1 Atkal pār mani nāca tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, atgādini Jeruzālemei tās negantības un saki:
3 Tā saka tas Kungs Dievs Jeruzālemei: Pēc izcilmes un dzimuma tu esi no Kānaāna zemes. Tavs tēvs bija amorietis un tava māte hetīte (hetiete).
4 Tava piedzimšana: Tai dienā, kad tu piedzimi, nepārgrieza tavu nabas saiti, nenomazgāja tevi ar ūdeni, lai tu būtu šķīsta, nenoberza tevi ar sāli un neietina tevi autos.
5 Neviena acs neapžēlojās par tevi, lai tev parādītu mīlestību un sniegtu palīdzību. Tieši otrādi: tevi izmeta laukā. Tik maz tevi ievēroja tai dienā, kad tu piedzimi.
6 Es gāju toreiz tev garām un redzēju tevi atstātu tavās asinīs ķepurojamies un tev teicu: Tev būs dzīvot! Tiešām, Es teicu tev tavās asinīs: Tev būs dzīvot!
7 Audz un pieaudz ar laiku skaitā kā zāļu stiebri tīrumā. Tad Es audzināju tevi, un tu uzaugi un attīstījies pilnā jaunības krāšņumā. Tavas krūtis piebrieda, tavi mati sacirtoja un sakuploja, taču tu biji vienmēr vēl plika un kaila.
8 Un kad Es tev atkal gāju garām un tevi skatīju, tad, redzi, jau bija klāt tavs laiks mīlēt un par sievu kļūt. Tad Es izplētu savu mēteļa stūri pār tevi un apsedzu tavu kailumu; Es zvērēju tev uzticību un stājos ar tevi derībā“ —saka Dievs tas Kungs—„un tu Man piederēji.
9 Tad Es tevi nomazgāju ar ūdeni, noskaloju tavas asinis no tevis un svaidīju tevi ar eļļu.
10 Es tevi ietērpu krāsainās drēbēs, apvilku tev smalkas no jūras govs ādas darinātas kurpes, uzliku smalka audekla galvas rotu, liku nēsāt tev dārgus linu tērpus un piespraust zīda šķidrautu.
11 Es tevi greznoju ar dārgām rotām, apliku tev sprādzes ap rokām un kaipli (važiņu) ap kaklu,
12 Tāpat gredzenu ap degunu, auskarus ausīs un skaistu vainagu uz galvas.
13 Tā tu biji greznota ar zeltu un sudrabu, tavas drēbes bija no smalka linu audekla, no zīda un no krāsainiem audumiem. Tu ēdi baltmaizi, medu un eļļu, tu kļuvi arvien skaistāka un nonāci ķēniņa valsts valdnieces godā.
14 Tava slava izpaudās tautu starpā tava skaistuma dēļ, jo tas bija pilnatnīgs tieši to rotu dēļ, kurās Es tērpu tevi,“ tā saka Dievs tas Kungs.
15 „Bet tu paļāvies par daudz uz savu skaistumu, un pārmērīgā iedomībā uz savu slavas senumu tu paliki par laulības pārkāpēju, par mīlnieci, ziedodamās mīlestībā katram garāmgājējam, un pie-derēji viņam.
16 Tu ņēmi savas drēbes un taisīji no tām raibus elka altārus un nodevies tiem līdzās netiklībai, kā tas vēl nekad nav bijis un arī nekad vairs nebūs.
17 Tad tu ņēmi savas greznās un dārgās rotas no mana zelta un sudraba, ko Es tev devu, un darināji sev no tā vīriešu tēlus, ar kuriem tu pārkāpi laulību.
18 Tu ņēmi savas krāsainās drēbes un tās apvilki tiem un veltīji tiem manu eļļu un manas smaržīgās kvēpināmās vielas.
19 Un maizi, ko Es tev devu ēšanai, baltmaizi, eļļu un medu, —to tu tiem atnesi kā saldas smaržas kvēpināmo upuri. Jā, tā tas notika,“ saka Dievs tas Kungs.
