1 Ķēniņš Belsacars sarīkoja saviem tūkstoš dižciltīgajiem lieliskas dzīres un dzēra ar tiem kopā vīnu, sēdēdams visu viņu priekšgalā.
2 Vīna skurbumā Belsacars pavēlēja atnest tos zelta un sudraba traukus, ko viņa tēvs Nebukadnēcars bija atvedis no Jeruzālemes Dieva nama, lai dzertu vīnu no tiem viņš pats, viņa dižciltīgie, viņa sievas un blakus sievas.
3 Tāpēc kalpi atnesa zelta traukus, kas bija nolaupīti Jeruzālemes Dieva namā. Ķēniņš, viņa dižciltīgie, viņa sievas un blakus sievas dzēra vīnu no tiem.
4 Viesi dzēra vīnu un daudzināja slavas dziesmās savus zelta un sudraba, vara un dzelzs, koka un akmens dievekļus.
5 Tai bridi parādījās cilvēka rokas atveida pirksti, tie rakstīja uz pils baltās sienas iepretī kroņa lukturim, un ķēniņš redzēja virspusi tai rokai, kas rakstīja.
6 Tad ķēniņa ģīmis kļuva bāls, baiļu pilnas domas pārņēma viņu, viņam galīgi zuda spēki, un viņa celi ļodzījās.
7 Ķēniņš kliedza stiprā balsī, lai atsauc vārdotājus, kaldējus un zīlniekus, un viņš teica Bābeles gudrajiem: „Kas šo rakstu var lasīt un man izskaidrot, to būs ietērpt purpurā un tam dot zelta kaipli (ķēdi) ap kaklu, un tas būs trešais valsts valdībā.“
8 Tad pienāca visi ķēniņa gudrie, bet tie nevarēja rakstu ne lasīt, ne izskaidrot.
9 Kad ķēniņš Belsacars sajuta sevi visaugstākā mērā baiļu pārņemtu, viņš zaudēja galīgi sejas krāsu, un viņa dižciltīgie bija galīgi apjukuši,
10 Tad vecā ķēniņiene, ķēniņa māte, izdzirdusi ķēniņa uzaicinājumus un solījumus, kā ari dižciltīgo uztrauktos saucienus, iegāja tai telpā, kur notika dzīres, un griezās pie ķēniņa ar šādu uzrunu: „Ķēmņš lai dzīvo mūžīgi! Tavas domas lai tevi nebaida, un tavs vaigs lai nenobāl!
11 Tavā valstī ir vīrs, kuj-ā mājo svēto dievu gars; jau tava tēva valdīšanas laikā viņā parādījās tīri dievišķa apgaismība, saprašana un gudrība, tā ka tavs tēvs, ķēniņš Nebukadnēcars, viņu iecēla par gudro, vārdotāju, kaldēju un zīlnieku priekšnieku, —tavs tēvs, ak ķēniņ!
12 Un tāpēc, ka viņā tiešām mājoja augsts gars, prāts un saprašana, kas parādījās viņa spējās sapņu un noslēpumu izskaidrošanā un mīklu uzminēšanā. Tas ir Daniēls, kuram ķēniņš piešķīra vārdu Beltsacars. Aicini Daniēlu, tas j tev dos izskaidrojumu!“
13 Kad nu Daniēlu atveda ķēniņa j priekšā, ķēniņš tam jautāja: „Vai tu esi Daniēls, viens no tiem jūdiem, kurus ķēniņš, mans tēvs, atveda šurp trimdā?
14 Es dzirdēju par tevi, ka tevī mājojot dievišķs gars, ka tevī mītot arī apgaismība, saprašana un liela gudrība.
15 Pie manis nupat atveda gudros un vārdotājus, lai tie izlasītu, —lūk, šo rakstu un to man izskaidrotu; bet tie nevarēja man dot izskaidrojumu.
16 Bet par tevi es dzirdēju, ka tu to varot, —tu varot izskaidrot noslēpumus. Nu tad, ja tu vari lasīt šo rakstu un man to izskaidrot, tad tevi ietērps purpurā un zelta kaipli (ķēdi) liks tev ap kaklu, un tu būsi trešais manas valsts valdībā!“
17 Tad Daniēls atbildēja ķēniņam un sacīja: „Paturi savas dāvanas un dodi savu atalgojumu citam; bet šo rakstu es izlasīšu, un to es ķēmņam izskaidrošu.
