1 Pēc divi gadiem faraonam bija sapnis: „Viņš stāvēja upes grīvā.
2 Un no upes grīvas izkāpa septiņas govis, skaistas izskatā un jo treknām miesām. Un viņas ganījās meldros.
3 Un pēc tam atkal izkāpa septiņas citas govis no upmalas, nejauka izskata un jo liesām miesām, un nostājās blakus pirmajām govīm upes krastmalā.
4 Un govis, kurām bija nejauks izskats un kuras bija liesām miesām, aprija tās septiņas skaista izskata govis un treknām miesām.“ Un faraons pamodās.
5 Un viņš atkal iemiga un redzēja otru sapni: „Un redzi, septiņas vārpas auga uz viena stiebra, brangas un skaistas.
6 Un tad atkal radās septiņas plānas vārpas, kas bija austriņa kaltētas.
7 Un plānās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas.“ Un faraons atmodās un saprata, ka tas bija sapnis.
8 Un rītā viņš bija satraukts savā garā un lika saaicināt visus Ēģiptes zīlniekus un visus gudros vīrus. Un faraons izstāstīja viņiem savu sapni, bet nebija neviena, kas to varētu izskaidrot.
9 Tad galvenais dzērienu devējs iebilda faraonam, sacīdams: „Šodien man jāpiemin mans grēks.
10 Faraons reiz bija apskaities uz saviem kalpiem, un viņš iemeta mani cietumā sardzes virsnieka namā, mani un galveno maizes cepēju.
11 Un mēs vienā naktī redzējām sapņus: es un viņš, mēs sapņojām, un ikvienam sapnim bija savs saturs.
12 Un tur kopā ar mums bija ebrēju jauneklis, sardzes priekšnieka kalps, tam mēs visu izstāstījām, un viņš mums izskaidroja mūsu sapņus, ko bijām sapņojuši, pateikdams katram viņa sapņa nozīmi.
13 Un kā viņš tos bija izskaidrojis, tā arī notika: mani iecēla manā amatā, bet viņu pakāra.“
14 Un faraons lika ataicināt Jāzepu un lika tam steigšus atstāt cietumu. Un tas noskuvās, apmainīja savas drēbes un nāca pie faraona.
15 Un faraons sacīja Jāzepam: „Es redzēju sapni, bet nav neviena, kas to izskaidrotu, un tad es dzirdēju par tevi sakām, ka tev tikai jādzirdot sapnis, lai to izskaidrotu.“
16 Un Jāzeps atbildēja faraonam: „Tas nav manā varā, bet Dievs to var atklāt faraonam.“
17 Tad faraons sacīja Jāzepam: „Es sapņoju, ka stāvu upes krastmala.
18 Un, lūk, no upes grīvas izkāpa septiņas treknām miesām un skaista izskata govis un ganījās meldros.
19 Un tad septiņas citas govis izkāpa pēc tam, un tās bija liesas un ļoti neglīta izskata un kaulainas, un es tādas nebiju redzējis visā Ēģiptes zemē, tik vājas tās bija.
20 Un kaulainās neglītās govis aprija iepriekšējās treknās govis.
21 Un tās nonāca viņu iekšās, bet nevarēja manīt, ka tās bija nonākušas viņu iekšās, jo viņu izskats bija tikpat neglīts kā iepriekš. Un es pamodos.
22 Un es atkal redzēju: Lūk, septiņas vārpas pacēlās no viena stiebra, pilnas un skaistas.
23 Un, lūk, septiņas izkaltušas, plānas un austriņa kaltētas vārpas auga aiz tām.
24 Un plānās vārpas aprija septiņas brangās vārpas. —Es sapņus izstāstīju zīlniekiem, bet nebija, kas man pateiktu, ko tie nozīmē.“
25 Tad Jāzeps sacīja faraonam: „Abi faraona sapņi ir viens un tas pats: Dievs ir darījis zināmu, ko Viņš faraonam darīs.
26 Septiņas brangās govis ir septiņi gadi; un septiņas glītās vārpas ir arī septiņi gadi; tas ir viens sapnis.
27 Un septiņas kaulainās un neglītās govis, kas iznāca pēc viņām, ir septiņi gadi, un septiņas plānās un austriņa kaltētās vārpas, arī ir septiņi gadi, bada gadi.