20 „Tu ņēmi arī savus dēlus un meitas, ko tu Man dzemdēji, un upurēji tos tiem par barību. Vai tad vēl par maz tavas netiklības,
21 Ka tu nokāvi manus bērnus, tos nodevi par upuri un sadedzināji?
22 Un nododamās visām šīm negantībām un visai šai netiklībai, tu nepieminēji savas visagrākās jaunības, savas agrās bērnības dienu, kad tu ķepurojies plika un kaila un atstāta savās asinīs.
23 Un pēc visām savām ļaunprātībām—lāsts, lāsts pār tevi! —saka Dievs tas Kungs, —lieta nogāja tik tālu,
24 Ka tu augstienēs ierīkoji upuru laukumus un elku dievu pielūgsmes vietas katrā kaut arī nelielā klajumā.
25 Tu ierīkoji savas paaugstinātās elku dievu novietnes visos ielu stūros un tā aptraipīji savu skaistumu. Tu plēti vaļā savas kājas katram garāmgājējam un grimi arvienu dziļāk netiklībā un izvirtībā.
26 Tu pārkāpi laulību ar ēģiptiešiem, saviem miesīgi stipriem kaimiņiem, ar spēcīgiem locekļiem, tu arvienu vairāk nodevies netiklībai, lai Mani sarūgtinātu.
27 Tad Es izstiepu savu roku pret tevi, mazināju tev piespriesto pārtikas tiesu un nodevu tevi tavu ienaidnieču, filistiešu meitu, iegribām, kas sajuta kaunu par tavu izvirtušo uzvešanos.
28 Tad tu pārkāpi laulību arī ar asiriešiem, tev nekad nebija diezgan. Tu dzīvoji ar tiem netiklībā, bet arī ar to vēl tev nepietika,
29 Un tad tu vēl vairāk nodevies neķītriem sakariem ar veikalnieku zemi Kaldēju, bet arī viss tas tevi vēl neapmie-rināja.
30 Cik iekāpu pilna gan bija tava sirds“ —saka Dievs tas Kungs, —„ka tu visu to izdarīji, kā to mēdz darīt tikai norūdītas netikles.
31 Ka tu cēli katrā ielu stūrī paaugstinātas ziedojumu vietas un elku novietnes katrā laukumā. Un pie tam tu nebiji kā parastā netikle, kas saņem savu parasto netikles algu.
32 Tu, netiklā sieva, kupa sava vīra vietā pieņēma svešus!
33 Netiklēm parasti maksā algu, bet tu devi saviem mīļākajiem dāvanas, tu tos nopirki, lai tie nāktu no visām pusēm pie tevis un nodotos netiklībai ar tevi.
34 Tā nu pie tevis tavā netiklībā tas bija citādi kā pie citām sievām: nevis tie tev uzmācās ar netiklām iegribām, bet tu maksāji mīlniekiem algu, pati algas nesaņemdama, tātad viss notika taisni otrādi.
35 Tādēļ, netikle, uzklausies tā Kunga vārdu!
36 Tā saka Dievs tas Kungs: Tāpēc ka tavs izvirtušais zemiskums ir bijis tik plaši izplatījies, ka tu esi bijusi tik devīga ar līdzekļiem un pati ar sevi un tāpēc, ka tu tik viegli esi atsegusi savu kailumu saviem mīļākajiem, kā arī tavu riebīgo elku dēļ un tavu bērnu asiņu dēļ, ko tu tiem atdevi,
37 Tad Es sapulcināšu visus tavus mīļākos, pret kuriem tu biji iedegusies kaislībā, un proti visus, kas tev labi patika, kā arī tos, kas tev kļuvuši pretīgi; tos Es sapulcināšu no visām pusēm ap tevi un atsegšu viņu priekšā tavu kailumu, lai tie redz visu tavu negodu.
