1 „Un kad tu apzinīgi uzklausīsi tā Kunga, sava Dieva, balsi, kad tu glabāsi godam visus Viņa baušļus, ko pildīt es tev šodien piekodinu, tad tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu pacels pāri par visām zemes tautām,
2 Un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij:
3 Svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi laukā.
4 Svētīts būs tava klēpja auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu vaisla un tavu sīklopu pieaugums.
5 Svētīts būs tavs grozs, un svētīta būs tava abra.
6 Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams.
7 Un tas Kungs pametīs tavus ienaidniekus, kas vien pret tevi celsies, ka tie tiks nonāvēti tavu acu priekšā: pa vienu ceļu tie izies kafā pret tevi, bet pa septiņiem ceļiem tie no tevis bēgs.
8 Un tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un visur, kur tu pieliksi savu roku, un Viņš tevi svētīs tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
9 Ja tu turēsi tā Kunga, sava Dieva, baušļus un ja tu staigāsi Viņa ceļus, tad tas Kungs tevi pacels par svētu tautu, kā Viņš tev to ir ar zvērestu apsolījis,
10 Un visas zemes tautas redzēs, ka tu esi nosaukts pēc tā Kunga vārda, un bīsies no tevis.
11 Un tas Kungs tev liks ar tava klēpja augļu raženumu, ar tavu lopu pieaugumu un tavu lauku augļu bagātību pieaugt visu mantu pārpilnībā tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, bija apsolījis ar zvērestu taviem tēviem tev dot.
12 Un tas Kungs tev atvērs savu krātuvi, kas ir labumu pilna, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un lai svētītu visu tavu roku darbu tā, ka tu piešķirsi aizdevumus daudzām tautām, bet tev nemaz nebūs jāaizņemas.
13 Un tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu kāpsi arvienu savas dzīves kalnā un nekad nelaidīsies no tā lejup, ja vien tu klausīsi tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu klausīt un izpildīt.
14 Un nenovērsies ne no viena no šiem vārdiem, ko es jums šodien sludinu, ne pa labi un ne pa kreisi, ka tu nesekotu citiem dieviem un viņiem nekalpotu.
15 Bet ja tu neklausīsi tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un neizpildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi smagi skars:
16 Nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi laukā.
17 Nolādēts būs tavs grozs, un nolādēta būs tava abra.
18 Nolādēts būs tava klēpja auglis, nolādēta tavas zemes auglība, ari tavu liellopu vaisla un tāpat tavu sīklopu pieaugums.
19 Nolādēts tu būsi ieiedams, un nolādēts tu būsi iziedams.
20 Un tas Kungs pār tevi sūtīs lāstu, bailes un briesmas, lai viss tas ķertu katru darbu, pie kā tu savu roku pieliksi un ko tu vien darīsi, līdz tu tiksi iznīcināts un strauji iesi bojā tavas ļaunās rīcības dēļ, jo tu mani esi atstājis.
21 Tas Kungs tev uzsūtīs mēri, līdz Viņš tevi pilnīgi izdeldēs no tās zemes, uz kuru tu tagad eji, lai to sev iegūtu.
22 Un tas Kungs tevi sitis ar diloni, ar drudzi, ar karsoņiem un ar lielu karstumu un ar zobenu, —ar labības sausuma rūsu un ar dzeltējumu, un Viņš tevi vajās, kamēr tu būsi bojā aizgājis.
23 Un debesis pār tavu galvu būs kā vajrš, bet zeme zem tavām kājām būs kā dzelzs.
24 Un tas Kungs dos tavai zemei lietus vietā smilšu mākoņus un putekļus, tie nolīs no debesīm pār tevi, kamēr tu būsi iznīcināts.
25 Un tas Kungs tevi nometīs zemē sakautu tavu ienaidnieku priekšā; pa vienu ceļu tu pret viņiem iziesi, bet pa septiņiem ceļiem tu no viņiem bēgsi, un tu būsi par biedinājumu visām zemes ķēniņu valstīm.
26 Un tavas miesas kļūs par ēsmu visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem, un nebūs neviena, kas tos aizdzīs.