18 Ak ķēniņ! Visuvarenais Dievs deva tavam tēvam Nebukadnēcaram valstību un varu, slavu un godu;
19 Tās varas priekšā, ko Dievs bija devis, trīcēja un drebēja visas tautas un ciltis un valodu vienības. Viņš nokāva, ko vien viņš gribēja, un atstāja arī dzīvu, ko gribēja; viņš paaugstināja, ko gribēja, un pazemoja tāpat, ko vien viņš gribēja.
20 Bet kad viņa sirds palika pārāk lepna, un viņa gars apcietinājās līdz pārgalvībai, tad viņu nogāza no troņa un atņēma tam viņa godību.
21 Viņu izstūma no cilvēku sabiedrības, viņš noslīdēja lopu kārtā, dzīvnieciska noskaņa viņu pārņēma pilnīgi savā varā, viņš dzīvoja pie meža ēzeļiem, viņam deva ēst zāli kā lopiem. Debess rasa slacināja viņa miesu, tiekāms viņš atzina, ka cilvēku valstis pieder Visuaugstākajam Dievam, un Viņš iecel tajās par valdnieku, kuru gribēdams.
22 Un tu, viņa dēls, Belsacar, neiedvesi sev pazemību savā sirdī, kaut gan tu visu to zināji.
23 Tu drīzāk esi sacēlies pret debesu Kungu, jo dzīrēs kalpi bija spiesti atnest tev un nolikt tev tavā priekšā Dieva nama traukus, un tu un tavi dižciltīgie, tavas sievas un blakus sievas, jūs visi dzērāt vīnu no tiem un daudzinājāt īpašās slavas dziesmās savus sudraba un zelta, vajra un dzelzs, koka un akmens dievus, kas ne redz, ne dzird un kam nav prāta. Bet tam Dievam, kura rokā stāv tava dzīvības dvesma un visi tavi celi un likteņi, tu nedevi godu.
24 Tāpēc Viņš sūtīja šo izcilniski veidoto roku līdz ar tās darināto uzrakstu.
25 Šādi skan tas raksts, kas tur stāv: Mene, mene, tekel, upharsin.
26 Tam ir šāda nozīme: Mene—Dievs tavas valstības dienas ir skaitījis un tās izbeidzis;
27 Tekel—tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu;
28 Upharsin—tava valsts ir dalīta un atdota mēdiešiem un persiešiem.“
29 Tad Belsacars pavēlēja Daniēlu tērpt purpurā un tam dot zelta kaipli (ķēdi) ap kaklu un darīt ar saucieniem tautai zināmu par viņu, ka viņš valdīs valstī kā trešais. —
30 Bet tanī pašā naktī kaldēju ķēniņš Belsacars tika nogalināts, un mēdietis Dārijs pārņēma varu un valdību sešdesmit divu gadu vecumā.
Bēlšacara dzīres
1 Ķēniņš Bēlšacars rīkoja lielas dzīres saviem tūkstoš augstmaņiem un dzēra kopā ar tiem vīnu. 2 Vīna skurbulī Bēlšacars pavēlēja atnest zelta un sudraba traukus, kurus viņa tēvs Nebūkadnecars bija atvedis no Jeruzālemes tempļa, lai ķēniņš, augstmaņi, viņa sievas un blakussievas dzertu no tiem. 3 No Dieva tempļa Jeruzālemē paņemtie zelta trauki tika atnesti, un ķēniņš ar saviem augstmaņiem, sievām un blakussievām dzēra no tiem vīnu. 4 Viņi dzēra vīnu, slavēdami zelta, sudraba, vara, dzelzs, koka un akmens dievus.
Raksts uz sienas
5 Te pēkšņi parādījās it kā cilvēka rokas pirksti, kas rakstīja uz ķēniņa pils mūra apmetuma iepretī sveču lukturim! Ķēniņš redzēja, kā roka raksta! 6 Ķēniņš nobālēja, to pārņēma šausmas, kājas kļuva ļenganas un ceļi trīcēja. 7 Ķēniņš brēca skaļā balsī, lai atved burvjus, zintniekus un zvaigžņu tulkus. Ķēniņš sacīja Bābeles gudrajiem: “Kurš šo rakstu izlasīs un izskaidros tā nozīmi, to ietērps purpurā un liks tam ap kaklu zelta ķēdi, un tas būs trešais vīrs valsts valdībā!”
