1 „Un notiks, kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, un tu būsi jau to iemantojis, un tur dzīvosi,
2 Tad tev būs ņemt no visiem zemes augļiem, kas tur pirmo reizi ienāksies un ko tu ievāksi no savas zemes, kādu tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, viss paņemtais jāsaliek grozā un jāiet uz to vietu, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, lai tur liktu savam vārdam mājot.
3 Un tev jāiet pie priestejra, kas tanī laikā būs, un tev viņam jāpaziņo: „Es šodien apliecinu tā Kunga, tava Dieva, priekšā, ka es esmu ienācis tanī zemē, ko tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, mūsu tēviem ir apsolījis ar zvērestu dot.“
4 Tad lai priesteris ņem grozu no tavas rokas, un lai viņš to noliek tā Kunga, tava Dieva, altāra priekšā.
5 Un tev jāatbild un jāsaka tā Kunga, sava Dieva, priekšā: „Mans cilts tēvs bija aramiešu staigulis, un viņš nogāja uz Ēģipti un mita tur kā svešinieks mazā ļaužu pulciņā, kas tur pieauga par lielu, stipru un daudzgalvainu tautu.
6 Bet ēģiptieši darīja mums ļaunu, tie mūs apspieda un mums uzlika grūtu kalpošanu,
7 Un tad mēs sākām brēkt uz to Kungu, savu tēvu Dievu, un tas Kungs paklausīja mūsu balsi un ieraudzīja mūsu bēdas, mūsu grūtumu un mūsu nomāktību;
8 Un tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un ar izstieptu elkoni, ar baiļu apdvestu varu, ar zīmēm un ar brīnumiem;
9 Un Viņš mūs ir novedis šinī vietā un mums ir devis šo zemi, —zemi, kupā piens un medus tek.
10 Un nu tagad, redzi, es esmu atnesis zemes pirmos augļu augļus no tās zemes, ko tas Kungs ir man devis. Tad tev tos būs atstāt tā Kunga, sava Dieva, priekšā, un tev jānometas lūgšanā ar seju pie zemes tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā,
11 Un tev ir jābūt priecīgam par visu labu, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev un tavam namam ir devis, tev un tavam Ievītam un tavam svešiniekam, kas ir tavā vidū.
12 Un kad tu tādā kārtā būsi pabeidzis pienest desmito tiesu no visas savas ienākušās ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upupa gads, un tu būsi devis Ievītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai tie tavos vārtos ēd un ir arī paēduši,
13 Tad tev būs tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: „Es esmu to, kas ir svētīts, nesis ārā no sava nama un esmu to devis ir Ievītam, ir svešiniekam, ir bārenim, ir atraitnei pēc visām tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis: tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis.
14 Es neesmu no tā nenieka ēdis savā skumībā un neesmu nekā no tā atrāvis, kad es pats biju nešķīsts, un es neesmu arī neko noiicis mirušajiem; es esmu paklausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu darījis, ko Viņš man ir pavēlējis.
15 Raugies lejup no savas svētās vietas, no debesīm, un svētī savu Israēla tautu un šo zemi, ko Tu esi mums iedevis, kupu Tu biji ar zvērestu apsolījis mūsu tēviem, —zemi, kur piens un medus tek!
16 Šodien tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis šos likumus izpildīt un šīs tiesas pasargāt; tad nu turi un seko tiem no visas savas sirds un no visas savas dvēseles!
17 Šodien tu esi tam Kungam sacījis, lai Viņš ir tev par Dievu, un ka tu staigāsi visur Viņa ceļos, turēsi Viņa likumus, Viņa baušļus un Viņa tiesas, klausīdams Viņa balsij.
18 Un tas Kungs tev šodien ir licis teikt, lai tu Viņam būtu par īpašu tautu, kā Viņš bija to apsolījis, un lai tu turētu visus Viņa baušļus
19 Un ka Viņš tevi augsti cels pār visām tautām, ko Viņš ir radījis, tavā cieņā, godā un slavā, lai tu būtu svēta tauta tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš ir sacījis.“
Pirmie augļi un desmitā tiesa
1 Kad tu ieiesi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev mantojumā, kad iemantosi to un dzīvosi tur, 2 tad ņem pirmos no visiem lauka augļiem, ko iegūsi no zemes, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, liec tos grozā un ej uz vietu, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam. 3 Ej pie priestera, kas tajā laikā būs, un saki tam: šodien es Kungam, savam Dievam, saku, ka esmu atnācis uz zemi, ko Kungs mūsu tēviem zvērējis mums dot! 4 Lai priesteris ņem grozu no tevis un noliek to Kunga, tava Dieva, altāra priekšā. 5 Tad liecini Kungam, savam Dievam: aramiešu ceļinieks bija mans tēvs, viņš devās uz Ēģipti ar nedaudz ļaudīm un tur kļuva par lielu tautu – stipru un varenu. 6 Bet ēģiptieši darīja mums ļaunu un apspieda mūs, un lika mums darīt smagus darbus. 7 Tad mēs brēcām uz Kungu, mūsu tēvu Dievu, un Kungs sadzirdēja mūsu balsi, redzēja mūsu apspiešanu, pūliņus un spaidus. 8 Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un izstieptu elkoni, ar lielām briesmām, ar zīmēm un brīnumiem. 9 Viņš atveda mūs šurp un deva mums šo zemi – zemi, kur piens un medus plūst! 10 Un tagad, redzi, es pienesu pirmos augļus no zemes, kuru tu man esi devis, Kungs! – noliec tos Kunga, sava Dieva, priekšā un zemojies Kungam, savam Dievam! 11 Priecājies par visu labo, ko tev un tavam namam devis Kungs, tavs Dievs, priecājies kopā ar levītu un svešinieku, kas mīt pie tevis!
12 Kad tu būsi nodalījis visas savas desmitās tiesas – trešajā gadā, kurš ir desmitās tiesas gads, – tad dod levītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai tie ēd tavā namā un ir sāti. 13 Saki Kungam, savam Dievam: es esmu nošķīris sava nama svēto daļu, esmu devis arī levītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, es esmu darījis pēc visiem taviem baušļiem, ko tu man pavēlēji, es neesmu pārkāpis nevienu bausli, neesmu aizmirsis neko! 14 Ēzdams es neesmu kurnējis par desmito tiesu, es neesmu ņēmis no tās, padarīdams sevi nešķīstu, neko no tās neesmu ziedojis mironim! Es esmu klausījis Kunga, sava Dieva, balsij, esmu darījis visu, ko tu man pavēlēji! 15 Palūkojies lejup no sava svētuma mājokļa, no debesīm, un svētī savu tautu Israēlu un zemi, ko tu mums esi devis, kā zvērēji mūsu tēviem, – zemi, kur piens un medus plūst!
Baušļu beigu vārdi
16 Šodien Kungs, tavs Dievs, pavēl tev pildīt šos likumus un tiesas, un raugi, lai tu tos pildītu no visas sirds un visas dvēseles! 17 Kungam tu šodien esi teicis, ka viņš būs tev par Dievu, ka tu staigāsi viņa ceļus un pildīsi viņa likumus, baušļus un tiesas, un viņu klausīsi. 18 Un Kungs tev šodien ir teicis, ka tu būsi viņam par īpašuma tautu, kā viņš tev solījis, un ka tev ir jātur viņa baušļi. 19 Tad viņš darīs tevi augstāku par tautām, ko viņš radījis, – darīs par godu, slavu un rotu, lai tu būtu svēta tauta Kungam, savam Dievam, kā viņš sacījis!”