38 Tad Es tevi tiesāšu pēc laulības pārkāpēju un asins izlējēju likumiem un izliešu tavas asinis bargās dusmās.
39 Un Es tevi nodošu viņu rokās, lai tie noplēš tavus kalna altārus un izposta elku novietnes. Un tie novilks tev drēbes un atņems tavas rotas un atstās tevi pliku un kailu.
40 Tad tie sasauks pret tevi draudzes sapulci, tevi nomētās ar akmeņiem un tevi sacirtis ar saviem zobeniem.
41 Tavus namus tie nodedzinās ar uguni un spriedīs tiesu par tevi daudzu sievu acu priekšā. Tā Es darīšu galu tavai netiklībai, un tev nebūs vairs jāmaksā mīļākajiem netiklības alga.
42 Kad Es būšu apmierinājis savas dusmas pret tevi un mana bardzība mitēsies, tad Es jutīšos apmierināts, un Man nebūs vairs jādusmo.
43 Tādēļ ka tu nepieminēji savas jaunības dienas un ar visu to Mani kaitināji, tad arī Es likšu krist sodam par visiem taviem noziegumiem uz tavas galvas,“ —saka tas Kungs, —„lai tu vairs nenododies netiklībai bez visām citām savām nelietībām.
44 Ikviens, kas lieto sakāmus vārdus, teiks par tevi: Kāda māte, tāda meita.
45 Tu esi patiesi savas mātes meita, kurai bija apnicis viņas vīrs un apnikuši viņas bērni; nu tu esi patiesi savu māsu māsa, kuras atstājušas savus vīrus un savus bērnus. Jūsu māte bija hetiete (hetītc) un jūsu tēvs amorietis.
46 Tava vecākā māsa ir Samarija ar savām meitām tev pa kreiso roku, un jaunākā tev pa labo roku ir Sodoma ar savām meitām.
47 Bet tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji negantības pēc viņu parauga, diemžēl tikai īsu bridi, un tad tu kļuvi ļaunāka par viņām visos savos ceļos.
48 Tik tiešām, ka Es dzīvoju“ —saka Dievs tas Kungs—„tava māsa Sodoma ar savām meitām nav bijusi tik ļauna kā tu un tavas meitas.
49 Redzi, tas bija tavas māsas Sodomas noziegums: lepnība, maizes pilnība un dzīve bez bēdām, tāda bija viņas un viņas meitu dzīve. Bet nabagam un trūkuma cietējam tā nesniedza palīdzīgu roku.
50 Tās bija lepnas un darīja negantības manā priekšā. To redzēdams. Es tās nobīdīju pie malas.
51 Samarija nav ne pusi tik daudz grēkojusi kā tu. Tev tavu negantību ir vairāk nekā viņām abām, tā ka tavas māsas ir taisnīgākas par tevi, ievērojot visas tās daudzās nelietības, ko tu esi darījusi.
52 Tad nu nes savu kaunu, ka esi aizstāvējusi savas māsas savā rīcībā ar saviem grēkiem; tu esi darījusi lielākus un ļaunākas negantības nekā tās, tādēļ tās ir taisnākas par tevi. Kaunies un nes savu negodu, ka tu esi centusies, lai tavas māsas izskatītos taisnas.
53 Bet Es pārveidošu viņu likteni, Sodomas un viņas meitu likteni, Samari-jas un viņas meitu likteni un arī tavu trimdinieku likteni viņu vidū,
54 Lai tu nes savu negodu un kaunies par visu to, ko tu darījusi, kaut tas noticis viņām par iepriecināšanu.
55 Un kad tava māsa Sodoma un viņas meitu pilsētas atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, un Samarija ar savām meitu pilsētām atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, kādas tās reiz bijušas, tad arī tu ar savām meitām pārveidosies atpakaļ savā agrākajā stāvoklī.
