1 Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz austrumnieku zemi.
2 Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma.
3 Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma.
4 Jēkabs viņiem jautāja: „Brāļi, no kurienes jūs esat?“ Tie atbildēja: „Mēs esam no Chāranas.“
5 Un Jēkabs tiem jautāja: „Vai jūs pazīstat Nachora dēlu Lābanu?“ Tie sacīja: „Mēs to pazīstam.“
6 Tad viņš sacīja: „Vai viņam klājas labi?“ Tie sacīja: „Viņš ir sveiks, un, lūk, tur nāk viņa meita Rāhele ar lopiem.“
7 Un viņš sacīja: „Vēl taču ir liela diena, un laiks vēl nav pienācis sadzīt lopus: dzirdiniet lopus un ejiet ganīt.“
8 Bet tie sacīja: „Mēs nevaram, līdz tiek sadzīti visi ganāmpulki un akmens tiek novelts no avota cauruma, tad mēs dzirdīsim lopus.“
9 Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, Rāhele nāca ar sava tēva sīklopiem, kuru gane viņa bija.
10 Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja savas mātes brāļa Lābana meitu Rāheli nākam kopā ar viņa mātes brāļa Lābana sīklopiem, Jēkabs nostājās un novēla akmeni no avota un padzirdīja savas mātes brāļa Lābana sīklopus.
11 Un Jēkabs skūpstīja Rāheli, un, savu balsi pacēlis, raudāja.
12 Un Jēkabs izstāstīja Rāhelei, ka viņš ir tās tēva radinieks un ka viņš ir Rebekas dēls; tad viņa tecēja un sacīja to tēvam.
13 Un kad Lābans dzirdēja vēsti par savu māsas dēlu Jēkabu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa to un skūpstīja viņu un ieveda to savā namā. Un viņš izstāstīja ari Lābanam visus šos notikumus.
14 Un Lābans sacīja viņam: „Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!“ Un viņš pie tā palika apmēram mēnesi.
15 Un Lābans sacīja viņam: „Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Pasaki man savu algu.“
16 Bet Lābanam bija divi meitas; vecākās vārds bija Lea, un jaunākās Rāhele.
17 Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rāhele bija skaista augumā un sejā.
18 Un Jēkabs iemīlēja Rāheli un sacīja: „Es esmu ar mieru par Rāheli kalpot septiņus gadus.“
19 Tad Lābans sacīja: „Labāki es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis.“
20 Un Jēkabs kalpoja Rāheles dēļ septiņus gadus, un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.
21 Tad Jēkabs sacīja Lābanam: „Dod man tagad manu sievu, jo mans laiks ir pilns, es gribu pie viņas iet.“
22 Un Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un sarīkoja dzīres.
23 Un vakarā viņš paņēma savu meitu Leu un ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās.
24 Un Lābans deva savu kalponi Zilfu savai meitai Leai par kalponi.
25 Un rītā izrādījās, ka tā bija Lea. Un viņš pārmeta Lābanam: „Kāpēc tu man esi tā darījis? Vai es tev neesmu kalpojis Rāheles dēļ? Kāpēc tu man esi tā darījis?“
26 Lābans atbildēja: „Tā nemēdz šinī vietā darīt, ka izdod jaunāko pirms vecākās.
27 Piepildi šīs septiņas dienas ar šo, tad es tev gribu dot ari to otru tavas kalpošanas dēļ, kad tu man kalposi vēl citus septiņus gadus.“
28 Un Jēkabs darīja tā; un viņš izturēja tās septiņas dienas, tad Lābans deva viņam savu meitu Rāheli par sievu.
29 Un Lābans deva savai meitai Rāhelei savu kalponi Bilhu, lai tā viņu aptecētu.
30 Un Jēkabs gāja pie Rāheles, un viņš mīlēja Rāheli vairāk nekā Leu. Un tā viņš Lābanam kalpoja vēl otrus septiņus gadus.
31 Bet kad Dievs redzēja, ka Lea tika nicināta, tad Viņš atvēra tās klēpi, bet Rāhele bija neauglīga.
32 Un Lea tapa grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu Rūbens, jo viņa domāja: „Dievs mani ir uzlūkojis manā pazemojumā, un tagad mans vīrs mani turēs godā.“
33 Un viņa tapa atkal grūta, un dzemdēja dēlu, un domāja: „Dievs ir dzirdējis, ka es esmu nicināta, tāpēc Viņš man arī šo ir devis;“ un viņa nosauca tā vārdu Simeons.
34 Un viņa tapa atkal grūta, un dzemdēja dēlu, un domāja: „Tagad taču mans vīrs pievērsīsies man, jo es viņam esmu trīs dēlus dzemdējusi.“ Tāpēc viņa nosauca tā vārdu Levijs.
35 Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un domāja: „Tagad es pateikšos Dievam.“ Un viņa nosauca tā vārdu Jūda. Un viņa mitējās dzemdēt.
