1 „Kad starp vīriem ir kādas nesaskaņas un tie nāk pie tiesas, tad lai pār tiem spriež tiesu: taisnais lai tiek attaisnots, bet netaisnais lai tiek notiesāts.
2 Un ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai soģis liek tam nomesties zemē, un soģa klātienē lai tiesas kalps tam dod sitienus skaitā, kas samērā ar viņa vainu.
3 Viņam var dot četrdesmit sitienus, bet vairāk ne, jo, ja to vēl vairāk sistu ar daudz sitieniem, tad tavs ciltsbrālis tiktu pārāk pazemots tavās acīs.
4 Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet.
5 Kad brāļi kopā dzīvo un viens no viņiem nomirst un tam nav dēlu, tad tā mirušā sieva lai nekļūst par sievu kādam citam, svešam vīram, bet lai viņas vīra brālis iet pie viņas un ņem sev par sievu, un lai tai dara, kas vīra brālim pienākas.
6 Un pirmdzimušajam, ko viņa dzemdēs, viņam būs dot sava nomirušā brāļa vārdu, lai tā vārds netiek izdzēsts no Israēla vidus.
7 Bet ja šim turam netīk ņemt svaiņiem par sievu, tad lai viņa brāļa sieva iet pie vecajiem vārtos un lai tiem saka: „Mans svainis liedzas atkal uzcelt savam brālim vārdu Israēlā; viņš negrib pildīt svaiņa laulības pienākumu!“
8 Tad lai pilsētas vecaji viņu aicina un lai ar viņu rīmā; bet ja tad viņš nostājas un saka: „Man nepatīk viņu ņemt!“
9 Tad lai viņa svamiene pieiet klāt pie viņa un, vecajiem to redzot, lai tā nomauc viņam no kājas sandali, lai iespļauj tam sejā, nodod savu liecību un skāļā balsī saka: „Tā lai notiek ikkatram vīram, kas sava brāļa namu negribuzcelt!“
10 Un viņa nams lai tiek Israēlā nosaukts baskāju nams. —
11 Kad divi vīri, ciltsbrāļi kaujas savā starpā, viens pret otru, un piesteidzas viena vīra sieva, lai glābtu savu vīru no tā rokas, kas tam sit, un viņa izstiepj savu roku un stipri sagrābj sitēja kaimumu,
12 Tad tev būs viņai to roku nocirst, un tavas acis lai viņu nežēlo!
13 Tev nebūs divējādus atsvarus turēt savā somā—lielus un mazus,
14 Tev nebūs turēt savā namā divējādu labības mēru—lielu un mazu,
15 Bet lai tev ir pilnīgs un taisns svars, un lai tev ir pilnīgs un taisns mērs, lai tu ilgi dzīvo zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos;
16 Jo ikviens, kas to dara, ikviens, kas dara netaisni, tas tam Kungam, tavam Dievam, ir negantība.
17 Piemini, ko tev darīja amalekieši ceļā, kad jūs bijāt izgājuši no Ēģiptes,
18 Kā viņi tev, kad tu virzījies uz priekšu un kad tavējie bija noguruši un slābani, bez bailēm Dieva priekšā uzbruka un visus tos no taviem ļaudīm nogalināja, kuji novājējuma dēļ bija atpalikuši.
19 Kad nu tas Kungs, tavs Dievs, reiz būs tev devis mieru no visiem taviem ienaidniekiem, kas tev ir visapkārt tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, dos tev iegūt par īpašumu, tad amalekiešu piemiņu tev būs izdzēst no pasaules. To neaizmirsti!“
1 Kad vīri ķildojas, tad lai tos atved uz tiesu un iztiesā, – taisno tu attaisno, bet negantnieku sodi. 2 Ja negantnieks pelnījis sitienus, tad lai tiesnesis viņu nogulda un sit viņu pēc viņa nodarījuma. 3 Četrdesmit sitienus var sist un ne vairāk, vairāk gan lai nesit, ka ar daudziem sitieniem tavs brālis netiek apkaunots tavā priekšā.
4 Neaizsien purnu vērsim, kad tas min tavu klonu!
Brāļa dzimtas turpināšana
5 Ja brāļi dzīvo kopā un viens no tiem nomirst, un tam nav bijis dēla, tad mirušā sieva lai neiziet pie sveša vīra, bet lai tās vīrabrālis iet pie viņas un ņem viņu sev par sievu, lai dara to, kas vīrabrālim pienākas! 6 Pirmdzimtajam, ko viņa dzemdēs, lai dod vārdu pēc tā brāļa, kas miris, lai no Israēla netiktu izdzēsts viņa vārds. 7 Bet, ja tas negrib ņemt savu brāļasievu, tad lai viņa brāļasieva iet pie vecajiem vārtos un saka: mans vīrabrālis liedzas nostiprināt Israēlā sava brāļa vārdu un negrib man darīt to, kas vīrabrālim pienākas! 8 Tad lai pilsētas vecajie sauc viņu un runā ar viņu, bet, ja viņš pastāv uz savu un saka: es negribu viņu ņemt! – 9 tad lai viņa brāļasieva vecajo priekšā pienāk tam klāt, novelk viņam no kājas sandali, iespļauj viņam sejā un liecina pret viņu: tā tiek darīts vīram, kas neuzceļ sava brāļa namu! 10 Viņa vārds Israēlā lai tiek saukts: baskāja nams!
Nepieļaut apkaunojumu
11 Kad divi vīri kaujas un kāda sieva nāk glābt savu vīru no sitēja, izstiepj savu roku un sagrābj vienu aiz pautiem, 12 tad nocērt tai plaukstu, lai tev nav žēl!
Par divējādu mēru un svaru
13 Lai tavā namā nav divu dažādu svaru – lielu un mazu! 14 Lai tavā namā nav divu dažādu tilpuma mēru – lielu un mazu! 15 Lai tev ir pareizi un taisnīgi svari, lai tev ir pareizs un taisnīgs tilpuma mērs, tad būs ilgas tavas dienas zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod. 16 Kungam, tavam Dievam, ir pretīgi visi, kas tā dara, visi, kas dara netaisni!
Par amālēkiešiem
17 Atceries, ko tev darīja Amālēks, kad jūs iznācāt no Ēģiptes, 18 kā viņš ceļā tev nāca pretī, kā nokāva visus, kas bija palikuši iepakaļ, jo tu biji noguris un nomocījies, viņš Dieva nebijās! 19 Un tādēļ, kad Kungs, tavs Dievs, dos tev mieru no visiem taviem ienaidniekiem visapkārt – zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dos tev mantojumā, – izdzēs Amālēka piemiņu zem debesīm, neaizmirsti to!