27 Un tas Kungs tevi sitīs ar Ēģiptes trumiem, ar uztūkumiem, ar kraupi un kašķi, tā ka tu nevarēsi izdziedēt sevi.
28 Un tas Kungs tevi sitīs ar vājprātību, ar aklumu un ar sirds stulbumu,
29 Ka tu pat dienas vidū grābstīsies kā akls, kas grābstās tumsā, un tev tavi ceļi labi nepaveiksies, but tu būsi tikai nospiests un nodzīts visu savu mūža dienu, un glābēja nebūs.
30 Tu saderināsies ar sievieti, bet cits virs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi.
31 Tavs vērsis tiks tev redzot nokauts, bet tu tā gaļu neēdīsi; tavs ēzelis tev tiks nolaupīts tavu acu priekšā, un tev to neatdos atpakaļ; tavi sīkie lopi tiks nodoti ienaidniekiem, bet glābēja nebūs.
32 Tavi dēli un tavas meitas nokļūs svešas tautas rokās; tavas acis būs spiestas to skatīt, un cauru dienu tava sirds sāpēs sērās un ilgās pēc viņiem, bet tev nebūs ne spēka ne varas ko darīt.
33 Tauta, ko tu nepazīsti, ēdīs tavas zemes augļus un visus tavus darba augļus, un tu būsi aplaupīts un līdz ādai noplicināts visu savu mūža dienu.
34 Un tu kļūsi ārprātīgs, redzēdams to, ko tavas acis skatīs.
35 Un tas Kungs tevi sitīs ar ļaundabīgiem strutu pilniem augoņiem uz taviem ceļiem un gurniem, ka tu kļūsi neizdziedināms, sākot no savām kāju pēdām līdz tavam matu celiņam.
36 Tas Kungs novedīs tevi kopā ar tavu ķēniņu, ko tu pār sevi iecelsi, pie tādas tautas, ko nedz tu esi pazinis, nedz tavi tēvi, un tur tu kalposi citiem dieviem, kokam un akmenim.
37 Un tu kļūsi par biedēkli, nievu un apsmieklu priekšmetu visām tāutam visur, kur vien tas Kungs liks tev nonākt.
38 Tu gan izsēsi tīrumā daudz sēklas, bet tikai mazu drusciņu tu ievāksi, jo siseņi to apēdīs.
39 Tu gan dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet vīnu tu nedzersi nedz ari to noliksi priekšdienām, jo tārps to nograuzīs.
40 Tev būs gan olīvu koki visos tavos novados, bet tu nesvaidīsi sevi ar eļļu, jo tavs eļļas koks nometīs savus augļus.
41 Tu gan dzemdināsi dēlus un meitas, bet tie tev nepaliks, jo tos aizvedīs gūstniecībā.
42 Visus tavus kokus un visus tavus tīruma augļus nopostīs kaitēkļi.
43 Svešinieks, kas mīt tavā vidū, pacelsies pār tevi augsti jo augsti, bet tu pats tiksi pazemots arvien zemāk un zemāk.
44 Viņš tev aizdos, bet tev viņam ko aizdot nebūs, viņš būs galva, bet tu būsi aste.
45 Un visi šie lāsti nāks pār tevi, tie tevi vajās un galīgi nomāks, kamēr tu tiksi iznīcināts, tāpēc ka tu neesi klausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij, neesi turējis Viņa baušļus un Viņa likumus, kā Viņš tev to pavēlējis.
46 Un tie lai tavā atcerē paliek kā zīmes un kā brīnumi, gan tev pašam, gan arī taviem pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem
47 Par to, ka tu neesi kalpojis tam Kungam, savam Dievam, ar prieku nedz arī labā dvēseles noskaņā, kad tev visas lietas bija pārpārim.
48 Un tādēļ tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko tas Kungs tev uzsūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu tev tavā kaklā, kamēr Viņš tevi iznīcinās.
