1 Pēc Ahaba nāves Moābs atkrita no Israēla.
2 Kad Ahasja izkrita cauri savas augštelpas loga režģojumam Samarijā, sasitās un gulēja slims, tad viņš nosūtīja vēstnešus un tiem sacīja: „Ejiet un iztaujājiet Ekronas dievu Baāl-Zebubu, vai es no šīs slimības izveseļošos!“
3 Bet tā Kunga eņģelis sacīja Elijam no Tisbes: „Celies, dodies pretī Samarijas ķēniņa sūtņiem un saki viņiem: „Vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat, lai izjautātu Ekronas dievu Baāl-Zebubu?
4 Tāpēc tas Kungs saka tā: „No tās gultas, kur tu guli, tu vairs nepiecelsies, jo tu mirdams mirsi!“ Un Elija devās tālāk.
5 Kad nu vēstneši nāca atpakaļ pie ķēniņa, tad viņš tiem jautāja: „Kāpēc jūs esat nākuši atpakaļ?“
6 Un tie viņam atbildēja: „Kāds vīrs nāca mums pretī, un tas mums teica: „Ejiet, griezieties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs ir sūtījis, un sakiet viņam: tā saka tas Kungs: Vai tad Israēlā nav neviena Dieva, ka tu esi sūtījis, lai izjautātu Ekronas dievu Baāl-Zebubu? Tādēļ, no tās gultas, kujrā tu esi iekāpis, tu vairs neizkāpsi, jo tev jāmirst!“
7 Tad viņš tiem jautāja: „Kāds tas vīrs izskatījās, kas jums nāca pretī un uz jums šos vārdus runāja?“
8 Un tie viņam atbildēja: „Tas vīrs bija ģērbies spalvainas ādas kažokā un apjozies ar ādas jostu ap saviem gurniem.“ Tad viņš nodomāja: „Tas ir Elija no Tisbes!“
9 Un viņš pie tā nosūtīja virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas viņam bija. Un kad tas bija pie viņa kalnā uzkāpis, tad, redzi, Elija sēdēja kalna virsotnē, un tas uz viņu sacīja: „Tu, Dieva vīrs, ķēniņš ir pavēlējis: kāp zemē!“
10 Bet Elija atbildēja un sacīja virsniekam pār piecdesmit vīriem: „Ja es tiešām esmu Dieva vīrs, tad lai uguns nonāk no debesīm un aprij tevi un tavus piecdesmit vīrus!“ Tad krita no debesīm uguns un aprija viņu līdz ar viņa piecdesmit vīriem.
11 Bet ķēniņš no jauna pie tā nosūtīja citu virsnieku pār piecdesmit vīriem un viņa piecdesmit vīrus, tas viņu uzrunāja un sacīja: „Tu, Dieva vīrs, tā saka ķēniņš: Steidzies ātri, nāc lejā!“
12 Bet Elijs atbildēja un tiem sacīja: „Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un lai aprij tevi ar taviem piecdesmit vīriem!“ Tad Dieva uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit vīrus.
13 Bet ķēniņš nosūtīja vēl trešo virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar viņa piecdesmit karavīriem, kas viņam bija. Kad nu šis trešais virsnieks uzkāpa pie viņa augšā, tad viņš nokrita Elijas priekšā ceļos, lūdza piedošanu no viņa un sacīja viņam: „Tu, Dieva vīrs, es tevi lūdzu, lai mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles ir dārgas tavās acīs!
14 Redzi, uguns nonāca no debesīm, un tā aprija tos divus iepriekšējos virsniekus pār piecdesmit vīriem līdz ar viņu piecdesmit vīriem; bet nu tagad, lai mana dzīvība ir dārga tavās acīs!“
15 Tad tā Kunga eņģelis sacīja Elijam: „Nokāp kopā ar viņu, un nebīsties no viņa!“ —Tad Elija cēlās un nokāpa un gāja kopā ar viņu pie ķēniņa.
16 Un viņš sacīja tam: tā saka tas Kungs: „Tāpēc ka tu esi sūtījis sūtņus, lai tie izjautātu Ekronas dievu Baāl-Zebubu, it kā kad nebūtu Israēlā Dieva, kuļ-u varētu izvaicāt, tādēļ tu no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, vairs neizkāpsi laukā, jo tev jāmirst.
