1 Kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad viņa cēlās un iznīcināja visus, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes.
2 Bet Jošeba, ķēniņa Jorāma meita, Ahasjas māsa, paņēma Joasu, Ahasjas dēlu, slepeni no to ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nolemti nāvei, un ielika viņu līdz ar viņa zīdītāju kādā guļamistabā; tā viņa to paslēpa no Ataljas vaiga tā, ka tas netika nonāvēts.
3 Un viņš ar aukli palika kopā paslēpts tā Kunga namā sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār šo zemi.
4 Bet septītajā gadā fojada lika sasaukt virsniekus pār simtiem no kariešiem un miesas sargiem, un tad viņš tos noveda tā Kunga namā un noslēdza ar tiem derību; un viņš lika tiem tā Kunga I namā ar zvērestu apstiprināt, ka cietīs klusu, un tad viņš tiem parādīja ķēniņa dēlu.
5 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „ŠĪ ir lieta, kas jums būs jāizdara. Viena trešdaļa no jums, tā, kas sabatā sāks sardzes gaitas, lai apsargā ķēniņa pili.
6 Otra trešdaļa lai paliek pie Sūra vārtiem, un pēdējā trešdaļa lai stāv aiz sargu vienības pie otriem vārtiem; tā jums būs turēt sardzi un namu nosargāt.
7 Bet divas vienības no jums, visi, kufi sabatā iziet atvaļinājumā, lai ieņem tās sargu vietas, kujras ir pie tā Kunga nama ap ķēniņu.
8 Un jums jānostājas ap ķēniņu no visām pusēm, ikvienam ar savu ieroci rokā; bet ikvienam, kas tanī rindā ielauzīsies, tam ir jāmirst; bet jums jābūt pastāvīgi pie ķēniņa, viņam izejot un ienākot.“
9 Un virsnieki pār simtiem darīja visu gluži tā, kā priesteris Jojada bija pavēlējis; tie ikkatrs ņēma savus vīrus, ir tos, kujiem bija pienākumi jāuzņemas sabatā, ir tos, kuri būtu bijuši sabatā atvaļināmi, un tā tie sanāca pie priestejra Jojadas.
10 Un priesteris iedeva virsniekiem pār simtiem šķēpus un vairogus, kas bija piederējuši ķēniņam Dāvidam un kas glabājās tā Kunga namā.
11 Un sardžu vienību karavīri stavēja, ikviens ar savu ieroci rokā, no nama labā spārna līdz nama kreisajam spārnam ap altāri un ap namu pie ķēniņa visapkārt.
12 Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni un iedeva viņam liecības grāmatu. Tā tie viņu iecēla par ķēniņu un to svaidīja, un tie plauk-šķināja ar rokām un sauca: „Lai dzīvo ķēniņš!“
13 Kad nu Atalja dzirdēja miesas sardzes karavīru un tautas saucienus, tad tā devās pie ļaudīm tā Kunga namā.
14 Un tā skatījās un ieraudzīja ķēniņu stāvam uz paaugstinājuma, kā tas bija parasts, un virsnieki un tauļru pūtēji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis bija priecīgi un ari pūta taures. Tad Atalja saplēsa savas drēves un sauca: „Nodevība, nodevība!“
15 Bet priesteris Jojada deva pavēli virsniekiem pār simtiem, tiem, kuri ir karaspēka pavēlnieki, un viņš tiem sacīja: „Izvediet viņu ārā no nama, cauri rindām, un to, kurš viņai sekos, nokaujiet ar zobenu!“ Bet priesteris bija piekodinājis, ka viņu nedrīkst nogalināt tā Kunga namā.
16 Tad viņi to paņēma, un viņa gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa pili un tika tur nogalināta.
17 Un Jojada noslēdza derību starp to Kungu un ķēniņu un starp tautu nolūkā, lai tauta būtu tā Kunga tauta, tāpat arī starp ķēniņu un tautu.
18 Tad visi zemes ļaudis iegāja Baāla templī, un tie salauza viņa altārus un pilnīgi sadragāja izlietos tēlus, bet Baāla priesteri Matanu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris atkal iecēla pārraugus pār tā Kunga namu.
19 Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un miesas sargus un sardžu virus un vispār visu zemes tautu, un tie pavadīja ķēniņu no tā Kunga nama, un tie gāja pa sardžu vienību vārtu ceļu uz ķēniņa pili, un viņš apsēdās ķēniņa tronī.
