1 Un Abrāms devās no Ēģiptes uz Kānaāna dienvidus zemi, viņš un viņa sieva līdz ar visu, kas tiem bija, un arī Lats bija kopā ar viņu.
2 Abrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu.
3 Un viņš savos pārgājienos gāja no dienvidiem uz Bēteli, līdz tai vietai, kurā viņa telts sākumā bija stāvējusi: starp Bēteli un Aju,
4 Līdz tai vietai, kurā viņš sākumā bija cēlis altāri un kur viņš bija to Kungu pielūdzis.
5 Un arī Latam, kas ceļoja ar Abrāmu, bija sīklopi un liellopi un teltis.
6 Bet zeme nevarēja viņus visus uzturēt.
7 Tā izcēlās strīdus starp Abrāma lopu ganiem un Lata lopu ganiem; arī kānaānieši un ferisieši toreiz dzīvoja tanī zemē.
8 Un Abrāms teica Latam: „Lai nebūtu strīdus mūsu starpā un manu un tavu ganu starpā, jo mēs esam rada.
9 Vai nav visa zeme tavā priekšā? Labāk šķiries no manis; ja tu gribi iet pa kreisi, es iešu pa labi; bet ja tu gribi iet pa labi, es iešu pa kreisi.“
10 Un Lats pacēla savas acis un ieraudzīja savā priekšā visu Jardānas apgabalu, ka tas bija bagāts ar ūdeni—pirms Dievs izpostīja Sodomu un Gomoru—kā tā Kunga dārzs līdz pat Coārai, līdzīgs Ēģiptei.
11 Un Lats izraudzīja sev visu Jardānas apgabalu un aizgāja austrumu virzienā; tā viņi šķīrās viens no otra.
12 Abrāms apmetās Kānaāna zemē, bet Lats apdzīvoja apkārtējās pilsētas un izplēta teltis līdz Sodomai.
13 Bet Sodomas ļaudis bija visai ļauni un grēcīgi tā Kunga priekšā.
14 Un tas Kungs teica Abrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: „Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kurā tu atrodies, ziemeļu virzienā un dienvidu virzienā, uz austrumiem un rietumiem,
15 Jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem.
16 Un Es darīšu tavus pēcnācējus kā zemes putekļus; ja kāds var saskaitīt zemes putekļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.
17 Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.“
18 Un Abrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam.
Ābrams un Lats
1 Un Ābrams aizgāja no Ēģiptes uz Negebu – viņš un viņa sieva ar visu, kas viņam bija, un Lats kopā ar viņu. 2 Ābrams bija jo turīgs – viņam bija ganāmpulki, sudrabs un zelts. 3 Un viņš klejodams devās no Negebas līdz Bētelei, līdz tai vietai, kur sākumā bija viņa telts, starp Bēteli un Aju, 4 un altāris, ko viņš tur sākumā bija darinājis, un Ābrams tur piesauca Kunga vārdu. 5 Arī Latam, kurš gāja kopā ar Ābramu, bija avis, vērši un teltis. 6 Bet zeme viņus nevarēja uzturēt, ka viņi apmestos tur abi kopā, jo viņu mantība bija liela, un viņi nevarēja tur apmesties kopā. 7 Un starp Ābrama ganāmpulka ganiem un Lata ganāmpulka ganiem bija strīds. Tolaik tai zemē dzīvoja kanaānieši un perizieši. 8 Un Ābrams teica Latam: “Lai nav strīdu starp mani un tevi, starp maniem ganiem un taviem ganiem – jo mēs taču esam brāļi! 9 Vai tavā priekšā nav visa zeme? Nošķiries jel no manis – ja tu iesi pa kreisi, es iešu pa labi, un, ja tu iesi pa labi, es iešu pa kreisi!”
10 Un Lats pacēla acis un uzlūkoja visu Jardānas ieleju – pirms Kungs bija nopostījis Sodomu un Gomoru, tā bija ūdens dzirdināta kā Kunga dārzs, kā Ēģiptes zeme uz Coaras pusi! 11 Lats izvēlējās sev visu Jardānas ieleju, un Lats klejoja uz austrumiem, un viņi nošķīrās viens no otra. 12 Ābrams dzīvoja Kanaāna zemē, bet Lats dzīvoja ielejas pilsētās un slēja savas teltis līdz Sodomai. 13 Sodomas vīri bija ļauni un ļoti grēkoja pret Kungu. 14 Un Kungs teica Ābramam, kad Lats bija no viņa nošķīries: “Pacel savas acis un paskaties no tās vietas, kur tu esi, uz ziemeļiem un uz dienvidiem, uz austrumiem un uz rietumiem! 15 Visu zemi, ko tu redzi, es došu tev un taviem pēcnācējiem uz mūžiem! 16 Es došu tev tik pēcnācēju, cik putekļu uz zemes – ja kāds var saskaitīt zemes putekļus, tas varēs saskaitīt arī tavus pēcnācējus! 17 Celies, pārstaigā šo zemi garumā un platumā, jo tev es to došu!” 18 Un Ābrams nojauca teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem, kas ir Hebronā, un uzcēla tur Kungam altāri.