49 Tas Kungs pret tevi atvedīs tautu no tālienes, no zemes galiem, kas kustas ātri, kā ērglis skrien, un kupas valodu tu nesaproti,
50 Briesmīgu tautu, kas vecos necienī, bet jaunos nesaudzē.
51 Un tā ēdīs tavu lopu pieaugumu un tavas zemes augļus, līdz tu būsi izdeldēts: tā neatstās tev pašam pāri ne labību, nedz vīnu, nedz eļļu, nedz tavu liellopu atnesumu, nedz tavu sīklopu pieaugumu.
52 Un tā turēs tevi aplenkumā visos tavos vārtos, kamēr tavi augstie mūpi, uz kuriem tu paļāvies, visā tavā zemē, sagrūs; tā tevi ielenks visos tavos vārtos visā tavā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis.
53 Un tu ēdīsi pats sava klēpja augļus, savu dēlu un savu meitu miesas, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev devis, badā un trūkumā, ar ko tavi ienaidnieki tevi spaidīs.
54 Un pat pie vislielākās labklājības un pārpilnības pieradušais virs tavā starpā noraudzīsies ar nenovīdību uz savu brāli un uz sievieti pie savām krūtīm un uz saviem pēdējiem bērniem, kas tam ir atlikušies,
55 Tā ka lai viņš nevienam neko nedotu no savu bērnu gaļas, ko viņš ēd, tāpēc ka viņam nav nekas atlicis pāri tanī badā un trūkumā, ar ko tavs ienaid-nieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.
56 Un visizlutinātākā un vismaigākā sieviete tavā vidū, kas savas izsmalcinātības un savas pārāk lielās mīkstčaulības dēļ negribēja pat savas kājas pēdu spert pie zemes, tā tagad nenovīdīgi raudzīsies uz vīru pie savām krūtīm, ir uz savu dēlu, ir uz savu meitu,
57 Nenovēlēdama nevienam ne savu beidzamo tai nupat no viņas miesām iznākušo augli nedz ari savus agrāk pasaulē laistos bērnus, jo viņa ēdis tos slepeni tanī briesmīgā badā un trūkumā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.
58 Ja tu nebūsi uzmanīgs un nepildīsi visus šīs bauslības vārdus, kas šinī grāmatā rakstīti, nebīdamies tā Kunga, sava Dieva, godības pilno un baismīgo vārdu,
59 Tad tas Kungs darīs, ka tu nesaprotamā kārtā tiksi skarts ar ļoti smagiem un ilgstošiem piemeklējumiem, tu un tavs dzimums pēc tevis, un niknām un pastāvīgām sērgām, kas ilgi pieturēsies.
60 Un Viņš liks nākt pār tevi visām Ēģiptes sērgām, no kurām tu gan bīsties, bet tās tev tomēr pielips.
61 Un tas Kungs tev liks pārciest visas tās slimības un visus tos sitienus, kas šinī bauslības grāmatā nav rakstīti, kamēr Viņš tevi nebūs iznīcinājis.
62 Un no jums paliks pāri tikai mazs pulciņš, kas jūs iepriekš savā skaitā bijāt tik daudz kā debess zvaigznes, tādēļ vien, ka tu neesi klausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij.
63 Un kā tam Kungam iepriekš bija prieks jums labu darīt un jūs vairot, tāpat tam Kungam būs prieks grūst jūs postā un likt jums iet bojā, un jūs tiksit izdeldēti no šīs zemes, uz kufu jūs ejat, lai to iegūtu īpašumā.
64 Un tas Kungs tevi izkaisīs starp visām pasaules tautām, no viena zemes gala līdz otram zemes galam, un tur tev vajadzēs kalpot citiem dieviem, ko nedz tu, nedz tavi tēvi nav pazinuši, elkiem no koka un no akmens.
65 Un tev nebūs miera šo tautu starpā, un arī tavai kāju pēdai nebūs atpūtas vietas, jo tas Kungs tur tev dos nemieru tavai sirdij, ilgās nogurušas acis un noskumušu dvēseli.
66 Un tavas dzīves dienas baiļu un izbaiļu dēļ tev šķitīs pakarinātas kā diedziņā tā, ka tu nebūsi drošs ne nakti ne dienu par savu dzīvību.
