēšu,
ka tā vairs neatradīs ceļu!
9 Tad viņa savus mīļākos meklēs, bet nesatiks,
lūkos pēc tiem, bet neatradīs,
tad viņa teiks:
es iešu atpakaļ pie sava pirmā vīra,
jo tad man bija labāk nekā tagad!
10 Viņa jau nezināja,
ka es tai esmu devis
maizi, jaunvīnu un jauno eļļu
un jo krietni zelta un sudraba,
bet viņi to veltīja Baalam!
11 Tādēļ es atgriezīšos un paņemšu savu maizi,
kad pienāks laiks,
un savu jaunvīnu,
kad būs tā laiks,
atņemšu viņai savu vilnu un linus,
ar ko viņa sedz savu kailumu!
12 Un nu es atkailināšu viņas augumu
tās mīļāko acu priekšā,
neviens viņu neglābs no manas rokas!
13 Es izbeigšu visus viņas priekus –
jauna mēneša svētkus un sabatus,
visas viņas svinēšanas!
14 Es izdeldēšu viņas vīnakokus un vīģes kokus,
par ko tā teica:
tos man mīļākie dāvinājuši! –
Es tos par mežu pataisīšu,
un tos aprīs lauka zvēri!
15 Es viņu piemeklēšu par dienām,
kad tā kvēpināja baāliem –
riņķiem un rotām apkārusies,
skrēja mīļākajiem pakaļ,
bet mani aizmirsa! –
saka Kungs.
16 Tādēļ, redzi,
es viņu aizvilināšu,
aizvedīšu tuksnesī
un uzrunāšu tās sirdi!
17 Tur es viņai došu vīnadārzus,
un Āhoras ieleja kļūs par cerību vārtiem,
tur viņa atsauksies man kā savā jaunībā,
kā tad, kad devās projām no Ēģiptes zemes!
18 Tajā dienā būs tā,
saka Kungs,
tu sauksi man:
mans vīrs!
Vairs nesauksi:
mans Baals!
19 Tad es atraušu baālu vārdus no viņas mutes,
un to vārdi vairs netiks pieminēti!
20 Todien es slēgšu ar jums derību:
ar lauka zvēriem,
ar debesu putniem
un zemes rāpuļiem!
Loku, zobenu un karu
uz zemes es sadragāšu
un noglabāšu drošībā!
21 Es tevi iemantošu uz mūžiem,
un tu iemantosi mani –
taisnībā un tiesā,
žēlastībā un žēlsirdībā!
22 Es tevi ticībā iemantošu,
un tu pazīsi Kungu!
23 Tajā dienā būs tā –
es atbildēšu,
saka Kungs,
es atbildēšu debesīm,
un tās atbildēs zemei,
24 un zeme atbildēs ar maizi,
jaunvīnu un jauno eļļu –
tā atbildēs Jizreēlā!
25 Tā es sēšu savā zemē
un apžēlošu Lo-Ruhāmu ,
un Lo-Ammī teikšu:
tu – mana tauta,
un tā man atbildēs:
mans Dievs!”
