1 Divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša pirmajā dienā man garā atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un saki viņam tā: Tevi pielīdzināja jaunam lauvam tautu starpā, bet tu biji kā krokodīlis ūdenī savās upēs, duļķoji ūdeni ar savām ķepām un uzvandīji dūņas.“
3 Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Es metīšu pār tevi savu tiklu ar daudzu tautu starpniecību, tās tevi ievilks manos valgos.
4 Es tevi tad izmetīšu ārā uz sausuma, uz klaja, plaša lauka; visi putni apakš debess nolaidīsies uz tevis, un visi zvēri virs zemes paēdīsies no tevis.
5 Tad Es nometīšu tavu miesu uz kakliem un pildīšu ielejas ar tavu maitu.
6 Un Es dzirdināšu zemi līdz pat kalniem ar to, kas izplūst no tavām asinīm, un ar tevi būs pildītas arī strautu gultnes.
7 Un kad Es tevi būšu izdzēsis, Es aizsegšu debesis un aptumšošu debesu zvaigznes; sauli Es apklāšu ar mākoņiem, un mēness vairs nespīdēs.
8 Visus debess spīdekļus Es tevis dēļ aptumšošu un apklāšu tavu zemi ar tumsu,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
9 „Tad Es apbēdināšu daudzas tautas, kad Es likšu izplātīties ziņai par tavu bojā eju starp tautām un pa valstīm, ko tu nepazini.
10 Es darīšu, ka daudzas tautas uztrauksies par tevi izbailēs, un viņu ķēniņus pārņems šausmas par tavu likteni, kad Es pacelšu savu zobenu viņu priekšā; un tie ikviens nemitīgi drebēs par savu dzīvību tavas krišanas dienā.“
11 Jo tā saka Dievs tas Kungs: Bābeles ķēniņa zobens nāks pār tevi.
12 Ar varonīgu karavīru zobeniem Es gāzīšu tavu godību, tie visi ir paši niknākie tautu starpā; tie iznīcinās Ēģiptes diženumu, viss tās jaukums aizies bojā.
13 Es iznīcināšu arī visus kustoņus pie tās daudzajiem ūdeņiem, tā ka tos vairs nesajauks ne cilvēka, ne lopa kāja.
14 Tad atkal kļūs dzidri ēģiptiešu ūdeņi, un viņu upes tecēs kā eļļa,“ —saka Dievs tas Kungs,
15 „Kad Es Ēģiptes zemi padarīšu par tuksnesi, kad tā kļūs kaila, zaudēs visu, kas tajā bija pārpilnībā, un būs tukša, un kad visiem zemes iedzīvotājiem Es likšu aiziet bojā, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
16 „Tā ir raudu dziesma, kas jādzied sūdzoties un vaimanājot, tā dažādu tautu meitām jādzied sērās par Ēģipti un tās godību,“ —saka Dievs tas Kungs.
17 Un divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša piecpadsmitajā dienā nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
18 „Cilvēka bērns, dziedi raudu un vaidu dziesmu par Ēģiptes godības galu, tu un varenu tautu meitas, un nogremdē to pazemē pie tiem, kas jau nogrimuši bedrē.“
19 Kādā ziņā tu esi kaut kā pārāks savā mīlīgumā par citiem? Kāp lejup zemē un paliec pie neapgraizītiem.
20 Tiem jānoslīgst zobena nokauto vidū. Zobens jau sagatavots. Vediet šurp Ēģipti un visu tās godību!
21 Tad paši izcilākie no drošsirdīgajiem kareivjiem no pazemes vidus uzsauks pretī tai—Ēģiptei—un tās palīgiem: „Tie ir nonākuši šurp pazemē, tie guļ neapgraizīti, zobena nokauti.“
22 „Tur ir Asura ar visu savu kara pulku, viņu kapi ir ap to visapkārt, tie visi ir nokauti, no zobena krituši.
23 Viņu kapi atrodas bedres vistumšākajā dziļumā, un tās kareivji visapkārt ap tās kapu, tie visi ir nokauti, no zobena krituši, tie, kas citkārt izplatīja šausmīgas bailes dzīvo zemē.
