1 Un tas Kungs runāja ar Mozu un sacīja:
2 „Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts.
3 Un to Es esmu piepildījis ar dievišķu garu, gudrību, izmanīgu prātu, krietnām zināšanām un labu veiksmi visādos pasākumos,
4 Kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un vajā,
5 Slīpēt akmeņus un rotāt ar tiem priekšmetus, kā arī strādāt koktēlnieka darbus.
6 Un redzi, Es esmu vēl viņam devis klāt Oholiābu, Ahisāmeka dēlu, no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, Es esmu devis gudrību, ka tie to godam veic, ko Es esmu tev pavēlējis,
7 Ir saiešanas telti, ir derības šķirstu, ir vāku virs tā un visus telts piederumus,
8 Arī galdu un tā traukus, zelta lukturi ar tā piederumiem un kvēpināmo altāri,
9 Un dedzināmo upuj-u altāri līdz ar visiem tā rīkiem, arī mazgājamo trauku un tā kāju,
10 Dievkalpošanas drēbes un svētku drēbes, kas ir priesterim Aronam un viņa dēliem priesteriskai kalpošanai,
11 Arī svaidāmo eļļu un kvēpināmās zāles svētnīcai; tā, kā Es esmu tev to pavēlējis, tā lai viņi tās darina.“
12 Un tas Kungs sacīja Mozum:
13 „Rīmā uz Israēla bērniem un saki: „Manas svētās dienas turiet svētas, jo tā būs zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, lai jūs zinātu, ka Es, tas Kungs, tas esmu, kas jūs svēti.
14 Turiet sabatu svētu, jo tam ir jābūt jums svētam; kas to nesvēti, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tam kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus.
15 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir pilnīgas atpūtas diena, svēta diena tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst.
16 Tāpēc Israēlam jātur svētā diena svēta, padarot sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm.
17 Starp Mani un Israēla bērniem lai tā ir mūžīga zīme, jo sešās dienās tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš dusējis.“
18 Un kad tas Kungs bija pabeidzis rimāt ar Mozu Sinaja kalnā, tad Viņš deva Mozum divas liecību plāksnes, —akmens plāksnes, kas bija Dieva pirksta aprakstītas.
Becalēls un Āholīābs
(2Moz 35:30–36:1)
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Redzi, es izvēlējos Becalēlu, Ūrī dēlu, Hūra dēlu no Jūdas cilts, 3 un es piepildīju viņu ar Dieva Garu, ar gudrību un saprātu, ar atziņu un visādām mākām 4 izgudrot lietas un darināt tās zeltā, sudrabā un varā, 5 apstrādāt akmeni un likt to ietvarā, un apstrādāt koku, un veikt jebkuru amatu! 6 Un, redzi, es esmu devis viņam palīgā Āholīābu, Ahīsāmāha dēlu, no Dāna cilts. Ikvienam sirdsgudrajam es esmu devis gudrību sirdī – tie uztaisīs visu, ko es tev esmu pavēlējis: 7 Saiešanas telti un liecības šķirstu, un pārsegu, kas pār to, un visus telts rīkus, 8 un galdu un tā rīkus, un gaismekli no tīra zelta un visus tā rīkus, un altāri, kur kvēpināt, 9 un altāri sadedzināmajam upurim un visus tā rīkus, un katlu ar pamatu, 10 un smalki austas drānas, un svētās drānas priesterim Āronam, un viņa dēlu drānas, lai tie kalpotu kā priesteri, 11 un svaidāmo eļļu, un kvēpināmās smaržzāles svētvietai – tie uztaisīs visu, ko es tev pavēlēju!”
Likums par sabatu
12 Un Kungs sacīja Mozum: 13 “Saki Israēla dēliem: tiešām, ievērojiet manu sabatu, jo tā ir zīme starp mani un jums uz paaudzēm, lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs, kas jūs svētī! 14 Ievērojiet sabatu, jo tas jums ir svēts, katrs, kas to apgānīs, – lai mirtin mirst! Katrs, kas sabatā dara kādu darbu, tā dvēsele lai tiek nošķirta no viņa tautas! 15 Sešas dienas lai dara darbus, bet septītajā dienā ir sabats, kad jāatpūšas, – tas ir svēts Kungam! Katrs, kas dara kādu darbu sabatā, – lai mirtin mirst! 16 Lai Israēla dēli ievēro sabatu, lai tur to uz paaudzēm kā mūžīgu derību! 17 Tā ir zīme starp mani un Israēla dēliem uz mūžu, jo sešās dienās Kungs darināja debesis un zemi, bet septītajā dienā viņš mitējās un atpūtās.”
Liecības plāksnes
18 Un viņš iedeva Mozum – kad bija beidzis ar viņu runāt Sīnaja kalnā – divas liecības plāksnes, akmens plāksnes, aprakstītas ar Dieva pirkstu!