1 Pēc tam man atklājās tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, vērs savus pravietojumus pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt?
3 Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet avis vispārīgi jūs neganāt.
4 Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi.
5 Tā tās izklīda, tāpēc ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda.
6 Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem, tās izklīdušas pa visu zemi, un neviens nerūpējas par tām un neuzmeklē tās.
7 Tādēļ jūs, gani, uzklausait tā Kunga vārdu!
8 Tik tiešām, ka Es dzīvoju“, —saka Dievs tas Kungs, —„tāpēc ka manas avis kritušas laupītājiem par guvumu un lauku zvēriem par barību, jo tām nebija gana un mani gani nerūpējās par manām avīm, bet tikai paši par sevi, tie neganīja manas avis, bet aprūpēja tikai sevi pašus,
9 Tāpēc jūs, gani, uzklausait tā Kunga vārdu!
10 Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret šiem ganiem, Es atprasīšu savas avis no viņu rokas un izbeigšu viņu gana amatu, lai tie negana paši sevi. Es atraušu savas avis viņu mutei, lai tās nav viņiem vairāk par barību.“
11 Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es pats tagad rūpēšos par savām avīm un gādāšu par tām,
12 Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku, tiklīdz kā dažas no viņa avīm atšķīrušās no pārējā bara, tā Es rūpēšos par savām avīm un centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas apmākušās un tumšās dienās.
13 Es tās izvedīšu ārā no tautām un salasīšu tās pa dažādām zemēm un aizvedīšu tās atpakaļ viņu pašu zemē un tās ganīšu Israēla kalnos un lejās un visos apdzīvotos zemes novados.
14 Es tās ganīšu labās ganībās, Israēla augstajos kalnos būs viņu ganāmās vietas. Tur tās atdusēsies jauko nokaļņu aplokos, un tur tām būs treknas ganības Israēla kalnos.
15 Es pats būšu savu avju gans, un Es pats tās saguldīšu“, saka Dievs tas Kungs.
16 „Nomaldījušās Es uzmeklēšu, noklīdušās Es salasīšu un atgādāšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu, taukās un stiprās Es pasargāšu, Es tās ganīšu, kā Man tas liksies pareizi.
17 Bet jūs, manas avis“, —tā saka Dievs tas Kungs—„uzklausiet Mani: Es turēšu tagad tiesu pašu avju starpā un uzstāšos arī pret auniem un āžiem.
18 Vai tā jums vēl par maz, ka jūs ganāties pašās labākās ganībās? Vai gribat arī savas atlikušās ganības kājām samīdīt? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai. Vai jūs gribat arī atlikušo ar savām kājām saduļķot?
19 Un tad manas avis lai ēd ganībās, ko jūs kājām samīdījuši, un lai dzer to ūdeni, ko jūs ar savām kājām saduļķojuši?
20 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es šķirošu treknās un liesās avis un turēšu tiesu viņu starpā.
21 Tāpēc ka jūs vājās avis stumdāt ar sāniem un pleciem un badāt tās ar ragiem, kamēr tās esat izdzinuši laukā,
22 Tad Es nākšu savām avīm palīgā, lai tās nekļūst jums par laupījumu, un Es spriedīšu tiesu atsevišķu avju starpā.
23 Es tām iecelšu vienu vienīgu ganu, kas tās ganīs, savu kalpu Dāvidu, viņš tās ganīs un būs viņu gans.
24 Un Es, tas Kungs, būšu viņu Dievs, un mans kalps Dāvids būs valdnieks viņu vidū, Es, tas Kungs, esmu to tā noteicis.
25 Un Es slēgšu ar tām miera derību un izdzīšu ārā no zemes kaitīgos dzīvniekus, tā ka tās varēs pat tukšos klajumos droši dzīvot un mežos mierīgi dusēt.
26 Es tās svētīšu un piešķiršu svētību arī visai savai kalna zemei, Es došu lietu savā laikā: tas būs svētības lietus.
27 Koki laukā nesīs savus augļus, un zeme dos savas ražas, un tie droši dzīvos savā zemē un atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es sarauju viņu jūga sakas un atsvabinu tos no viņu kalpinātāju rokas.
28 Tad tie nebūs vairs pagāniem par laupījumu, meža zvēri tos neaprīs, tie dzīvos drošībā, un neviens tos netraucēs un nebiedēs.
29 Es tiem došu ražīgus un auglīgus stādus, tā ka tiem nebūs jācieš savā zemē bads un nebūs jādzird pagānu ļaunprātīgie nicinājumi.
30 Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, viņu Dievs, un esmu kopā ar viņiem un tie, Israēla nams, ir mana tauta“, tā saka Dievs tas Kungs.
31 „Jūs esat manas avis, manu ganību avis, jūs cilvēki, un Es esmu jūsu Dievs“, —tā saka Dievs tas Kungs.