28 Tas ir tas, par ko es teicu, ka Dievs ir atklājis faraonam, ko Viņš darīs.
29 Lūk, nāks septiņi gadi, un liela pārticība būs Ēģiptes zemē.
30 Un tad nāks septiņi bada gadi pēc tiem, un tad aizmirsīs visu pārticību Ēģiptes zemē, jo bads aprīs zemi.
31 Un netiks vairs pieminēta pārticība tanī zemē bada dēļ, kas sekos, jo tas būs ļoti smags.
32 Un ka sapnis divreiz ir rādījies faraonam, ir tāpēc, ka Dievs to tā izlēmis un steigsies to arī piepildīt.
33 Un tagad lai faraons izrauga uzticamu un gudru vīru, to lai viņš ieceļ par visu Ēģiptes zemi.
34 Lai faraons tā dara, un lai ieceļ uzraugus pār zemi, kas lai ņem piekto daļu septiņos pārticības gados.
35 Un tie lai sakrāj visu maizes labību šinīs labajos gados, un lai liek sabērt labību faraona virsuzraudzībā kā pārtiku pilsētās, kur tā tiktu saglabāta.
36 Un šī pārtika būs zemei par krājumu septiņiem bada gadiem, kādi pēc tam nāks Ēģiptes zemē. Tā zeme no bada netiks izpostīta.“
37 Un šie vārdi ļoti labi patika faraonam un viņa kalpiem.
38 Un faraons sacīja saviem kalpiem: „Vai gan var atrast tādu vīru, kam ir Dieva Gars kā šim?“
39 Un faraons sacīja Jāzepam: „Kad nu Dievs tev darījis zināmas visas šīs lietas, tad nav cita uzticamāka un gudrāka vīra par tevi.
40 Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un taviem vārdiem visai manai tautai būs pakļauties, tikai pa troņa tiesu es būšu lielāks par tevi.“
41 Un faraons sacīja Jāzepam: „Redzi, es tevi ieceļu pār visu Ēģiptes zemi.“
42 Un faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un viņš apvilka tam dārgas drēbes un lika tam zelta ķēdi ap viņa kaklu.
43 Un viņš lika tam braukt otros pēc goda ratos, kādi tam bija, un lika saukt viņa priekšā: Metieties ceļos!“ Tā viņš to iecēla pār visu Ēģipti.
44 Un faraons sacīja Jāzepam: „Es esmu faraons, bet bez tavas ziņas lai neviens cilvēks nepaceļ nedz savu roku, nedz savu kāju visā Ēģiptes zemē.“
45 Un faraons nosauca Jāzepu par: Safnat-paneach un deva tam Onas priestera Potifara meitu Asnātu par sievu.
46 Bet Jāzepam bija trīsdesmit gadi, kad viņš stājās amatā Ēģiptes ķēniņa faraona priekšā. Pēc tam Jāzeps aizgāja no ķēniņa un pārstaigāja visu Ēģipti.
47 Un septiņos pārticības gados zeme izdeva pārpilnām augļu.
48 Un viņš sakrāja visu labību, kas ienācās septiņos pārticības gados, kādi bija Ēģiptes zemē, un lika pārtiku pilsētās; to labību, kas bija pilsētu apkārtējos laukos, viņš novietoja pilsētās.
49 Un Jāzeps sabēra labību kā jūras smiltis tādā vairumā, ka nevarēja to vairs mērīt, jo tas bija neizmērojams.
50 Un Jāzepam piedzima divi dēli, iekāms atnāca tie bada gadi; tos viņam dzemdēja Onas priestera Potifara meita Asnāte.
51 Un Jāzeps nosauca vecākā dēla vārdu Manase, jo teica viņš: „Dievs ir licis aizmirst man visus manus grūtumus un manu tēva namu.“
52 Bet otra dēla vārdu viņš nosauca Efraims, jo: „Dievs mani darījis auglīgu manā posta zemē.“
53 Un septiņi pārticības gadi, kas bija Ēģiptes zemē, gāja uz beigām.
54 Un iesākās septiņi bada gadi, kā Jāzeps bija sacījis, un bads bija visās zemēs, bet Ēģiptes zemē bija maize.
55 Kad arī visā Ēģiptes zemē iestājās trūkums, tad tauta kliedza faraona priekšā pēc maizes. Bet faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: „Ejiet pie Jāzepa, darait, kā viņš jums teiks.“
56 Un bads bija pa visu zemes virsu. Tad Jāzeps atvēra visas noliktavas, un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads Ēģiptē pieauga.
