1 Un Josija rīkoja tam Kungam Pasā svētkus Jeruzālemē, un viņi nokāva Pasā jēru pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā.
2 Un viņš iecēla priesterus viņu goda amata darbu vietās, un viņš modināja viņos dedzību kalpot tā Kunga namā.
3 Un viņš noteica tiem Ievītiem, kas mācīja visu Israēlu un kas bija svētījušies tam Kungam: „Nolieciet svēto šķirstu tanī namā, ko Salamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, ir uzcēlis; tas jums vairs nav jānes uz jūsu kamiešiem! Tad nu tagad kalpojiet tam Kungam, savam Dievam, un viņa tautai—Israēlam
4 Un paši sataisieties pēc savu tēvu dzimtīm un pa saviem iedalījumiem, kā to ir rakstos noteicis Israēla ķēniņš Dāvids un kā to arī rakstos ir noteicis viņa dēls Salamans.
5 Tātad nostājieties svētajā vietā, jūsu Ievītu nodalījumiem atbilstot jūsu tautas brāļu iedalījumiem pēc viņu ciltstēvu dzimtīm.
6 Tad nokaujiet Pasā jēru un svētījiet paši sevi un sagatavojiet to saviem brāļiem, bet viss lai tiktu tā darīts, kā tas ar tā Kunga vārdu un ar Mozus starpniecības palīdzību ir noteikts!“
7 Un Josija labprātīgi novēlēja tautas locekļiem sīklopus, kā avis, tā kazlēnus, Pasā upuriem visiem tiem, kas tur atradās, skaitā trīsdesmit tūkstošus, turklāt vēl trīs tūkstoš vēršus; tas viss bija no ķēniņa īpašumiem.
8 Arī viņa virsaiši deva labprātīgus upupus kā tautai, tā arī priesteriem un Ievītiem; Hilkija un Zacharja un Jehiēls, Dieva nama pārvaldnieki, nodeva priesteriem uz Pasā svētkiem divi tūkstoš seši simti sīklopu un trīssimt vēršus.
9 Un Chananja, Šemaja un Netaneēls, kā arī viņu brāļi Hašabja, Jeihēls un Jozabāds, būdami Ievītu priekšnieki, labprātīgi nodeva Ievītiem uz Pasā svētkiem pieci tūkstoši sīklopu un pieci simti vēršu.
10 Un pēc šīs priekšsagatavošanās dievkalpojumam priesteri nostājās savos paaugstinājumos, bet Ievīti savos iedalījumos, kā to noteica ķēniņa pavēle.
11 Tad viņi kāva Pasā jēru, un priesteri, no viņu rokām saņemdami, slacīja asinis, bet Ievīti nodīrāja lopiem ādas.
12 Un viņi ņēma dedzināmos upupus, tos gabalus, kurus vajadzēja sadedzināt, un nolika sāņus, lai tos izdalītu atsevišķām ļaužu dzimšu kopām, lai tie tos nestu par upuri tam Kungam tā, kā tas ir rakstīts Mozus grāmatā; tāpat viņi arī darīja ar vēršiem.
13 Un tad viņi apcepa Pasā jēru ugunī, kā tas pēc priekšraksta pienākas, bet svētītos gabalus tie sutināja podos, katlos un pannās, un tad steigšus pienesa visiem ļaudīm.
14 Un pēc tam viņi sagatavoja paši sev un priestepiem, jo priesteri, Arona pēcnācēji, bija aizņemti līdz pašai naktij, upurējot dedzināmos upupus un taukus, tāpēc Ievīti sataisīja ēdienu sev un priesteriem, Arona dēliem.
15 Un ari dziedātāji, kas bija Asafa pēcnācēji, stāvēja savās vietās, kā to Dāvids bija pavēlējis un kā pats Asafs un ari Heimans un ķēniņa pareģis Jedutuns bija noteikuši. Tāpat arī vārtu sargi stāvēja ik pie katriem vārtiem, un tiem nevajadzēja atstāties no sava darba, jo viņu brāļi, Ievīti, sagatavoja arī viņiem.
16 Tā visi kalpošanas pienākumi pret to Kungu tanī dienā tika izpildīti, Pasā svētki tika noturēti, dedzināmie upupi tika upurēti uz tā Kunga altāpa, kā ķēniņš Josija bija pavēlējis.
17 Un tā tie Israēla bērni, kupi tur atradās tai laikā, noturēja Pasā svētkus un nosvētīja ari septiņas dienas Neraudzētās maizes svētkus.
18 Un tādi Pasā svētki Israēlā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla laikiem, un neviens no Israēla ķēniņiem nebija turējis tādus Pasā svētkus, kādus svinēja Josija ar priesteriem un Ievītiem un arī ar visu Jūdu un Israēlu, kas bija ieradušies, un ar Jeruzālemes iedzīvo-tājiem.
