1 Un Sārai bija simts divdesmit septiņi gadi, tāds bija Sāras vecums.
2 Un Sāra nomira Kirijat-arbā, tā ir Hebrona, Kānaāna zemē, un Ābrahāms rīkoja Sārai bēres un to apraudāja.
3 Tad Ābrahāms cēlās no sava miroņa apstāvēšanas un sacīja uz hetiešiem:
4 „Es kā svešinieks dzīvoju pie jums; atvēliet man dzimtskapu, lai es varētu apglabāt savu mirušo, kas tagad pie manis.“
5 Un hetieši atbildēja Ābrahāmam, sacīdami tam:
6 „Uzklausi mūs, kungs! Tu esi Dieva paaugstināts mūsu vidū, vislabākajā no mūsu kapu vietām aproc savu mirušo. Neviens mūsu vidū neaizliegs savu kapu, ka tu tur nevarētu aprakt savu mirušo.“
7 Un Ābrahāms piecēlies atdeva godu, zemu klanoties zemes iedzīvotāju, Heta bērnu, priekšā.
8 Un viņš sacīja viņiem, teikdams: „Ja jums patīk, ka es aproku savu mirušo, kas pie manis, tad klausiet jel mani un griezieties manis labā pie Efrona, Cochara dēla,
9 Ka viņš man dotu alu Makpelā, kas viņam pieder, un kas atrodas viņa tīruma galā. Par pilnu atlīdzību sudrabā lai viņš dod to man jūsu klātienē par dzimtskapa vietu.“
10 Bet Efrons atradās turpat starp hetiešiem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, visiem hetiešiem, kas bija ienākuši pa pilsētas vārtiem, klausoties:
11 „Ne tā, kungs. Klausi mani; es tev atdodu tīrumu un alu, kas tanī; es tev to dāvinu, ciltsbrāļu klātbūtnē es tev to dāvinu, aproc savu mirušo.“
12 Un Ābrahāms paklanījās līdz zemei zemes iedzīvotāju priekšā
13 Un sacīja, zemes iedzīvotājiem dzirdot: „Ja tu gribi būt mans draugs, tad klausies: es tev došu samaksu par tīrumu, pieņem to no manis, lai es tur varu aprakt savu mirušo.“
14 Tad Eirons atbildēja Ābrahāmam, teikdams:
15 „Kungs, dzirdi mani; četri simti sudraba seķeļu, ko tas gan nozīmē mūsu starpā! Aproc, lūdzams, savu mirušo.“
16 Un Ābrahāms paklausīja Efronam un nosvēra Efronam naudu, kādu tas bija minējis, Heta bērniem klāt esot, —četri simt sudraba seķeļus pēc parastās tirgus vērtības.
17 Tā Ābrahāma īpašumā nonāca tīrums pie Makpelas iepretim Mamrei, —tīrums līdz ar alu, kas tanī, līdz ar visiem kokiem, kādi atradās tanī tīrumā un visā tajā robežu apgabalā,
18 Visu hetiešu klātbūtnē, kas vien tās pilsētas vārtos bija sapulcējušies.
19 Un Ābrahāms apraka savu sievu Sāru tanī salā, kas atrodas Makpela tīrumos, iepretim Mamrei, tas ir Hebronai, Kānaāna zemē.
20 Tā tīrums un ala, kas tanī bija, nonāca Ābrahāma īpašumā no hetiešiem par dzimtskapu vietu.
Sāras nāve un apbedīšana
1 Un Sāras dzīve ilga simts divdesmit septiņus gadus, tie ir Sāras dzīves gadi. 2 Sāra nomira Kirjat-Arbā, tā ir Hebrona, Kanaāna zemē, un Ābrahāms gāja raudāt un vaimanāt par Sāru. 3 Ābrahāms mitējās apraudāt savu mirušo un runāja ar Hēta dēliem, sacīdams: 4 “Es esmu svešinieks un piemājotājs pie jums! Dodiet man pie jums kapavietu, lai varu apglabāt savu mirušo!” 5 Un Hēta dēli atbildēja Ābrahāmam: 6 “Uzklausi mūs, mans kungs! Dieva diženais tu esi starp mums – izmeklē labāko no mūsu kapavietām un apglabā savu mirušo tur! Neviens no mums neliegs tev savu kapavietu, ka tu tur apglabā savu mirušo!” 7 Un Ābrahāms cēlās un klanījās tās zemes ļaudīm, Hēta dēliem. 8 Un viņš runāja ar tiem, sacīdams: “Ja jums rūp, ka apglabāju savu mirušo, tad aizbilstiet Efronam, Cohara dēlam, 9 lai viņš man dod Mahpēlas alu, kas viņam pieder, kas viņa tīruma galā, par pilnu maksu lai viņš man to atdod par kapavietu, jums klātesot!” 10 Efrons bija starp Hēta dēliem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, dzirdot visiem Hēta dēliem, kuri nāca pa pilsētas vārtiem: 11 “Nē, mans kungs, klausies mani! Es tev došu lauku un alu, kas tur, es atdošu tev savas tautas dēlu acu priekšā! Es tev to došu! Apglabā savu mirušo!” 12 Un Ābrahāms klanījās tās zemes ļaužu priekšā. 13 Un viņš runāja ar Efronu, dzirdot visiem tās zemes ļaudīm: “Taču, ja tu tomēr mani paklausītu, es došu par lauku tev sudrabu, pieņem to no manis, un es apglabāšu tur savu mirušo!” 14 Un Efrons atbildēja Ābrahāmam: 15 “Mans kungs, paklausies mani! Četri simti sudraba šekeļu zeme ir vērta! Kas tas ir man vai tev!? Apglabā tur savu mirušo!” 16 Un Ābrahāms piekrita Efronam. Ābrahāms iesvēra Efronam sudrabu, un viņš teica, dzirdot visiem Hēta dēliem: “Četri simti šekeļu sudraba, kādi tirgoņiem apgrozībā!”
17 Un Efrona lauks, kas Mahpēlā uz Mamres pusi, lauks un ala, kas tur, un visi koki, kas laukā, kas tā robežām visapkārt, 18 nu kļuva par Ābrahāma īpašumu to Hēta dēlu priekšā, kuri nāca pa pilsētas vārtiem. 19 Un pēc tam Ābrahāms apglabāja savu sievu Sāru Mahpēlas lauka alā uz Mamres pusi – tas ir pie Hebronas, Kanaāna zemē. 20 Un Hēta dēlu lauks un ala, kas tur, nu tika Ābrahāmam par kapavietu.
