1 „Kad atrod kādu nosistu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu, un tas saļimis tīrumā, bet neviens nezina, kas viņu ir nositis,
2 Tad taviem vecajiem un taviem soģiem ir jāiziet laukā un ir jāizmērī attālums līdz tām ļaužu mītnēm, kas ir nokautā apkaimē.
3 Kura mītne ir nokautam vistuvākā, tās vietas vecaji lai ņem no liellopiem teli, ar ko vēl nav strādāts un kas nav vēl nekādu jūgu vilkusi,
4 Tad šis vietas vecajiem ir jānoved tele lejā pie tekoša strauta, kurā netiek nekas darīts un kura krastā netiek sēts, un tur tad šajā strauta līcī lai tie lauž telei skaustu tā, ka asinis ieplūst strautā.
5 Tad ir jāpieiet priesteriem, Levija cilts dēliem, jo tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izredzējis, lai tie Viņam kalpotu un svētītu tā Kunga vārdā un lai pēc viņu norādījumiem izšķiŗ ikvienu tiesas lietu un izlīdzina ikvienu vainu.
6 Un visiem šīs vietas vecajiem, kas nokautam vistuvāki dzīvo, ir jāmazgā savas rokas pār to teli, kufai ir lauzts skausts pāri strautam,
7 Un viņi lai saka pacilātā balsī: „Mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis neko no tā nav redzējušas!
8 Piedodi, ak Kungs, savai Israēla tautai, ko Tu esi atpestījis, un nepielīdzini nevainīgi izlietās asinis savai Israēla tautai, kas viņas vidū izlietas!“ Tad viņi būs salīdzināti par šo asins darbu.
9 Tā tu liksi izgaist no sava vidus nevainīgi izlietām asinīm, ja tu to darīsi, kas ir taisnīgi tā Kunga acīs.
10 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un tas Kungs, Tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā,
11 Un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaista izskata sievieti, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu,
12 Tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa apcērp kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus,
13 Un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam eji pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva.
14 Bet ja notiktu, ka viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, un lai viņa iet pēc pašas vēlēšanās; bet par naudu pārdot tu gan viņu nepārdod nedz pakļauj viņu verdzībā, jo tu tomēr esi dzīvojis ar viņu laulībā.
15 Ja kādam vīram ir divas sievas, viena iemīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu nemīlētajai,
16 Un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimušo mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimušais,
17 Bet viņam ir jāatzīst nemīlētās dēls par pirmdzimto un viņam ir jādod tam divkārtīga tiesa no visas viņam piederīgās mantas, jo tas ir tiešām viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimušā tiesības.
18 Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva ne savas mātes balsij, un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa,
19 Tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un tieši pie savas pilsētas vārtiem,
20 Un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: „Šis ir mūsu spītīgais un nepa-klausīgais dēls; viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs!“
21 Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst. Tā tev jāiznīdē ļaunums no sava vidus, ka viss Israēls to dzird un bīstas.
22 Un ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un ja to nonāvē un pēc tam pakar pie koka,
23 Tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aproc tās tanī pašā dienā, jo uz pakārtā ir Dieva lāsts, un tu nedrīksti šo zemi padarīt nešķīstu, kuļu tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.“
Izlīgums gadījumā, ja slepkava nav zināms
1 Ja zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev iemantot, tu atrodi kādu nokauto, kas kritis uz lauka, un nav zināms, kurš viņu nokāvis, 2 tad lai nāk vecajie un tiesneši un nomēra attālumu līdz pilsētām, kas apkārt nokautajam. 3 Tad tuvākās pilsētas vecajie lai ņem teli, kas nav bijusi iejūgta un nav likta pie darba. 4 Lai tās pilsētas vecajie aizved teli, kas nav likta pie darba, pie neizsīkstoša strauta, kur nav arts un sēts, un pie tā strauta pārlauž telei sprandu. 5 Tad lai nāk priesteri, Levī dēli, jo viņus Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies, lai tie kalpo viņam un dod viņa vārdā svētību un lai pēc viņu sprieduma tiktu izšķirts ik strīds un ik nodarījums. 6 Visi tās pilsētas vecajie, kurai nokautais bijis vistuvāk, lai mazgā savas rokas pār teli, kurai pie strauta pārlauzts sprands. 7 Lai tie liecina un saka: mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis to nav redzējušas! 8 Dod izlīgumu savai tautai, Israēlam, ko tu esi izpircis, Kungs! Nepieskaiti nevainīgas asinis savai tautai, Israēlam, – tad par asins grēku tiks izlīgts. 9 Izsvel grēku par nevainīgām asinīm – tā tu darīsi, kas tīk Kungam!
Par gūsteknēm
10 Ja tu ej karā pret saviem ienaidniekiem un Kungs, tavs Dievs, tev tos nodod un tu tos sagūsti, 11 un tu ieraugi starp gūstekņiem skaistu sievieti, iekāro viņu un ņem sev par sievu, 12 tad ved viņu uz savu namu – lai tā noskuj galvu un apgriež nagus, 13 lai novelk gūsta drānas, mīt tavā namā un mēnesi apraud savu tēvu un māti. Pēc tam tu vari iet pie viņas un būt tās vīrs, un viņa var būt tev par sievu. 14 Ja tu vairs nekāro viņu, tad laid, lai viņa iet, kur grib, bet par naudu viņu nepārdod, neapejies ar to kā ar verdzeni pēc tam, kad tu esi to ņēmis.
Pirmdzimtā tiesības
15 Ja kādam ir divas sievas – viena mīlama un otra nīstama – un gan mīlamā, gan nīstamā dzemdē viņam dēlus, un pirmdzimtais dēls ir no nīstamās, 16 tad tajā dienā, kad viņš saviem dēliem dos mantojumu, kas viņam ir, viņš nedrīkst attiekties pret mīlamās dēlu kā pret pirmdzimto iepretī nīstamās dēlam, kas ir pirmdzimtais. 17 Par pirmdzimto viņam jāatzīst nīstamās dēls, kas ir pirmdzimtais, un jādod viņam divkārt no visa, kas viņam ir, jo tas ir viņa spēka pirmais – tam ir pirmdzimtā tiesības.
Nepaklausīgs dēls
18 Ja kādam ir spītīgs un dumpīgs dēls, kas neklausa tēvu un māti un neklausa arī, kad tie viņu pārmāca, 19 tad lai tēvs un māte grābj viņu ciet un ved pie pilsētas vecajiem pilsētas vārtos, 20 un lai saka pilsētas vecajiem: mūsu dēls ir spītīgs un dumpīgs, viņš neklausa mūs, rīma un žūpa! 21 Tad lai pilsētas vīri nomētā to akmeņiem, lai tas mirst; izsvel ļaunumu no sava vidus! – viss Israēls lai dzird un bīstas! 22 Ja kāds būs grēkojis tā, ka ir sodāms ar nāvi, un ir ticis nonāvēts un tu būsi pakāris viņu kokā, 23 tad lai viņa līķis nepaliek kokā pa nakti, apbedī viņu tajā pašā dienā, jo pakārtais ir Dieva lāsts, – nepadari nešķīstu savu zemi, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod par mantojumu.