57 Un visi zemes iedzīvotāji nāca uz Ēģipti, lai pirktu labību pie Jāzepa. Jo bads bija ļoti smags pa visu zemi.
Jāzeps izskaidro faraona sapni
1 Kad bija pagājuši divi gadi, faraons redzēja sapnī, un redzi – viņš stāv pie Nīlas. 2 Un redzi – no Nīlas iznāk septiņas govis, skaista izskata un brangas miesās, un tās ganās grīslī. 3 Un redzi – aiz tām no Nīlas iznāk septiņas citas govis, slikta izskata un kārnas miesās, un nostājas Nīlas krastā blakus tām govīm. 4 Un šīs govis, sliktā izskata un kārnās miesās, apēda tās govis, kas skaista izskata un brangas. Un faraons pamodās. 5 Tad viņš atkal aizmiga un sapņoja otrreiz, un redzi – uz viena stiebra aug septiņas vārpas, brangas un labas. 6 Un redzi – pēc tām uzdīgst septiņas kārnas un austrumvējā nomelnējušas vārpas. 7 Un kārnās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas. Tad faraons pamodās. Re, kāds sapnis! 8 Un no rīta viņš bija satrauktu garu un sūtīja sasaukt visus Ēģiptes magus un visus gudros, un faraons stāstīja tiem savu sapni, bet nebija neviena, kas faraonam to izskaidro. 9 Tad galvenais dzērienu devējs uzrunāja faraonu: “Tagad es atceros savu pārkāpumu! 10 Faraons bija sadusmojies uz saviem kalpiem un bija licis mani apsargāt sardzes virsnieka namā – mani un galveno maiznieku! 11 Un vienā naktī mēs sapņojām sapni, es un viņš, mēs sapņojām, un katram sapnim bija savs skaidrojums! 12 Kopā ar mums tur bija ebreju puisis, sardzes virsnieka vergs – viņam mēs stāstījām un viņš mums skaidroja mūsu sapņus, viņš izskaidroja katram savu sapni! 13 Un, kad viņš mums bija izskaidrojis, notika tā – es tiku atjaunots savā amatā, bet maiznieku pakāra.” 14 Tad faraons sūtīja pasaukt Jāzepu, un viņu steigšus atveda no cietuma. Viņš noskuvās, apmainīja drānas un devās pie faraona. 15 Un faraons teica Jāzepam: “Sapni es nosapņoju, bet nav, kas to izskaidro, un par tevi es esmu dzirdējis, ka, uzklausījis sapni, tu vari to izskaidrot!” 16 Jāzeps faraonam atbildēja: “Ne es – Dievs skaidros, vai faraonam ies labi!” 17 Un faraons stāstīja Jāzepam: “Mans sapnis. Redzi, es stāvu Nīlas krastā. 18 Un redzi – no Nīlas nāk laukā septiņas govis, brangas miesās un labi noaugušas, un ganās grīslī. 19 Un redzi – pēc tām nāk laukā citas septiņas govis – izģindušas, tik vājas un kārnas miesās, ka tādas es nebiju redzējis visā Ēģiptes zemē, tik sliktas! 20 Un kārnās un sliktās govis apēda pirmās septiņas brangās govis. 21 Un tās satilpa tajās, ka nevarēja pat manīt, ka tās būtu tām vēderā, un tās izskatījās tikpat slikti kā sākumā. Un es pamodos. 22 Vēl es redzēju sapnī, un redzi – uz viena stiebra paceļas septiņas vārpas, pilnas un labas. 23 Un redzi – pēc tam uzdīga septiņas sausas, kārnas, austrumvējā nomelnējušas vārpas. 24 Un kārnās vārpas aprija septiņas labās vārpas, un es to izstāstīju magiem, bet neviens man nevarēja izskaidrot!” 25 Un Jāzeps teica faraonam: “Faraona sapņi ir viens un tas pats. Ko Dievs darīs – to viņš ir pateicis faraonam! 26 Septiņas labās govis ir septiņi gadi, un septiņas labās vārpas ir septiņi gadi. Šie sapņi ir viens un tas pats. 27 Un septiņas kārnās un sliktās govis, kas nāca pēc tām, ir septiņi gadi, un septiņas tukšās vārpas, austrumvējā nomelnējušās, būs septiņi bada gadi! 28 Tas ir mans sakāmais faraonam – ko Dievs darīs, to viņš faraonam parādījis! 29 Redzi – visai Ēģiptes zemei nāks septiņi sāta gadi. 30 Un pēc tiem būs septiņi bada gadi, un Ēģiptes zemē tiks aizmirsts sāts, un bads aprīs zemi. 31 Bada dēļ, kas nāks pēc tam, zeme nezinās sāta, jo tas būs ļoti smags. 32 Bet tas, ka sapnis faraonam atkārtojies divas reizes, nozīmē, ka Dievs šo lietu ir apstiprinājis, un Dievs steigs tā darīt! 33 Lai nu faraons izvēlas saprātīgu un gudru vīru un liek tam pārvaldīt Ēģiptes zemi! 34 Lai faraons dara tā – ieceļ valstī ierēdņus un septiņos sāta gados lai ņem piekto daļu no Ēģiptes ražas. 35 Lai tie savāc visu ēdamo labajos gados, kas tagad nāk, lai tie faraona uzraudzībā sakrāj labību pilsētās pārtikai un apsargā to. 36 Šis krājums būs ēdamais visai zemei septiņos bada gados, kas nāks Ēģiptes zemē, lai zeme netiktu izpostīta bada dēļ!”