56 Vai tavas māsas Sodomas vārds nebija par biedinātāju paraugu tavā mutē tavas augstprātīgās lepnības laikā,
57 Pirms atklājās tavs pašas pagri-mums, kā tas ir pašlaik, kad Sirijas meitas tevi nievā un visas apkārtējās filistiešu meitas tevi no visām pusēm nicina?
58 Par tavu netiklību un par tavām nelietībām tev jāatbild“, saka tas Kungs.
59 Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Es tev tā darīšu, kā tu esi darījusi: tu nepildīji zvērestu un pārkāpi derību.
60 Bet Es pieminēšu savu derību, ko Es slēdzu ar tevi tavās jaunības dienās, un Es slēgšu ar tevi mūžīgu derību.
61 Tad tu pieminēsi savus ceļus un kaunēsies, kad tu uzņemsi savas lielās un mazās māsas, jo Es tev tās došu par meitām, kaut ari ne uz tavas agrākās derības pamata,
62 Bet Es no savas puses slēgšu ar tevi derību, lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs,
63 Lai tu pieminētu to un kaunētos un aiz kauna neatdarītu savu muti, kad Es tev piedošu visu, ko tu darījusi,“ saka Dievs tas Kungs.
Jeruzāleme – Dieva neuzticīgā līgava
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, paziņo Jeruzālemei par viņas preteklībām, 3 saki: tā saka Kungs Dievs par Jeruzālemi: tava dzimta un tava izcelsme ir no Kanaāna zemes, tavs tēvs ir amorietis, un tava māte ir hetiete! 4 Tā tu piedzimi – todien, kad tu piedzimi, tev nabassaiti nepārgrieza, ar ūdeni tevi nemazgāja, lai tu būtu tīra, arī ar sāli tevi nenoberza un autos tevi neietina. 5 Neviens uz tevi pat nepaskatījās līdzcietībā, lai darītu tev to kaut aiz līdzjūtības – tavā piedzimšanas dienā tie nometa tevi uz lauka, nicinādami tavu dzīvību. 6 Tad es gāju tev garām, es ieraudzīju, ka tu ķepurojies savās asinīs, un tev, kas gulēji savās asinīs, es sacīju: dzīvo! – tev, kas gulēji savās asinīs. 7 Tad es vairoju tevi bez skaita kā zāli laukā, tu izaugi stalta un kļuvi jo krāšņa, piebrieda tavas krūtis, mati tev sakuploja – bet tu biji plika un nabaga!
8 Kad es gāju tev garām, es skatījos, un redzi – jau klāt tavs laiks mīlēt! Un es ar saviem svārkiem apklāju tavu kailumu, un es tev zvērēju, es stājos derībā ar tevi, saka Kungs Dievs, un tu biji mana! 9 Es mazgāju tevi ūdenī, noskaloju tavas asinis un ieziedu tevi ar eļļu. 10 Es tevi ietērpu rakstītās drānās, apāvu ādas sandales, uzvilku tev vieglbalta lina drānas un apklāju tevi ar zīdu. 11 Es tevi rotāju ar rokassprādzēm, kakla ķēdītēm, 12 ar deguna riņķi, auskariem un brīnišķīgu vainagu. 13 Tu biji izrotāta ar zeltu un sudrabu, tavas drānas bija no vieglbalta lina, ar zīdu izrakstītas! Tava barība bija smalki milti, medus un eļļa, un tu kļuvi arvien skaistāka, līdz stājies ķēniņienes godā. 14 Tautas daudzināja tavu vārdu skaistuma dēļ, jo ar manis doto krāšņumu tavs skaistums bija nevainojams, saka Kungs Dievs.