67 No rīta tu jautāsi: „Ko man atnesīs vakars?“ —Bet vakarā tu prasīsi: „Ko man atnesīs rīts?“ un prasīsi tā to sirds izbaiļu dēļ, kādas tu izjutīsi, un to šausmu skatu dēļ, ko tavas acis redzēs.
68 Un tas Kungs tevi vedīs ar laivām atpakaļ uz Ēģipti pa to ceļu, par kuj-u jau es esmu tev sacījis: „Tev to nekad vairs nebūs redzēt!“ —Un tur jūs paši gribēsit sevi pārdot saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet tur nebūs pircēju.“
69 Šie ir derības vārdi, ko Mozus pēc tā Kunga Israēla Dieva pavēles noslēdza ar Israēla bērniem Moāba zemē, vēl piedevām pie derības, ko viņš jau bija noslēdzis ar tiem pie Horeba kalna.
Svētības vārdi
(3Moz 26:1–135Moz 7:12–24)1 Ja tu klausīt klausīsi Kungu, savu Dievu, ja turēsi un pildīsi visus viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Kungs, tavs Dievs, tevi darīs augstāku par visām tautām. 2 Tad pār tevi nāks visas šīs svētības, tās tev piepildīsies, ja tu klausīsi Kungu, savu Dievu:
3 svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka.
4 Svētīts tavas miesas auglis, tavas zemes auglis un tavu lopu auglis – tavu liellopu vaislība un tavu sīklopu auglība.
5 Svētīts tavs grozs un tava maizes abra.
6 Svētīts tu ienākdams, un svētīts tu iziedams!
7 Tavus ienaidniekus, kas celsies pret tevi, Kungs satrieks tavā priekšā, – pa vienu ceļu tie nāks pret tevi, pa septiņiem ceļiem tie bēgs no tevis!
8 Kungs dos svētību tavām klētīm un visam, ko tu darīsi, svētīs tevi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod. 9 Kungs tevi darīs par svētu tautu, kā viņš tev zvērējis, ja tu turēsi Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi viņa ceļos. 10 Visas zemes tautas redzēs, ka tu tiec saukts Kunga vārdā, un bīsies tevis!
11 Kungs dāsni vairos tavas miesas augļus, tavu lopu augļus un tavas zemes augļus zemē, ko Kungs taviem tēviem zvērējis tev dot! 12 Kungs tev atvērs savu dārgumu krātuvi – debesis, laikā dos tavai zemei lietu un svētīs visu, ko tu dari, lai tu varētu aizdot daudzām tautām, bet tev nebūtu jāaizņemas! 13 Kungs darīs tevi par galvu, ne asti, tu iesi tikai augšup, ne lejup, ja klausīsi Kunga, sava Dieva, baušļiem, kā es tev šodien pavēlu, lai tu tos turi un pildi. 14 Nenovērsies ne pa labi, ne pa kreisi ne no viena vārda, ko es tev šodien pavēlu, neseko citiem dieviem, lai tiem kalpotu!
Lāsti par nepaklausību
(2Moz 9:8–123Moz 26:14–46)15 Ja tu neklausīsi Kungu, savu Dievu, ja neturēsi un nepildīsi viņa baušļus un likumus, kā es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti un tie tev piepildīsies: 16 nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi uz lauka. 17 Nolādēts tavs grozs un tava maizes abra. 18 Nolādēts tavas miesas auglis un tavas zemes auglis – tavu liellopu vaislība un tavu sīklopu auglība. 19 Nolādēts tu ienākdams, un nolādēts tu iziedams. 20 Kungs sūtīs lāstu, nemieru un neveiksmi visam, ko tu darīsi, – līdz tu tiksi iznīcināts un jo drīz iesi bojā savu ļauno darbu dēļ, ka atmeti mani! 21 Kungs tev uzlaidīs mēri un piebeigs tevi tajā zemē, kuru tu ej iemantot. 22 Kungs sitīs tevi ar diloni, drudzi un karsoni, svelmi un sausumu, un labības rūsu un dzelti, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā! 23 Debesis tev virs galvas būs no vara un zeme zem tavām kājām no dzelzs! 24 Lietus vietā Kungs tavai zemei dos putekļus un pīšļus, tie nāks no debesīm pār tevi, līdz tu būsi iznīcināts. 25 Kungs liks taviem ienaidniekiem tevi sakaut – pa vienu ceļu tu iesi pret tiem, pa septiņiem ceļiem tu bēgsi! Tu kļūsi par šaušalām visām zemes ķēniņvalstīm! 26 Tavi līķi būs barība visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem – neviens tos nebaidīs prom!
