1 Kad nu Salamans bija veiksmīgi pabeidzis visus darbus gar tā Kunga namu, tad Salamans sanesa visas sava tēva Dāvida svētbijībā svētnīcai veltītās lietas un novietoja sudrabu, zeltu un visādus traukus Dieva nama mantu krātuvēs.
2 Un tolaik Salamans lika sasaukt Israēla vecajos un visus cilšu virsaišus un Israēla bērnu atsevišķo dzimšu galvas uz kopēju sanāksmi Jeruzālemē, lai uznestu tā Kunga derības šķirstu augšā no Dāvida pilsētas, tas ir Ciānas.
3 Tā sapulcējās ikviens Israēla vīrs pie ķēniņa uz svētkiem, un tas notika Etanīma mēnesī, kas ir septītais mēnesis.
4 Kad nu visi Israēla vecaji bija sanākuši, tad Ievīti pacēla šķirstu
5 Un uznesa to augšā kopā ar saiešanas telti līdz ar visām svētām lietām, kas atradās teltī; visu to uznesa augšā Ievītu priestepi.
6 Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla tautas draudze, kas pie viņa bija kopā sapulcējusies šķirsta priekšā, upurēja kaujamiem upuriem tik milzīgā vairumā sīklopus un vēršus, ka tie nespēja tos nedz saskaitīt, nedz aplēst.
7 Un pēc tam priesteri nonesa tā Kunga derības šķirstu tam paredzētā vietā, nama dibena daļā, nama vissvētākā vietā, proti zem ķerubu spārniem.
8 Un ķerubi turēja izplēstus savus spārnus pāri par šķirsta novietni, un tā ķerubi nosedza šķirstu un tā nesamās kārtis no augšas.
9 Bet nesamās kārtis bija tik garas, kā kāršu gali šķirsta priekšgalā bija vissvētākajā vietā redzami, bet tālāk uz ārpusi tie nebija redzami; tā tas viss tur ir palicis līdz pat šai dienai.
10 Pašā šķirstā nekas vairāk nebija iekšā kā vienīgi divas akmens plāksnes, ko Mozus bija ielicis pie Horeba kalna, kad tas Kungs noslēdza derību ar Israēla bērniem pēc viņu iznākšanas no Ēģiptes.
11 Kad visi priesteri iznāca laukā no vissvētākās vietas—jo visi priesteri, kas svinīgajā izdarībā piedalījās, bija svētījušies, un tāpēc viņi savu iedalījumu kārtas nebija ieturējuši,
12 Un Ievīti, kas bija dziedātāji, proti Asafs, Heimans, Jedutuns ar saviem dēliem un amata biedriem, visi tērpušies smalka linu auduma drānās, ar cimbālēm, arpām un koklēm bija nostājušies vienkopus altāra austrumu daļā un līdzās viņiem ap simts divdesmit priesteru, kas pūta taures,
13 Un, vienlaicīgi iesākoties mūzikai un dziesmai, šķita, it kā būtu tikai viens, kas taurētu, un viens, kas dziedātu, un tikai skanētu viena balss, kas teiktu to Kungu un nestu Viņam pateicību, un kad uz augšu kā vesels vilnis pacēlās tautu, cimbāļu, stīgojamo riku un slavas dziesmas skaņas pauzdamas: „Jo tas Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!“ tad viss nams, tā Kunga svētnīca, piepildījās ar tā Kunga godības mākoni.
14 Tā, ka priesteri nevarēja nostāvēt, lai viņi būtu varējuši izpildīt goda amatu, šī mākoņa priekšā, jo tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.
Derības šķirsts tiek novietots templī
(1Ķēn 8:1–11)1 Tad visi darbi, kurus Sālamans darīja Kunga namā, tika pabeigti. Un Sālamans tur ienesa sava tēva Dāvida svētlietas, sudrabu, zeltu un traukus un lika tos pie Dieva nama dārgumiem.
2 Pēc tam Sālamans sapulcināja Israēla vecajos, visu cilšu galvenos, Israēla dēlu tēvu namu vadoņus Jeruzālemē, lai pārnestu Kunga derības šķirstu no Dāvida pilsētas Ciānas. 3 Septītajā mēnesī uz svētkiem pie ķēniņa sapulcējās visi Israēla vīri. 4 Kad visi Israēla vecajie bija sanākuši, levīti ņēma šķirstu 5 un uznesa šķirstu, Saiešanas telti un visas svētlietas, kas bija teltī, – tās nesa priesteri un levīti. 6 Ķēniņš Sālamans un visa Israēla sapulce, kas pie viņa pulcējās derības šķirsta priekšā, upurēja sīklopus un liellopus – to bija tik daudz, ka nedz saskaitīt, nedz aplēst! 7 Priesteri ienesa Kunga derības šķirstu tā vietā, nama iekšnamā, svētumu svētumā zem ķerubu spārniem. 8 Ķerubu spārni bija izplesti pār šķirsta vietu, un ķerubi pārsedza šķirstu un nesamās kārtis no augšas. 9 Kārtis bija tik garas, ka kāršu galus no šķirsta puses varēja redzēt iekšnama priekšā, bet ārpusē tās neredzēja. Tā tas ir līdz šai dienai. 10 Šķirstā nekā cita nebija, tikai divas akmens plāksnes – tās Mozus deva Horebā, kur Kungs noslēdza derību ar Israēla dēliem, kad tie izgāja no Ēģiptes.
11 Tad priesteri izgāja no svētvietas, jo visi priesteri, kas tur piedalījās, bija svētījušies, viņi nebija sadalījušies pēc kalpošanas kārtām, 12 tie bija visi levīti dziedātāji – Āsāfs, Hēmāns, Jedūtūns ar saviem dēliem un brāļiem, tērpušies smalkā linā, ar cimbolēm, arfām un lirām. Tie stāvēja altārim austrumu pusē, un kopā ar tiem bija simts divdesmit priesteri, kas pūta taures. 13 Un tiem tā saskanēja, it kā tie pūstu vienu tauri un dziedātu vienā balsī – viņi slavēja Kungu un pateicās viņam. Kad sāka skanēt taures, bungu šķīvji un mūzikas instrumenti, lai slavētu Kungu – viņš ir labs, viņa žēlastība ir mūžīga! – Kunga nams piepildījās ar mākoni, 14 un mākoņa dēļ priesteri nevarēja nostāties kalpošanai, jo Kunga godība piepildīja Dieva namu!