24 Tur ir Ēlāms ar visu savu kara pulku visapkārt ap tā kapu, tie visi nokauti, krituši no zobena, tie nogrimuši neapgraizīti pazemē, tie, kas citkārt izplatīja izbailes dzīvo zemē un tagad pārdzīvo savu kaunu pie nogrimušajiem bedrē.
25 Nokauto vidū tam ierādīta īpaša vieta ar visiem tā kareivjiem. To kapi atrodas visapkārt ap viņu. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie kādreiz izplatīja izbailes dzīvo zemē; tagad tie cieš savu kaunu starp nogri-mušajiem bedrē, tie guldīti nokauto vidū.
26 Tur ir Mesechs un Tubals (moschi un tibarieši) ar visu savu pulku, kupu kapi atrodas viņiem visapkārt. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie izplatīja izbailes dzīvo zemē.
27 Tie neguļ pie jau aizlaikā kritušajiem neapgraizītiem varoņiem, kas nogrimuši pazemē savā pilnajā apbruņojumā, kam viņu zobeni likti zem galvas un viņu vairogi uz viņu kauliem, tāpēc ka kādreiz valdīja bailes viņu varoņa spēka priekšā dzīvo zemē.
28 Tā arī tevi, Ēģipte, satriektu guldīs starp neapgraizītiem, un tu gulēsi to, kas ar zobenu nokauti, vidū.
29 Tur ir Ēdoma, tās ķēniņi un visi tās sīkākie valdnieki, kas, kaut gan varoņi, tomēr pieskaitīti ar zobenu nokautajiem, tie guļ pie neapgraizītiem, pie tiem, kas nogrimuši bedrē.
30 Tur ir kopā visi ziemeļu valdnieki un visi sidonieši, kas nogrimuši pie nokautiem un, kaut gan reiz bīstami šausmu iedvesēji un varoņi būdami, tomēr kļuvuši par apkaunojumu. Tie guļ neapgraizīti līdzās ar zobenu nokauta-jiem un pārdzīvo savu kaunu kopā ar nogrimušajiem bedrē.
31 Kad faraons visu to redzēs, lai viņš iepriecinās un samierinās par visu savu godību. Faraons ir ar zobenu nokauts un kopā ar viņu viss viņa kaj-aspēks“, —tā saka Dievs tas Kungs,
32 „Jo viņš ir izplatījis briesmas un šausmas savā priekšā dzīvo zemē, tāpēc viņš gulēs neapgraizīto vidū līdzās ar zobenu nokautiem, faraons un visa viņa godība“, —tā saka Dievs tas Kungs.
Raudu dziesma par faraonu un Ēģipti
1 Divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša pirmajā dienā Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, sāc žēlabu dziesmu par Ēģiptes ķēniņu faraonu, saki viņam:
tu esi kā lauva starp tautām,
kā jūras nezvērs, kas sakuļ upes,
ar kājām saduļķo ūdeņus un sabradā straumes!
3 Tā saka Kungs Dievs:
ar lielu ļaužu pulku es tev uzmetīšu savu tīklu,
un tie vilks tevi manā tīklā!
4 Es nometīšu tevi zemē,
klajā laukā es tevi nosviedīšu,
visi debesu putni tev uzklups,
visas zemes zvēri rīs tevi!
5 Tavu miesu es izsvaidīšu kalnos,
ar tavām atliekām es pildīšu ielejas.
6 Zemei es došu dzert tavas asinis –
tās plūdīs kalnos,
un ielejas pildīsies ar tevi!
7 Kad es tevi nīdēšu,
es aizklāšu debesis
un aptumšošu zvaigznes,
es sauli ar mākoņiem aizklāšu,
un mēness vairs nespīdēs!
8 Visus spožos debesu spīdekļus
tevis dēļ es aptumšošu,
un zemi ar tumsu pārklāšu! –
saka Kungs Dievs.
9 Es satraukšu daudzu tautu prātus,
kad tevi vedīšu postā
pie tautām un zemēm, kuras tu nepazīsti.
10 Tevis dēļ es izbiedēšu daudzas tautas –
to ķēniņiem šausmās sasliesies mati,
kad vicināšu pret tiem savu zobenu,
tie drebēs ik mirkli par savu dzīvību
tajā dienā, kad tu kritīsi!
11 Tā saka Kungs Dievs:
pār tevi nāks Bābeles ķēniņa zobens!