Vēstījums ļaunprātīgajiem Israēla ganiem
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pravieto par Israēla ganiem! Saki šiem ganiem: tā saka Kungs Dievs: vai! Israēla ganiem, kuri gana tikai paši sevi! Vai tad ganiem nav jāgana avis?! 3 No treknākajām jūs barojaties, vilnā jūs tērpjaties, barotās jūs kaujat, bet ganāmpulku neganāt: 4 vājo jūs nespēcinājāt, slimo nedziedinājāt, savainoto nepārsējāt, aizklīdušo nepārvedāt, pazudušo nemeklējāt – vien rupji ar varu tās valdījāt! 5 Bez gana tās ir noklīdušas, un, kad tās noklīda, tad kļuva lauka zvēriem par laupījumu. 6 Manas avis klejo pa kalniem un pakalniem. Manas avis ir izklīdušas pa visu zemes virsu, nevienam tās nerūp, neviens tās nemeklē!
7 Tādēļ, gani, klausieties Kunga vārdu! 8 Kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, manas avis ir saplosītas, manas avis kļuvušas lauka zvēriem par laupījumu, jo tām nebija ganu! Mani gani nemeklē manas avis, bet ganās paši! Manas avis tie negana!
9 Tādēļ, gani, klausieties Kunga vārdu! 10 Tā saka Kungs Dievs: redzi, šiem ganiem es atprasīšu savas avis un neļaušu tiem vairs ganīt, un arī tie paši vairs neganīsies. Es izraušu savas avis tiem no mutes – tās vairs nebūs viņiem par laupījumu!
Dievs – savu avju patiesais gans
11 Jo tā saka Kungs Dievs: es pats meklēšu un vedīšu atpakaļ savas avis! 12 Kā gans uzmana savu ganāmpulku, kad viņš ir pie tā, tā es rūpēšos par savām avīm un aizvedīšu no visām vietām, kur tās noklīdušas tumšajās, mākoņainajās dienās! 13 Es tās izvedīšu no tautām, un es tās sapulcināšu no valstīm. Es tās atvedīšu uz viņu zemi, un es tās ganīšu Israēla kalnos un ielejās, visās viņu zemes apdzīvotās vietās. 14 Es tās vadīšu uz labām ganībām, viņu ganības būs Israēla augstajos kalnos. Tās zvilnēs labās ganībās, leknas ganības tām būs Israēla kalnos! 15 Es ganīšu savas avis, un es tās guldīšu, saka Kungs Dievs. 16 Pazudušās es uzmeklēšu, aizklīdušās es atvedīšu atpakaļ, savainotās es pārsiešu, vājās es spēcināšu, bet taukās un stiprās es iznīcināšu. Es tās ganīšu pēc taisnības!
17 Jūs esat manas avis, saka Kungs Dievs, es spriedīšu tiesu gan avīm, gan auniem un āžiem. 18 Vai tad jums nav diezgan, ka ganāties labākajās ganībās? Vai atlikušās ganības gribat izmīdīt kājām? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai, bet vai atlikušo gribat saduļķot kājām? 19 Vai manām avīm jāēd tas, ko jūs esat sabradājuši, un jādzer, ko jūs esat saduļķojuši kājām?
20 Tā saka Kungs Dievs par tiem: es spriedīšu tiesu gan avīm, gan auniem un āžiem! 21 Tādēļ ka jūs visas vājās ar pleciem grūstāt un badāt ar ragiem un esat tās iztrenkuši ārā! 22 Es glābšu savas avis, tās vairs neplosīs – es avīm spriedīšu tiesu! 23 Es iecelšu tām vienu ganu, kas tās ganīs, – savu kalpu Dāvidu! – viņš tās ganīs, viņš būs tām gans. 24 Un es, Kungs, es būšu viņu Dievs, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks! Es, Kungs, tā esmu teicis. 25 Es slēgšu ar viņiem miera derību, es iznīdēšu ļaunos zvērus no zemes, tad tie varēs apmesties tuksnesī un dusēt mežos.
26 Es svētīšu viņus un vietu visapkārt manam kalnam, es sūtīšu lietu īstā laikā – tas būs svētības lietus! 27 Visi lauka koki nesīs augļus, un zeme dos ražu, tad viņi drošībā dzīvos savā zemē! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs – es salauzīšu viņu jūga kokus un atbrīvošu no kalpības! 28 Tie nebūs vairs tautām par laupījumu, un lauka zvēri tos neplosīs – tie dzīvos drošībā, tiem nebūs jābīstas! 29 Es tiem dēstīšu dārzus, badu tajā zemē viņi vairs necietīs un tautu negods tiem vairs nebūs jānes. 30 Tad tie zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs, un viņi, Israēla nams, ir mani ļaudis, saka Kungs Dievs. 31 Jūs esat manas avis, manas ganāmās avis, jūs esat cilvēki, un es esmu jūsu Dievs!” saka Kungs Dievs.