20 Un visi zemes iedzīvotāji priecājās, un piisēta norima, bet Atalju viņi nogalināja ar zobenu ķēniņa namā.
Atalja valda pār Jūdu
(2L 22:10–12)1 Kad Ahazjāhu māte Atalja redzēja, ka viņas dēls ir miris, viņa cēlās un izdeldēja visu ķēniņa dzimumu. 2 Bet ķēniņa Jorāma meita Jehošeba, Ahazjāhu māsa, ņēma Jehoāšu, Ahazjāhu dēlu, un zagšus aiznesa viņu projām no ķēniņa dēliem, kas tika nonāvēti, un kopā ar zīdītāju ieveda viņu guļamistabā. Viņu paslēpa no Ataljas, tā viņu nenonāvēja. 3 Viņi abi sešus gadus slēpās Kunga namā, kamēr Atalja valdīja pār zemi.
Jehojāda svaida Jehoāšu par ķēniņu
(2L 23:1–11)4 Septītajā gadā Jehojāda lika ataicināt virsniekus pār simtiem no kariešiem un skrējēju sardzes un ieveda tos Kunga namā. Viņi noslēdza derību, un viņš lika tiem zvērēt Kunga namā un tad parādīja ķēniņa dēlu. 5 Viņš pavēlēja: “Dariet tā: viena trešdaļa no jums sabatā lai iet un sargā ķēniņa namu, 6 otra trešdaļa tempļa vārtus un vēl trešdaļa – vārtus, ko pārmaiņus sargā skrējēju sardze. 7 Divi pulki no jums, visi, kam sabatā jāiet sardzē, lai sargā Kunga namu un ķēniņu! 8 Stājieties ķēniņam visapkārt katrs ar savu ieroci – kurš ielaužas ierindā, tam jāmirst! Esiet pie ķēniņa visu laiku, vai viņš nāk vai iet!”
9 Virsnieki pār simtiem darīja visu, ko priesteris Jehojāda pavēlēja. Tie ņēma katrs savus vīrus – gan tos, kas sabatā bija brīvi, gan tos, kam bija jāiet sardzē, – un devās pie priestera Jehojādas. 10 Virsniekiem pār simtiem priesteris iedeva ķēniņa Dāvida šķēpus un vairogus, kas bija Kunga namā. 11 Skrējēju sardzes vīri katrs ar ieroci rokā nostājās no Kunga nama dienvidu puses līdz ziemeļu pusei ap altāri un namu, visapkārt ķēniņam. 12 Tad viņš izveda ārā ķēniņa dēlu, uzlika viņam kroni un iedeva liecību, iecēla viņu par ķēniņu un svaidīja ar eļļu. Viņi sita plaukstas un sauca: “Lai dzīvo ķēniņš!”
Ataljas nāve
(2L 23:12–21)13 Kad Atalja dzirdēja karavīru un ļaužu balsis, viņa iegāja pie tautas Kunga namā. 14 Un viņa skatījās, un redzi – uz paaugstinājuma pēc ieražas stāv ķēniņš, arī virsnieki un taurētāji blakus ķēniņam. Visa vienkāršā tauta priecājās un pūta taures. Tad Atalja saplēsa drānas un kliedza: “Sazvērestība, sazvērestība!”
15 Priesteris Jehojāda pavēlēja virsniekiem pār simtiem, karaspēka pavēlniekiem: “Vediet viņu ārā cauri rindām un, ja kāds viņai seko, nonāvējiet to ar zobenu!” Jo priesteris bija sacījis, lai to nenonāvē Kunga namā. 16 Viņi to satvēra, aizveda pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa namu un tur nonāvēja.
17 Jehojāda noslēdza derību starp Kungu, ķēniņu un tautu – lai tā būtu Kunga tauta – un derību starp ķēniņu un tautu. 18 Tad visa vienkāršā tauta iegāja Baala namā un sadragāja altāri un tēlus sadauzīja gabalos. Baala priesteri Matānu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris Jehojāda iecēla sargus Kunga namam. 19 Tad viņš ņēma virsniekus pār simtiem, kariešus, skrējēju sardzi un visu vienkāršo tautu, un kopā ar ķēniņu viņi devās lejā no Kunga nama un gāja pa skrējēju sardzes vārtiem uz ķēniņa namu, un Jehoāšs sēdās ķēniņa tronī. 20 Tad visa vienkāršā tauta līksmoja, un pilsēta norima. Atalju nonāvēja ar zobenu ķēniņa namā.