15 Tu paļāvies uz savu skaistumu, savu slavu tu izmantoji, lai maukotu, tu atdevies maucībai ar katru garāmgājēju – tu piederēji tiem! 16 Tu ņēmi savas drānas un darināji raibas segas augstieņu altāriem, un tur tu tā maukoji kā neviens vēl līdz šim, nedz arī turpmāk! 17 Tu arī ņēmi manis dotās krāšņās rotas, manu zeltu un sudrabu, un darināji sev vīrišķā atveidus un maukoji ar tiem. 18 Tu ņēmi izrakstītas drānas, ko uzsegt tiem, tu atdevi tiem manu eļļu un manu kvēpināmo. 19 Un barību, ko es tev devu, smalkos miltus, eļļu un medu, ko es tev devu ēst, tu cēli tiem priekšā par tīkamu smaržu! Tā bija, saka Kungs Dievs. 20 Tu ņēmi manus dēlus un meitas, ko man dzemdējusi, un upurēji tiem par ēdamo upuri. Vai tad maukot vien tev bija par maz?! 21 Tu nokāvi manus dēlus un upurēji tos elkiem! 22 Visā savā preteklībā un maucībā tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un nabaga un ķepurojies savās asinīs.
23 Ak, vai tev! Ak, vai! – visa tava ļaunuma dēļ, saka Kungs Dievs. 24 Tu sev cēli augstienes un ikvienā līdzenākā vietā taisīji paaugstinājumus. 25 Katra ceļa galā tu cēli paaugstinājumus un sagānīji savu skaistumu – kad vien kāds gāja garām, tu atpleti savas kājas un maukoji, cik spēji! 26 Tu maukoji ar saviem kaimiņiem ēģiptiešiem, kam branga miesa, un vairoji savu maucību, lai mani sadusmotu. 27 Redzi, es izstiepu roku un atņēmu tev pienākošos daļu, un es tevi atdevu tavām ienaidniecēm filistiešu meitām – tās kaunējās par tavu negantību. 28 Tad tu maukoji ar asīriešiem, jo biji neapmierināma – tu maukoji, bet arī tie tevi neapmierināja. 29 Tu vairoji savu maucību ar kaldiešiem no tirgoņu zemes, bet arī tie tevi neapmierināja.
30 Cik zemas tev vēlmes, saka Kungs Dievs, ka tu tā esi darījusi – tu, mauku mauka! 31 Tu cēli augstienes katra ceļa galā un taisīji paaugstinājumus uz visām ielām, un tu pat nebiji kā citas maukas, jo nicināji samaksu, – 32 laulības pārkāpēja, kas sava vīra vietā pieņem svešos! 33 Jo visām maukām tiek dotas dāvanas, bet tu dod dāvanas saviem mīļākajiem, tu piekukuļo viņus, lai tie nāk pie tevis no visām malām maukot ar tevi. 34 Tu ar savu maucību atšķiries no visām citām sievām – neviens nealkst maukot ar tevi, un tad tu maksā, bet tev nemaksā! Tā tu atšķiries! 35 Tādēļ tu, mauka, klausies Kunga vārdu!
36 Tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka tava kaisle ir izvirdusi un atsedzies tavs kailums, maukojot ar taviem mīļākajiem, un visu tavu pretīgo elku un tavu dēlu asiņu dēļ, ko tu šiem elkiem atdevi, – 37 tādēļ, redzi, es sapulcēšu visus tavus mīļākos, gan tos, kas tev vēl tīkami, gan tos, kas tev jau apriebušies. Es tos pulcināšu pret tevi no visām pusēm, un es atsegšu tavu kailumu – lai tie ierauga tavu kailumu! 38 Un es tevi tiesāšu par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu – es izliešu tava niknuma un dusmības asinis! 39 Es tevi atdošu viņiem, un tie nopostīs tavas augstienes un sagāzīs tavas svētnīcas, tie noraus tev drānas un paņems tavas rotas, un tad pametīs tevi galīgi pliku! 40 Tie sapulcinās pret tevi veselu pulku un nomētās tevi akmeņiem, un tad sacirtīs zobeniem. 41 Tavus namus tie nodedzinās ar uguni, un daudz sievu noraudzīsies, kā tie tev izpilda spriedumu! Es izbeigšu tavu maucību, un maukas algu tu vairs nedāļāsi. 42 Tikai tad es rimšos savā niknumā pret tevi un novērsīšu savu greizsirdību, es mitēšos un vairs nedusmošu. 43 Tādēļ ka tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, bet skumdināji mani ar visām šīm lietām, redzi, es pavērsīšu tavu nodarījumu pret tevi, saka Kungs Dievs, tad tu vairs negudrosi par savām preteklībām!