17 Un tā viņš nomira, kā tā Kunga vārds, ko Elija bija vēstījis, sacīja; un Jorāma, Jūdas ķēniņa Jošafata dēla, otrā valdīšanas gadā, Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā, jo viņam nebija dēla.
18 Un kas vēl ir stāstāms par Ahasju ko viņš ir darījis, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
Elija pasludina Ahazjāhu Dieva spriedumu
1 Pēc Ahāba nāves moābieši sacēlās pret Israēlu.
2 Ahazjāhu Samarijā bija izkritis cauri savas augšistabas režģim un gulēja slims. Viņš sūtīja vēstnešus, sacīdams: “Ejiet iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu, vai es atveseļošos no šīs slimības?” 3 Kunga eņģelis teica tišbietim Elijam: “Celies, ej pretī Samarijas ķēniņa vēstnešiem un saki: vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu? 4 Tāpēc, tā saka Kungs, tu necelsies no savas guļvietas, un tiešām tu mirsi!” Un Elija aizgāja. 5 Kad vēstneši atgriezās, ķēniņš jautāja: “Kāpēc jūs atgriezāties?” 6 Tie sacīja: “Kāds vīrs nāca un mums teica: ejiet, atgriezieties pie ķēniņa, kurš jūs sūtīja, un sakiet viņam: tā saka Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu sūti iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu? Tāpēc tu necelsies no savas guļvietas, jo tiešām tu mirsi!” 7 Viņš tiem jautāja: “Kāds tad izskatījās vīrs, kas nāca jums pretī un teica šos vārdus?” 8 Tie atbildēja: “Tas vīrs bija kažokādas apģērbā, un viņa gurni bija apjozti ar ādas jostu.” Tad viņš sacīja: “Tas ir tišbietis Elija!”
9 Un viņš sūtīja pie tā virsnieku, kas pār piecdesmit vīriem, un tie kāpa augšā pie viņa. Un, redzi, viņš sēdēja kalna galā! Un tas viņam sacīja: “Dieva vīrs! Ķēniņš tev saka: nāc lejā!” 10 Elija atbildēja virsniekam, kas pār piecdesmit, un teica: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad uguns nāks lejā no debesīm un aprīs tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca uguns un aprija viņu un tos piecdesmit. 11 Bet ķēniņš vēlreiz sūtīja pie viņa citu virsnieku, kas pār piecdesmit vīriem, un tas sacīja: “Dieva vīrs! Tā saka ķēniņš: ātri nāc lejā!” 12 Elija atbildēja un teica: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad uguns nāks lejā no debesīm un aprīs tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca Dieva uguns un aprija viņu un tos piecdesmit. 13 Tad viņš sūtīja trešo virsnieku ar viņa piecdesmit vīriem, un tas kāpa augšā. Trešais virsnieks, kas pār piecdesmit, nokrita ceļos pie Elijas, lūdzās un sacīja: “Dieva vīrs, es lūdzu, lai tev ir dārga mana un šo tavu piecdesmit kalpu dzīvība! 14 Redzi, uguns ir nākusi no debesīm un aprijusi divus virsniekus, kas pār piecdesmit, kopā ar viņu piecdesmit vīriem, bet nu – lai mana dzīvība tev ir dārga!”
15 Tad Kunga eņģelis teica Elijam: “Ej lejā un nebaidies no viņa!” Un tas cēlās un gāja viņam līdzi lejā pie ķēniņa 16 un teica tam: “Tā saka Kungs: tādēļ ka tu sūtīji vēstnešus iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu – it kā Israēlā nebūtu Dieva, kam jautāt viņa prātu, – tu necelsies no savas guļvietas un tiešām mirsi!”
Ahazjāhu nāve
17 Un viņš nomira, kā Elija Kunga vārdā bija runājis. Pēc viņa sāka valdīt Jehorāms, Jūdas ķēniņa Jehorāma, Jehošāfāta dēla, otrajā valdīšanas gadā, jo viņam pašam nebija dēla. 18 Kas vēl sakāms par Ahazjāhu, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?