Jēkabs sastop Rāhēli
1 Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz austrumu dēlu zemi. 2 Viņš raudzījās, un redz – aka lauka vidū, un, re, tur trīs avju pulki nometušies tai blakām, jo no tās akas dzirdīja ganāmpulkus, bet uz akas atveres bija liels akmens. 3 Tur mēdza sapulcināt visus ganāmpulkus, tad noripināja akmeni no akas atveres, padzirdīja avis un nolika akmeni atpakaļ uz akas atveres. 4 Un Jēkabs tiem teica: “Mani brāļi, no kurienes jūs esat?” Tie atbildēja: “Mēs esam no Hārānas.” 5 Un viņš tiem jautāja: “Vai jūs pazīstat Lābanu, Nāhora dēlu?” Un tie teica: “Mēs viņu pazīstam!” 6 Un viņš tiem jautāja: “Vai viņam klājas labi?” Un tie teica: “Labi! Re, kur ar avīm nāk viņa meita Rāhēle!” 7 Un viņš teica: “Ir taču liela diena, vēl nav laiks pulcināt lopus! Padzirdiet avis un ejiet ganīt!” 8 Bet tie teica: “Mēs nevaram! Kad būs sapulcināti visi lopi un novels akmeni no akas atveres, tad mēs padzirdīsim avis!” 9 Kamēr viņš ar tiem runāja, Rāhēle nāca ar sava tēva avīm, jo viņa tās ganīja. 10 Tiklīdz Jēkabs ieraudzīja Rāhēli, sava mātesbrāļa Lābana meitu, un sava mātesbrāļa Lābana avis, tā viņš stūma un noripināja akmeni no akas atveres un padzirdīja sava mātesbrāļa Lābana avis. 11 Jēkabs skūpstīja Rāhēli un skaļi raudāja. 12 Un Jēkabs pastāstīja Rāhēlei, ka viņš ir viņas tēva radinieks, ka viņš ir Rebekas dēls, un viņa skrēja un pastāstīja to savam tēvam. 13 Kad Lābans izdzirdēja par savu māsasdēlu Jēkabu, viņš skrēja tam pretī, apkampa viņu, skūpstīja un aizveda uz savām mājām. Viņš pastāstīja Lābanam visu, kas bija noticis. 14 Un Lābans viņam teica: “Taču no mana kaula un miesas tu esi!” Un viņš mēnesi palika pie viņa.
Jēkabs apprec Lābana meitas
15 Tad Lābans teica Jēkabam: “Vai tādēļ, ka esi man rada, tev jākalpo man par velti? Saki man, kā lai es tevi atalgoju?” 16 Lābanam bija divas meitas. Vecākās vārds bija Lea, un jaunākās vārds – Rāhēle. 17 Leai bija maigas acis, bet Rāhēle bija skaistu augumu un skaista izskata! 18 Jēkabs iemīlēja Rāhēli, un viņš teica: “Es kalpošu tev septiņus gadus par tavu jaunāko meitu Rāhēli!” 19 Lābans teica: “Labāk es viņu dodu tev nekā atdodu kādam citam! Paliec pie manis!” 20 Un Jēkabs kalpoja par Rāhēli septiņus gadus, bet viņam tie šķita kā dažas dienas, jo viņš to mīlēja. 21 Kad tie bija pagājuši, Jēkabs teica Lābanam: “Dod nu manu sievu, ka es varu iet pie viņas, jo manas dienas ir pagājušas!” 22 Tad Lābans sapulcināja visus apkaimes vīrus un sarīkoja dzīres. 23 Vakarā notika tā – viņš ņēma savu meitu Leu un ieveda pie Jēkaba, un viņš gulēja ar to. 24 Un Lābans deva līdzi kā kalponi savai meitai Leai savu kalponi Zilpu. 25 Un pienāca rīts, un, redzi, tā bija Lea! Un viņš teica Lābanam: “Ko tu man esi nodarījis?! Vai ne par Rāhēli es tev kalpoju? Kādēļ tu mani apkrāpi?!” 26 Bet Lābans teica: “Pie mums tā nedara, ka jaunāko izdod pirms pirmdzimtās! 27 Lai nedēļa tev paiet ar viņu, un tad tev tiks atdota arī šī, tikai tev vēl būs jākalpo man septiņi gadi!” 28 Un Jēkabs tā darīja, pagāja viņam nedēļa ar Leu, un Lābans deva viņam savu meitu Rāhēli par sievu. 29 Lābans deva līdzi kā kalponi savai meitai Rāhēlei savu kalponi Bilhu. 30 Un Jēkabs gāja pie Rāhēles, un Rāhēli viņš mīlēja vairāk nekā Leu, un viņš kalpoja Lābanam vēl septiņus gadus.
Jēkaba bērni
31 Kungs redzēja, ka Lea tiek nicināta, un viņš atdarīja viņas klēpi, bet Rāhēle bija neauglīga. 32 Lea tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Rūbens , un viņa teica: “Jo Kungs ir redzējis manas ciešanas, un tagad mans vīrs mani mīlēs!” 33 Un viņa atkal tapa grūta un dzemdēja dēlu, un teica: “Jo Kungs dzirdēja, ka es nicināta! Un viņš deva man arī šo!” Un viņa nosauca to vārdā Šimons . 34 Un viņa atkal kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Tagad mans vīrs man pievērsīsies, jo es viņam esmu dzemdējusi trīs dēlus!” Tādēļ viņa to nosauca vārdā Levī . 35 Un viņa atkal kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Tagad es slavēšu Kungu!” Tādēļ viņa to nosauca vārdā Jūda . Tad viņa mitējās dzemdēt.