12 Ar stipro zobeniem es gāzīšu tavus pulkus,
tie – visvarmācīgākā tauta,
tie sapostīs Ēģiptes dižumu
un iznīcinās tās pulkus!
13 Arī visus lopus, kas pie lielajiem ūdeņiem,
es izdeldēšu –
ne cilvēks, ne lops vairs nenāks tos saduļķot!
14 Tad es nostādināšu ūdeņus,
un straumes būs dzidras kā eļļa,
saka Kungs Dievs.
15 Es izdeldēšu Ēģiptes zemi,
neviens tur vairs nemitīs,
es sitīšu visus tās iemītniekus,
tad tie zinās, ka es esmu Kungs!
16 Šī ir žēlabu dziesma, skandējiet to!
Tautmeitas, skandējiet to!
Par Ēģipti, par visiem tās pulkiem –
skandējiet to!” –
tā saka Kungs Dievs.
Bēru dziesma Ēģiptei
17 Divpadsmitā gada mēneša piecpadsmitajā dienā Kunga vārds nāca pār mani: 18 “Cilvēka dēls, vaimanā par Ēģiptes pulkiem un tā dižumu – tu kopā ar tautmeitām par tiem,
kas pazemē, kas bedrē grimuši!
19 Par kuru tad tu esi tīkamāka?
Dodies lejā un dusi pie neapgraizītajiem,
20 kas krituši, zobena kauti.
Zobens izvilkts –
tas Ēģiptei un visiem tās pulkiem!
21 Vareni stiprinieki ar saviem palīgiem
tad Ēģiptei sauks no šeola:
lejā nu nākuši, zemē nu gūluši
neapgraizīti, zobena nokauti! –
22 Te ir Asīrija ar visu pulku!
To kapi visapkārt –
tie visi nokauti, no zobena krituši.
23 Viņu kaps ir visdziļākā bedre,
tās pulki – visapkārt kapam,
tie visi nokauti, no zobena krituši,
kaut dzīvajo zemē tie iedvesa šausmas.
24 Te ir Ēlāms ar visiem pulkiem
visapkārt tā kapam –
tie visi nokauti, no zobena krituši,
tie noiet lejā neapgraizīti uz pazemi,
kaut dzīvajo zemē tie iedvesa šausmas,
kopā ar tiem, kas grimst bedrē, tie nes savu kaunu.
25 Pie nokautajiem klāta tam gulta,
visapkārt viņa kapam tā pulki,
visi neapgraizīti, zobena kauti,
kaut dzīvajo zemē tie iedvesa šausmas.
Kopā ar tiem, kas grimst bedrē, tie nes savu kaunu,
pie nokautajiem tie guldīti!
26 Te Mešehs un Tubals,
to pulki visapkārt viņu kapam,
visi neapgraizīti, zobena kauti,
kaut dzīvajo zemē tie iedvesa šausmas.
27 Vai tie pie varenajiem nedus? –
kas neapgraizīti krituši,
tie nogājuši šeolā ar visiem ieročiem,
zobenus pagalvī likuši –
viņu vaina uz viņu kauliem! –
kaut dzīvajo zemē šie varoņi iedvesa šausmas.
28 Arī tu, faraon, tiki satriekts kopā ar neapgraizītajiem
un guldīts pie zobena kautajiem!
29 Te ir Edoms, tā ķēniņš un visi augstmaņi
guldīti pie varenajiem, pie zobena kautajiem,
tie dus pie neapgraizītajiem, pie tiem, kas grimst bedrē!
30 Te ir visi ziemeļu valdnieki un visi sidonieši,
tie ar kaunu dodas lejā pie nokautajiem,
kaut arī viņu spēks – reiz šausmas!
Tie dus neapgraizīti pie zobena kautajiem
un nes savu kaunu kopā ar tiem, kas grimst bedrē!
31 Faraons ieraudzīs tos
un rims bēdāt par saviem pulkiem,
zobens ir kāvis faraonu un visu viņa karaspēku! –
tā saka Kungs Dievs,
32 es iedvesīšu šausmas dzīvajo zemē!
Faraons un visi viņa pulki gulēs pie neapgraizītajiem,
pie zobena kautajiem!” –
tā saka Kungs Dievs.