27 Kungs jūs sitīs ar Ēģiptes trumiem, augoņiem, kraupi un kašķi, ko nevar ārstēt! 28 Kungs jūs sitīs ar trakumu, aklumu un stulbumu! 29 Dienas vidū tu taustīsies kā aklais tumsā, nekas tev neveiksies, vienmēr tu būsi apspiests un aplaupīts, tev nebūs glābēja! 30 Sievu tu saderēsi, bet cits vīrs to piegulēs! Namu tu uzbūvēsi, bet pats tajā nedzīvosi! Vīnadārzu iestādīsi, bet neko nenovāksi! 31 Tavu vērsi nokaus tavu acu priekšā, bet tu to neēdīsi! Tavu ēzeli nolaupīs, tev redzot, un atpakaļ tu to nedabūsi! Tavu avi atdos taviem ienaidniekiem, glābēja tev nebūs! 32 Tavus dēlus un meitas atdos citām tautām, un tavas acis bez mitas raudzīsies un ilgosies pēc tiem, bet tu neko nejaudāsi. 33 Tavas zemes augļus un visus tavus pūliņus ēdīs tauta, ko tu nepazīsti, un tu mūžam paliksi apspiests un satriekts. 34 Tu paliksi traks no tā, ko redzēs tavas acis, no tā, ko tu ieraudzīsi! 35 Tavus stilbus un ceļus Kungs sitīs ar ļauniem un nedziedējamiem augoņiem – no kāju pēdām līdz pakausim! 36 Tevi un tavu ķēniņu, ko tu sev būsi iecēlis, Kungs vedīs pie tautas, ko nepazīsti ne tu, ne tavi tēvi, un tur tu vergosi citiem dieviem – kokam un akmenim! 37 Lai kurp tevi Kungs vestu, pie visām tautām tu kļūsi par šausmām, par biedēkli un apsmieklu!
38 Daudz sēklas tu kaisīsi uz lauka, bet maz savāksi – visu aprīs siseņi! 39 Vīnadārzu tu stādīsi un kopsi, bet vīnu tu ne dzersi, ne ievāksi – to apēdīs tārpi! 40 Tev it visur būs olīvkoki, bet eļļu tu nespiedīsi – nobirs tavas olīvas! 41 Dēlus un meitas tu dzemdēsi, bet ne sev – tie aizies gūstā! 42 Visus tavus kokus un zemes augļus dabūs siseņi! 43 Svešinieks, kas mīt pie tevis, taps par tevi lielāks un lielāks, bet tu grimsi zemāk un zemāk! 44 Viņš aizdos tev, bet tu viņam neaizdosi – viņš būs galva, bet tu aste!
45 Visi šie lāsti nāks pār tevi un vajās tevi, tie piemeklēs tevi, līdz tu tiksi iznīcināts, jo neklausīji Kungu, savu Dievu, neturēji viņa baušļus un likumus, ko viņš tev bija pavēlējis. 46 Tie lai ir par zīmi un brīnumu tev un taviem pēcnācējiem uz mūžiem! 47 Tādēļ ka tu nekalpoji Kungam, savam Dievam, ar prieku un no labas sirds, kad tev visa bija daudz, 48 tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Kungs tev uzsūtīs, badā, slāpēs, plikumā un trūkumā, viņš mauks tev kaklā dzelzs jūgu, līdz tu tiksi iznīcināts!