44 Redzi, ikviens parunu teicējs par tevi teiks: kāda māte, tāda meita! 45 Tu esi meita savai mātei, kurai riebās gan pašas vīrs, gan bērni; tu esi māsa savām māsām, kurām riebj viņu vīri un bērni! Jūsu māte ir hetiete un jūsu tēvs – amorietis. 46 Tava vecākā māsa ir Samarija, kas dzīvo ziemeļos no tevis, un tava jaunākā māsa dzīvo dienvidos – tava māsa Sodoma! 47 Tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji viņu preteklības – viss, ko tu darīji, bija daudz nešķīstāks! 48 Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, ne tava māsa Sodoma, ne viņas meitas tā nav darījušas, kā tu un tavas meitas. 49 Redzi nu, šī ir tavas māsas Sodomas vaina – lepnība, rijība un pašpaļāvība; tāda bija viņa un viņas meitas, nabagam un cietējam tās vis nepalīdzēja, 50 bet turēja augstu prātu un darīja preteklības. Es to redzēju un tādēļ tās aizslaucīju!
51 Samarija nav darījusi pat ne pusi no taviem grēkiem, tu esi darījusi daudz vairāk preteklību nekā viņas. Un ar visām šīm tevis darītajām preteklībām tu esi pierādījusi, ka tavas māsas ir par tevi taisnīgākas. 52 Tad nu arī nes savu kaunu, jo tu attaisnoji savas māsas ar saviem grēkiem, rīkojoties pretīgāk nekā viņas, – viņas ir taisnīgākas par tevi. Tad nu esi apkaunota un nes savu kaunu, jo tavas māsas ir taisnīgākas. 53 Tomēr es atbrīvošu viņas no gūsta – Sodomu un viņas meitas, Samariju un viņas meitas – un tevi kopā ar viņām. 54 Lai tu nes savu kaunu un esi apkaunota par visu, ko esi darījusi viņām par mierinājumu. 55 Tava māsa Sodoma un viņas meitas atkal būs tādas kā agrāk, un Samarija un viņas meitas arī būs tādas kā agrāk, un arī tavas meitas būs tādas kā agrāk. 56 Savas lepnības dienās tu pat nepieminēji savas māsas Sodomas vārdu, 57 pirms atklājās tavs ļaunums, kā tagad Edoma meitas un visas viņu kaimiņienes, un filistiešu meitas no visas apkārtnes nicina tevi, 58 bet tev jānes tava negantība un tavas preteklības,” saka Kungs.
Mūžīga derība
59 Tā saka Kungs Dievs: “Es tev darīšu tāpat, kā tu esi darījusi – tu nonievāji zvērestu, tu lauzi derību! 60 Es atceros savu derību, ko es noslēdzu ar tevi tavas jaunības dienās – es to nostiprināju uz mūžiem! 61 Tad tu atcerēsies savus nodarījumus un kaunēsies. Tu pieņemsi gan savu vecāko, gan jaunāko māsu, jo es tev tās došu par meitām – bet ne pēc manas derības ar tevi. 62 Es nostiprināšu savu derību ar tevi, tad tu zināsi, ka es esmu Kungs! 63 Tādēļ atceries un kaunies, un neatdari savu muti aiz kauna, kad es piedošu visu, ko tu esi darījusi!” saka Kungs Dievs.
