1 „Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un ieraudzīsi zirgus un kara ratus un ļaužu vairāk nekā tev, tad nebīsties no viņiem, jo tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, Viņš, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes.
2 Un kad jūs esat pavisam tuvu pienākuši klāt kaujas laukam, tad lai iziet priekšā priesteris un lai runā uz tautu šādus vārdus:
3 „Klausies, Israēl, jūs šodien ejat kayā pret saviem ienaidniekiem. Lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaides un nebaiļojieties un neliecieties iztrūcināties viņu priekšā!
4 Jo tas Kungs, jūsu Dievs, ir tas, kas iet ar jums, lai jūsu labā, jūsu pašu vietā karotu ar jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu!“
5 Pēc tam lai virsnieki saka kareivjiem šādus vārdus: „Vai ir jūsu starpā kāds vīrs, kas ir uzcēlis jaunu namu un nav to iesvētījis? Tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa vietā to neiesvētītu.
6 Un ja ir kāds vīrs, kas ir dēstījis vīna dārzu, bet nav vēl baudījis tā augļus, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka tas karā nemirst un cits nebauda viņa augļus.
7 Un ja ir kāds vīrs, kas saderinājies ar sievu, bet to nav vēl apņēmis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa līgavu neapņem.“
8 Pēc tam lai virsnieki tālāk runā ar karavīriem un lai saka: „Ja ir kāds vīrs, kas bīstas un kuram ir bailīga sirds, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš sava brāļa sirdi neiebaidītu kā savu paša sirdi.“
9 Un kad virsnieki būs beiguši runāt, tad karavīru saimes priekšā lai tiek iecelti pulku vadoņi.
10 Un kad tu nonāc pie kādas pil-sētas, lai to ielenktu, tad piedāvā tai miera noteikumus.
11 Un ja tā ir ar mieru pieņemt mieru un tev atvērs vārtus, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev kļūst par klaušu gaitniekiem, un lai viņi tev kalpo.
12 Bet ja tie ar tevi nelīgst mieru, bet taisās ar tevi karot, tad aplenc viņus ar varu.
13 Un kad tas Kungs, tavs Dievs, tos nodos tavā rokā, tad nokauj visus vīriešus, kas tur ir, ar zobena asmeni.
14 Bet sievietes un mazos bērnus un lopus, visu, kas vien ir atrodams pilsētā, to ņem sev kā kara laupījumu un izbaudi visus labumus no šā sava ienaidnieka laupījuma, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev it devis.
15 Tā tev būs rīkoties ar visām pilsētām, kas ir visai tālu no tevis un kuras nav šo tautu pilsētas.
16 Turpretī no šo kaimiņu tautu pilsētām, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos tavās rokas, tev neko nebūs atstāt dzīvu, kam vien ir dzīva dvaša.
17 Bet iznīcības lāsta piepildījumā tev ir jāiznīcina hetieši un amorieši, kānaānieši un ferisieši, hīvieši un jebusieši, kā tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis.
18 Lai tie jūs neiemācītu atdarināt visas tās negantības, kas tiem piemīt, un ko tie dara, kalpodami saviem dieviem, ka jūs neapgrēkotos pret to Kungu, savu Dievu.
19 Kad tu ilgāku laiku turēsi aplenkumā kādu pilsētu, lai to iekarotu un ieņemtu, tad nenocērt viņas kokus, cirvi pie tiem pielikdams; tu taču vari baudīt no to augļiem, tādēļ necērt tos nost; jo vai tad lauku koki ir cilvēki, ka viņiem tavas rīcības dēļ jānokļūst aplenkuma stāvoklī?
20 Un tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka tie nav ēdamu augļu koki, tu vari nopostīt un nocirst; no tiem tu vari arī celt ielenkuma nocietinājumus pret to pilsētu, kas ir ar tevi sākusi karot, līdz tu būsi to uzvarējis.“
Likumi par došanos karā
1 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un redzēsi vairāk zirgu, ratu un ļaužu nekā tev, tad nebaidies no tiem, jo Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi – viņš tevi izveda no Ēģiptes zemes! 2 Kad dosieties karā, lai nāk priesteris un runā uz tautu, 3 lai saka viņiem: klausies, Israēl! Šodien jūs dodaties karā pret saviem ienaidniekiem – lai jūsu sirdis neļimst, nebaidieties, netrīciet un netrūkstieties no tiem! 4 Kungs, jūsu Dievs, kopā ar jums iet par jums karot ar jūsu ienaidniekiem, lai glābtu jūs! 5 Lai virsnieki runā uz tautu un saka: kurš vīrs ir uzcēlis jaunu namu un to nav iesvētījis? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un to neiesvēta kāds cits! 6 Un kurš vīrs ir iestādījis vīnadārzu un nav līksmojis par to? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un par to nelīksmo kāds cits! 7 Un kurš vīrs ir saderinājies ar sievu un nav to apņēmis? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un to neapņem kāds cits! 8 Un lai virsnieki runā uz tautu tālāk un saka: kurš ir tas vīrs, kas bailīgs un kam dreb sirds?! Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka viņa brāļu sirdis nepārbīstas tāpat kā viņējā! 9 Kad virsnieki beigs runāt uz tautu, tad par tautas vadītājiem lai tiek iecelti pulka virsnieki.
10 Kad tu tuvosies kādai pilsētai, lai ar to karotu, tad piedāvā tai mieru. 11 Ja tā tev atbild ar mieru, atdara tev savus vārtus, tad visi ļaudis, kas tajā, lai kļūst tev par klaušiniekiem un vergo tev. 12 Bet, ja tā neatbild ar mieru un sāk ar tevi karu, tad aplenc to, un 13 Kungs, tavs Dievs, atdos to tev, un tu ar zobenu apkausi visus tās vīrus! 14 Gūsti sev laupījumā sievas, bērnus, lopus un visu, kas pilsētā laupāms, ēd saviem ienaidniekiem nolaupīto, ko tev devis Kungs, tavs Dievs. 15 Tā dari ar tām pilsētām, kas no tevis ļoti tālu, kas nav šo tautu pilsētas; 16 šo tautu pilsētās, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev mantojumā, lai nepaliek dzīvs neviens, kam dvaša! 17 Iznīdēt tev ir jāiznīdē hetieši, amorieši, kanaānieši, perizieši, hivieši un jebūsieši, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis! 18 Tas tādēļ, lai tie jums nemācītu darīt visas savas preteklības, ko tie darījuši saviem dieviem, ka jūs negrēkotu pret Kungu, savu Dievu!
19 Ja tu karodams ilgi aplenc pilsētu, lai sagrābtu to, tad nenoposti tās kokus, nevēzē cirvi pret tiem, ēd no tiem, necērt tos, jo vai tad lauka koki ir cilvēki, kas no tevis patversies viņpus mūriem? 20 Noposti un nocērt tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka no tiem nevar ēst, un cel aplenkuma sastatnes ap pilsētu, kas karo ar tevi, līdz tā krīt!
