1 „Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm.
2 Bet ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. Zaglis lai atlīdzina ar labu, bet ja viņam nav, tad viņš par savu zādzību ir jāpārdod.
3 Ja zagtais lops viņa rokās tiek atrasts dzīvs, vai tas ir vērsis, ēzelis vai avs, tad divkārt viņam ir jādod pretī.
4 Ja kāds liek noganīt tīrumu vai vīna kalnu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna kalna jādod vietā.
5 Ja izceļas uguns, un tā aizdedzina ērkšķus un aprij vai nu statiņus, vai nopļautu labību, vai pašu tīrumu, tad tam, kas uguni pielaidis, būs pilnībā viss jāatlīdzina.
6 Ja kāds dod uzglabāt savam kaimiņam naudu vai rīkus, bet tam tie tiek no viņa mājas izzagti, un zaglis tiek atrasts, tad šim tas divkārt jāatdod.
7 Bet ja zagli neatrod, tad nama īpašnieks pats vedams Dieva priekšā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvāka mantas.
8 Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: „Šī ir tā“! —ceļama Dieva priekšā, un, ko Dievs pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina.
9 Ja kāds savam kaimiņam dod uzglabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu, un tas nobeidzas vai savaino locekli, vai arī tiek aizvests, nevienam to neredzot,
10 Tad lai notiek tā Kunga priekšā zvēresta došana abu starpā, ka neviens nav savu roku licis pie sava kaimiņa mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina.
11 Bet ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam.
12 Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai ias pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlidzina.
13 Un ja kāds aizņemas ko no sava kaimiņa, un tas tiek sabojāts vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatiīdzina.
14 Bet ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzma; un kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts.
15 Bet ja kāds meitu pievij, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad tas lai to sev atpērk par sievu.
16 Bet ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu.
17 Burvi neatstāj dzīvu.
18 Katrs, kas jaucas ar lopu, tas lai mirst.
19 Kas upurē citiem dieviem un nevis tam Kungam, tas lai ir nolādēts.
20 Tev nav jāapspiež nedz jāizmanto svešinieks, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.
21 Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiesti, apbēdināti vai pazemoti.
22 Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.
23 Tad Es savāsdusmāsiekaisīšuunjūs nokaušu ar zobenu, un tā jūsu sievas kjūs par atraitnēm un jūsu bērni par bāriem.
24 Ja tu vienam aizdodi naudu, kas ir no manas tautas un kas ir pie tevis nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev peļņu.
25 Ja tu ņem ķīlu un paturi sava kaimiņa mēteli, tad, pirms saule norietējusi, dodi to tam atpakaļ,
26 Jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa apģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un kad viņš kliegs uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.
27 Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku.
28 Upuri no savu augļu pārpilnībasa un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimušo dod Man.
29 Tāpat ari rīkojies ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdodi Man.
30 Jums būs būt svētiem ļaudīm manā priekša; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā.“
Likums par īpašumu
1 Ja zaglis tiek pieķerts ielaužoties un viņu sit tā, ka tas mirst, tad nav asins vainas viņa dēļ. 2 Bet, ja pār viņu ir uzlēkusi saule, tad viņa dēļ būs asins vaina. Lai viņš maksādams maksā, bet, ja viņam nav, tad lai viņš tiek pārdots par nozagto. 3 Bet, ja pie viņa zagto atrod vēl dzīvu – vērsi, ēzeli vai avi –, tad lai viņš maksā divtik!
4 Ja kāds ir ļāvis nomīdīt lauku vai vīnadārzu vai palaidis savus lopus un noganījis cita lauku, tad tam par samaksu jādod labākais no sava lauka un vīnadārza!
5 Ja uguns iziet un iemetas krūmos un aprij kūlīšus, nenopļautu labību vai lauku, tad lai maksādams maksā tas, kurš to iededzis!
6 Ja kāds dod savam tuvākajam glabāt naudu vai lietas, bet tās no tā nama tiek nozagtas, tad, ja zaglis tiek atrasts, lai maksā divtik! 7 Ja zaglis netiek atrasts, lai mājas saimnieks tuvojas Dievam – ka nav stiepis roku pēc sava tuvākā mantas! 8 Par katru pārkāpumu – par vērsi, par ēzeli, par drēbēm, par katru zaudējumu, par ko kāds apgalvo, ka tas ir noticis, – lai šī lieta tiek celta Dieva priekšā, tas, kuru Dievs atzīs par vainīgu, lai atmaksā savam tuvākajam divtik!
9 Ja kāds dod savam tuvākajam turēt ēzeli, vērsi, avi vai kādu lopu un tas nomirst, tiek sakropļots vai aizvests, un neviens to nav redzējis, 10 tad Kunga zvērests lai ir starp abiem – ka tas nav stiepis roku pēc sava tuvākā mantas, lai saimnieks to atzīst, un viņš lai nemaksā. 11 Bet, ja viņš zagtin zadzis, lai samaksā saimniekam! 12 Ja tas ir plēstin saplēsts, lai to atnes kā saplosīšanas liecību un lai nemaksā.
13 Ja kāds aizņemas no sava tuvākā lopu un tas tiek sakropļots vai nomirst, bet saimnieka klāt nav bijis, tad lai viņš maksādams maksā. 14 Ja saimnieks ir bijis klāt, lai nemaksā. Ja tas bijis nolīgts, tad zaudējumu lai pieskaita klāt līguma maksai.
Dažādi sociālie un reliģiskie likumi
15 Ja kāds paved jaunavu, kas nav saderināta, un guļ ar viņu, lai viņš samaksā tās izpirkumu un ņem sev par sievu. 16 Bet, ja viņas tēvs liegtin liedzas viņam to dot, tad lai viņš iesver sudrabu kā viņas jaunavības izpirkumu!
17 Burve lai nepaliek dzīva!
18 Ikviens, kas guļ ar lopu, lai mirtin mirst!
19 Kas upurē kādam dievam, nevis Kungam, lai tiek iznīdēts!
20 Nedari pāri svešiniekam un neapspied to, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptē! 21 Nedari pāri ne atraitnei, ne bārenim! 22 Ja tu tiem darīsi pāri, tie brēktin brēks uz mani, un es viņu brēkšanu sadzirdēšu! 23 Tad iedegsies manas dusmas, es nokaušu jūs ar zobenu, jūsu sievas kļūs atraitnes un jūsu bērni – bāreņi!
24 Ja tu aizdod naudu kādam no manas tautas – nabagam, kas ir ar tevi, tad neizturies pret viņu kā augļotājs, neapliec viņu ar augļiem! 25 Ja tu apķīlā sava tuvākā drānas, tad atdod tās viņam, iekams noriet saule, 26 jo tās ir viņa apsegs, vienīgais apklājs viņa augumam, tajās viņš gulēs, bet, ja viņš brēks uz mani, es dzirdēšu, jo es esmu līdzcietīgs!
27 Dievu tu nezaimo un savas tautas valdniekus nelādi. 28 Nevilcinies dot no savas ražas pilnības un sava spaida. Savu pirmdzimto dēlu – man dod! 29 Tā dari ar saviem pirmdzimtajiem vēršiem un avīm – septiņas dienas lai tie ir pie mātes, bet astotajā dienā dod tos man! 30 Esiet man svēti vīri, uz lauka saplēstu gaļu neēdiet – atdodiet suņiem!
