1 Tad Ādams atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu, sacīdama: „Es grūtībās esmu saņēmusi dēlu ar Dieva palīgu.“
2 Un viņa pēc tam dzemdēja tā brāli Ābelu. Un Ābels kļuva avju gans, bet Kains kļuva zemkopis.
3 Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri tam Kungam.
4 Un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimtiem, no tiem, kas viņam bija tie treknākie. Un tas Kungs skatījās uz Ābelu un uz viņa dāvanām ar labpatiku.
5 Bet Kainu un viņa dāvanas Dievs neievēroja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni.
6 Tad Dievs sacīja Kainam: „Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?
7 Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!“ Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
8 Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva.
9 Un Dievs sacīja uz Kainu: „Kur ir Ābels, tavs brālis?“ Tas atbildēja: „Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?“
10 Bet Viņš teica: „Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes.
11 Tādēļ tu būsi nolādēts zemes virsū, kurai bija jāatver sava mute, lai no tavām rokām saņemtu tava brāļa asinis.
12 Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev turpmāk vairs nedos savu spēku; tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes!“
13 Tad Kains sacīja Dievam: „Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest.
14 Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus.“
15 Un Dievs sacīja viņam: „Ne tā! Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts. Un Dievs pielika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to nenokautu.“
16 Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes.
17 Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnochu. Un viņš uzcēla pilsētu un nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnochu.
18 Un Enocham tika dzemdēts Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls—Lamechu.
19 Bet Lamechs ņēma sev divi sievas; vienas vārds ir Ada, bet otras Cilla.
20 Un Ada dzemdēja Jābalu, un Jābals ir ciltstēvs telts iemtīniekiem un ganiem.
21 Bet viņa brālis ir Jūbals, viņš ir ciltstēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules.
22 Bet arī Cilla dzemdēja Tubal-Kainu, tas ir ciltstēvs visiem, kas apstrādā varu un dzelzi, bet Tubal-Kaina māsa bija Naāma.
23 Un Lamechs sacīja savām sievām: „Ada un Cilla! Klausiet manu balsi, Lamecha sievas, un dzirdiet, ko es jums saku: Cilvēku es nokauju par savu ievainojumu, un zēnu par savu vāti.
24 Ja Kains tiek atriebts septiņkārt, tad Lamechs septiņdesmit septiņkārt.“
25 Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā viņam dzemdēja dēlu, to viņa nosauca vārdā Sets, jo: „Dievs man ir devis citu dēlu pēc Ābela, jo to nokāva Kains.“
26 Un ari Setam piedzima dēls, un viņš nosauca to vārdā Ēnošs. Tas sāka piesaukt Dieva vārdu.
Kains un Ābels
(Lk 11:51Ebr 11:4Ebr 12:24)1 Un Ādams atzina Ievu, savu sievu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Kainu. Viņa teica: “Ar Kunga palīgu dabūju dēlu!” 2 Un vēl viņa dzemdēja viņa brāli Ābelu. Ābels bija avju gans, bet Kains apstrādāja zemi. 3 Pēc daudzām dienām Kains no zemes augļiem nesa upurdāvanu Kungam. 4 Un Ābels, arī viņš nesa no savu avju pirmdzimtajiem un to treknuma, un Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upurdāvanu. 5 Bet Kainu un viņa upurdāvanu viņš neuzlūkoja, un Kains ļoti noskaitās un novērsa savu vaigu. 6 Un Kungs teica Kainam: “Kāpēc tu skaisties, kāpēc tavs vaigs novērsies? 7 Vai tu nebūtu uzlūkots, ja būtu darījis labi? Un ja slikti tu dari – grēks pie durvīm apmeties, tas tevi iekāros, bet tev pār to jāvalda!” 8 Un Kains teica savam brālim Ābelam: “Ejam uz lauka!” Un Kains cēlās pret Ābelu, savu brāli, un nokāva viņu. 9 Un Kungs teica Kainam: “Kur Ābels, tavs brālis?” Un viņš teica: “Es nezinu! Vai es – sava brāļa sargs?” 10 Un viņš teica: “Ko tu izdarīji?! Tava brāļa asinis kliedz uz mani no zemes! 11 Un tagad – lai tu nolādēts uz zemes, kas atpleta savu muti, lai no tavas rokas ņemtu tava brāļa asinis! 12 Jo tu apstrādāsi zemi, bet tā vairs nedos tev savu spēku! Staigulis un klaidonis tu būsi uz zemes!” 13 Un Kains teica Kungam: “Mana vaina ir lielāka, nekā es varu nest! 14 Re, šodien tu esi mani padzinis projām no zemes, nu es paslēpšos no tava vaiga un būšu staigulis un klaidonis uz zemes, un katrs, kas mani atradīs, tas mani nokaus!” 15 Un Kungs viņam teica: “Nē! Katram, kas nokaus Kainu, tiks septiņkārt atriebts!” Un Kungs uzlika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu atrod, viņu nenokauj. 16 Un Kains aizgāja projām no Kunga vaiga un apmetās Noda zemē, uz austrumiem no Ēdenes.
Civilizācijas aizsākums
17 Un Kains atzina savu sievu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Hanohu. Viņš uzcēla pilsētu un nosauca to sava dēla vārdā – Hanoha. 18 Un Hanoham dzima Īrāds, un Īrāds bija Mehūjaēla tēvs, un Mehūjaēls bija Metušaēla tēvs, un Metušaēls bija Lemeha tēvs. 19 Lemehs apņēma divas sievas, pirmās vārds – Āda, un otras vārds – Cilla. 20 Un Āda dzemdēja Jābālu, viņš ir tēvs tiem, kuri mīt teltīs un kuriem ir ganības. 21 Viņa brāļa vārds ir Jūbals, viņš ir tēvs visiem, kuri spēlē cītaras un stabules. 22 Un Cilla, arī viņa dzemdēja – Tubāl-Kainu, viņš bija kalējs, apstrādāja varu un dzelzi, un Naama bija Tubāl-Kaina māsa. 23 Un Lemehs teica savām sievām:
“Āda un Cilla, klausieties manu balsi,
Lemeha sievas, klausieties, ko es saku,
jo vīru es kauju par rētu
un zēnu – par brūci!
24 Ja Kains tiks septiņkārt atriebts,
tad Lemehs – septiņdesmit septiņas reizes!”
25 Un Ādams atkal atzina savu sievu, un viņa dzemdēja dēlu un nosauca viņu par Šētu, jo: “Dievs deva man citu pēcnācēju Ābela vietā, jo viņu nokāva Kains!” 26 Un Šētam, arī viņam dzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Enošs. – Tolaik sāka piesaukt Kunga vārdu.