8 Nāca visi ķēniņa gudrie, bet nespēja ķēniņam rakstīto ne izlasīt, ne izskaidrot. 9 Tad ķēniņš Bēlšacars izbijās vēl vairāk un kļuva vēl bālāks, un viņa augstmaņi bija galīgi apmulsuši.
10 Izdzirdusi ķēniņa un augstmaņu balsis, dzīru namā ienāca ķēniņiene, viņa māte. Ķēniņiene sacīja: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Neesi tik satraukts, bāls! 11 Te, tavā valstī, ir kāds vīrs, kurā mājo svēto dievu gars. Jau tava tēva laikā viņā mājoja gaišs prāts, izpratne un gudrība kā dieviem, tādēļ tavs tēvs ķēniņš Nebūkadnecars viņu iecēla par priekšstāvi burvjiem, pareģiem, zintniekiem un zvaigžņu tulkiem. 12 Izcils gars, zināšanas, izpratne, sapņu tulkošana, noslēpumu atminēšana un samezglojumu atrisināšana piemita viņam – Daniēlam, ko ķēniņš nosauca par Bēltšacaru. Pasauc Daniēlu, un viņš tev izskaidros!”
Daniēls izskaidro uzrakstu uz sienas
13 Daniēlu ieveda pie ķēniņa. Ķēniņš viņam sacīja: “Vai tu esi Daniēls, viens no tiem jūdiem, kurus mans tēvs atveda gūstā no Jūdas? 14 Esmu dzirdējis, ka tevī mīt svēto dievu gars, gaišs prāts, izpratne un izcila gudrība. 15 Pie manis tika atvesti gudrie un pareģi, lai izlasītu šo uzrakstu un man izskaidrotu, bet tie nespēja to izskaidrot. 16 Esmu dzirdējis, ka tu vari to izskaidrot un atrisināt samezglojumus – ja tu spēsi izlasīt un man izskaidrot uzrakstu, tad tevi ietērps purpurā un liks ap kaklu zelta ķēdi, un tu būsi trešais vīrs valsts valdībā!”
17 Daniēls atbildēja ķēniņam: “Lai dāvanas paliek pie tevis un atlīdzība tiek citam! Taču es izlasīšu un izskaidrošu ķēniņam šo uzrakstu. 18 Ak, ķēniņ, visaugstais Dievs deva tavam tēvam Nebūkadnecaram valsti, varenību, slavu un godu, 19 un šīs viņa dotās varenības dēļ visi ļaudis, ciltis un tautas, drebēdami bijās no viņa! Viņš kāva, ko gribēja, un atstāja dzīvu, ko gribēja, viņš paaugstināja, ko gribēja, un gāza, ko gribēja. 20 Bet tad viņa prāts kļuva iedomīgs, viņa gars kļuva augstprātīgs un lepns – tādēļ viņu nogrūda no troņa, atņēma viņam valsti un slavu. 21 Viņu padzina no cilvēku vidus, un prāts viņam kļuva kā dzīvniekam, viņš mita pie meža zvēriem un ēda zāli kā vērsis, debesu rasa to slacīja, līdz viņš atzina, ka Visuaugstais valda pār cilvēku valstīm, viņš tās dod, kam grib! 22 Bet tu, viņa dēls Bēlšacar, neturēji pazemīgu prātu, kaut arī visu zināji! 23 Tu sacēlies pret debesu Kungu, un tev tika atnesti trauki no viņa nama, un tu, tavi augstmaņi, tavas sievas un blakussievas dzērāt vīnu no tiem un slavējāt sudraba, zelta, vara, dzelzs, koka un akmens dievus, kas neredz, nedzird, kam nav saprašanas, bet Dievu, kura rokā ir tava dvaša un visas tavas gaitas, tu negodāji! 24 Tādēļ viņš sūtīja roku, kas rakstīja šo uzrakstu.
25 Redzi, ko nozīmē uzraksts: “Skaitīt skaitīja, svēra un dalīja.” 26 Un tas nozīmē: skaitīt – Dievs ir skaitījis tavu valsti un vedis to pie gala! 27 Svērt – tu esi svērts svaru kausā un esi izrādījies par vieglu! 28 Sadalīt – tava valsts ir sadalīta un atdota mēdiešiem un persiešiem.”
29 Tad Bēlšacars pavēlēja ietērpt Daniēlu purpurā, likt zelta ķēdi viņam ap kaklu un izsludināt viņu par trešo valsts valdībā. 30 Bet tajā pašā naktī kaldiešu ķēniņš Bēlšacars tika nokauts.