49 Kungs liks, lai pret tevi ceļas tauta no tālienes, no zemes pamales, tie laidīsies kā ērglis – tauta, kuras valodu tu nepratīsi, 50 nežēlīga tauta, kas negodā vecu un nežēlo jaunu. 51 Tie ēdīs tavu lopu jaundzimušos un tavas zemes ražu, kamēr tu būsi pagalam, tie neatstās tev ne maizi, ne jaunvīnu, ne eļļu, ne liellopu vaislību, ne sīklopu auglību, līdz tu aiziesi bojā! 52 Tie lenks tevi visās pilsētās, līdz gāzīsies tavi augstie un nocietinātie mūri, uz ko tu paļāvies, visā tavā zemē! Tie ielenks tevi visās pilsētās visā tavā zemē, ko tev devis Kungs, tavs Dievs. 53 Tad tu ēdīsi savas miesas augļus, savu dēlu un meitu miesu, ko tev devis Kungs, tavs Dievs, aplenkumā un žņaugos, ar ko tevi žņaugs tavi ienaidnieki. 54 Pat vismaigākais un jūtīgākais vīrs ļauni glūnēs uz savu brāli, uz paša sievu un tiem dēliem, kas vēl atlikuši, – 55 nedos nevienam savu dēlu gaļu, to ēdīs pats, jo nekas tam vairs nebūs atlicis aplenkumā un žņaugos, ar ko tavi ienaidnieki tevi žņaugs visās pilsētās. 56 Pat vismaigākā un jūtīgākā sieva, kas ne kāju pie zemes nelika sava maiguma un jūtīguma dēļ, ļauni glūnēs uz pašas vīru, uz saviem dēliem un meitām, 57 uz pašas pēcnācējiem, kas tai starp kājām nākuši, uz pašas dēliem, ko dzemdējusi, – tos viņa slepeni ēdīs, kad nebūs nekā, aplenkumā un žņaugos, ar ko tavi ienaidnieki žņaugs tevi visās pilsētās.
58 Ja tu neturēsi un nepildīsi visus šīs bauslības vārdus, kas rakstīti šajā grāmatā, ja nebīsies Kunga, sava Dieva, šī godājamā un bijājamā vārda, 59 tad Kungs darīs apbrīnojami lielas tavas un tavu pēcnācēju brūces, lielas un dziļas brūces, ļaunas un ilgas slimības! 60 Viņš atkal uzsūtīs tev visas Ēģiptes sērgas, no kā tu baidies, un tās tev pielips! 61 Kungs liks, lai pār tevi nāk arī visas slimības un brūces, kas nav aprakstītas šīs bauslības grāmatā, līdz tu tiksi iznīcināts! 62 Un tevis būs palicis krietni maz, kur tu biji kā zvaigznes debesīs, jo tu neklausīji Kungu, savu Dievu! 63 Un, kā Kungs par jums līksmoja, darīdams labu un vairodams jūs, tāpat Kungs līksmos par jums, deldēdams un jūs iznīcinādams, – tu tiksi izrauts no zemes, kuru tu gāji iemantot! 64 Kungs izkaisīs tevi starp visām tautām no vienas zemes malas līdz otrai, un tur tu kalposi citiem dieviem, ko nepazini ne tu, ne tavi tēvi, – kokam un akmenim. 65 Starp šīm tautām tev nebūs nedz mirkļa atpūtai, nedz miera tavu kāju pēdām, tur Kungs tev dos bailīgu sirdi, acu postu un nonīkušu dvēseli. 66 Tava dzīvība karāsies mata galā, tu baiļosies dienu un nakti, un dzīvē tev nebūs drošuma. 67 No rīta tu teiksi: kaut būtu vakars! – un vakarā tu teiksi: kaut būtu rīts! – savu sirds baiļu dēļ, ko tu baiļosies, un dēļ tā, ko redzēs tavas acis. 68 Kungs liks tev ar kuģiem atgriezties Ēģiptē pa ceļu, par ko es tev solīju, ka tev to vairs neredzēt, tur jūs gribēsiet pārdoties saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet neviens jūs nepirks!”
69 Šie ir tās derības vārdi, kuru Kungs pavēlēja Mozum, derēdams ar Israēla dēliem Moāba zemē, papildus tai derībai, ko viņš ar tiem bija noslēdzis Horebā.