Jāzeps kļūst par Ēģiptes pārvaldnieku
37 Tas patika faraonam un visiem viņa kalpiem. 38 Un faraons teica saviem kalpiem: “Vai mēs atradīsim tādu vīru, kā šis, kurā ir Dieva Gars?” 39 Un faraons teica Jāzepam: “Tā kā Dievs licis tev visu šo zināt, tad nav saprātīgāka un gudrāka par tevi! 40 Tu pārraudzīsi manu namu, un pēc tavas pavēles gatavos krājumus visa mana tauta, pēc troņa tikai es būšu lielāks par tevi!” 41 Un faraons teica Jāzepam: “Redzi, es tevi esmu iecēlis pār visu Ēģiptes zemi!” 42 Faraons noņēma no rokas savu zīmoggredzenu un uzvilka to pirkstā Jāzepam, viņš ieģērba to vieglbalta lina drānās un ap kaklu tam aplika zelta ķēdi. 43 Un viņš ļāva tam braukt savos otros labākajos ratos un lika saukt tā priekšā: “Abrēk!” Un viņš tika iecelts pār visu Ēģiptes zemi. 44 Un faraons teica Jāzepam: “Es esmu faraons, bet bez tavas ziņas neviens necels ne roku, ne kāju visā Ēģiptes zemē!” 45 Faraons nosauca Jāzepu vārdā Cāfnat-Pānēhs un deva viņam par sievu Āsnati, Ona priestera Potī-Peras meitu. Un Jāzeps pārstaigāja visu Ēģiptes zemi. 46 Jāzeps bija trīsdesmit gadu vecs, kad stājās Ēģiptes ķēniņa kalpībā, un Jāzeps devās prom no faraona un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi. 47 Septiņos gados zeme deva sātu pilnām riekšavām. 48 Visus septiņus gadus viņš krāja pārtiku, kas bija Ēģiptes zemē, un novietoja to pilsētās. To pārtiku, ko ienesa lauki ap katru pilsētu, viņš novietoja tās vidū. 49 Un Jāzeps sakrāja tik daudz labības kā jūras smilšu, ka viņš mitējās skaitīt, jo tai nebija skaita! 50 Jāzeps kļuva tēvs diviem dēliem, pirms nāca bada gadi, tos viņam dzemdēja Āsnate, Ona priestera Potī-Peras meita. 51 Pirmdzimto Jāzeps nosauca vārdā Manase , jo: “Dievs man licis aizmirst visas manas mokas un mana tēva namu.” 52 Un otro viņš nosauca vārdā Efraims , jo: “Dievs mani darījis auglīgu ciešanu zemē.” 53 Pagāja septiņi sāta gadi, kas bija Ēģiptes zemē. 54 Un sākās septiņi bada gadi, tie nāca, kā Jāzeps teica. Visās zemēs bija bads, bet visā Ēģiptes zemē bija maize. 55 Badojās visa Ēģiptes zeme, un tauta brēca uz faraonu pēc maizes, bet faraons teica ēģiptiešiem: “Ejiet pie Jāzepa, kā viņš jums teiks, tā dariet!” 56 Bads bija pār visu zemi, un Jāzeps atvēra visus labības krājumus, kas tajā bija, un pārdeva ēģiptiešiem. Bads pieņēmās spēkā Ēģiptes zemē. 57 Un visu zemju ļaudis nāca uz Ēģipti, lai pirktu labību, jo visā zemē bija stiprs bads.