19 Šie Pasā svētki tika svinēti Josijas astoņpadsmitajā valdīšanas gadā.
20 Kad pēc visa tā Josija bija dievnamu atjaunojis, tad Ēģiptes ķēniņš Necho nāca augšā, lai pie Karchemišas, tuvu Eifratas upei, uzsāktu kapu. Un Josija izgāja viņam pretī.
21 Bet viņš sūtīja vēstnešus pie tā un lika viņam sacīt: „Kas man ar tevi, tu, Jūdas ķēniņ? Es neesmu šodien nācis kapot pret tevi, bet pret to valdnieku namu, kas ir ar mani kapa stāvoklī, un Dievs ir sacījis, lai es pasteidzos! Nepretojies Dievam, kas ir ar mani, lai Viņš tevi neiznīcina!“
22 Bet Josija tomēr nebija pierunājams atkāpties un nolēma cīnīties, neklausot Necho brīdinājuman, kaut tas ari nāca no Dieva mutes. Un viņš devās cīņā pret Necho Megidas līdzenumā.
23 Te strēlnieki šāva ar bultām uz ķēniņu Josiju, līdz ķēniņš sacīja saviem kalpiem: „Vediet mani projām, jo es esmu smagi ievainots!“
24 Tad viņa kalpi to nocēla no kapa ratiem unnonesa viņu un nosēdināja otros ratos, kas tur bija pie viņa, un noveda viņu soļiem uz Jeruzālemi. Un tur viņš nomira un tika aprakts savu ciltstēvu kapos. Un viss Jūda un Jeruzaleme sēroja par Josiju.
25 Un Jeremija apraudāja Josiju raudu dziesmā, un visi dziesmu teicēji un visas dziesmu teicējas piemin Josiju savās raudu dziesmās līdz pat šai dienai, un viņa pieminēšanu dziesmās padarīja par paradumu Israēlā; redzi, tās ir uzņemtas Raudu dziesmu krājumā.
26 Un kas vēl ir stāstāms par Josiju, viņa dievbijība pēc tā Kunga bauslības,
27 Arī viņa pirmie un pēdējie darbi, —redzi, tie ir aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā.
Pashas svētki
(2Ķēn 23:21–23)1 Jošijāhu Jeruzālemē rīkoja Kunga Pashas svētkus – pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā kāva Pashas jēru. 2 Viņš noteica priesteriem pienākumus un mudināja viņus kalpot Kunga namā. 3 Viņš sacīja levītiem, kas svēti Kungam un māca visu Israēlu: “Lieciet svēto šķirstu templī, ko uzcēlis Sālamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, – tas vairs nav jānēsā uz pleciem! Kalpojiet Kungam, savam Dievam, un viņa tautai Israēlam! 4 Lai visi ir gatavi pēc iedalījuma tēvu namos, pēc Israēla ķēniņa Dāvida un viņa dēla Sālamana priekšrakstiem. 5 Nostājieties svētvietā pēc jūsu brāļu, vienkāršo ļaužu, tēvu namu vienībām un pēc levītu tēvu namu vienībām. 6 Kaujiet Pashas jēru, svētījieties paši un sagatavojiet to saviem tuvākajiem – dariet, kā Mozus noteicis Kunga vārdā!”
7 Jošijāhu dāvināja visiem klātesošajiem no tautas sīklopus Pashas upurim – trīsdesmit tūkstošus jēru un kazlēnu un trīs tūkstošus vēršu – tas bija no ķēniņa īpašuma. 8 Arī augstmaņi labprātīgi dāvināja tautai, priesteriem un levītiem – Dieva nama pārvaldnieki Hilkija, Zeharjahu un Jehiēls deva priesteriem divus tūkstošus seši simti sīklopu un trīs simti vēršu Pashas upurim. 9 Arī brāļi Kenanjāhu, Šemaja, Netanēls, kā arī levītu augstmaņi Hašabjāhu, Jeiēls un Jehozābāds dāvināja levītiem piecus tūkstošus sīklopu un piecus simtus vēršu Pashas upurim. 10 Kad kalpošanai viss bija gatavs, priesteri nostājās savās vietās un levīti savās vienībās, kā ķēniņš bija pavēlējis. 11 Tie kāva Pashas jēru, priesteri ņēma un slacīja asinis, bet levīti dīrāja ādas. 12 Tie atlika malā sadedzināmos upurus, lai dotu tos ļaužu tēvu namu vienībām, kuras tos upurētu Kungam, kā rakstīts Mozus grāmatā. Tāpat darīja ar vēršiem. 13 Pashas jēru tie cepa uz uguns, kā noteikts, bet svētīto daļu vārīja katlos, podos un bļodās un naski nesa visiem ļaudīm. 14 Pēc tam viņi gatavoja sev un priesteriem, jo priesteri, Ārona dēli, upurēja sadedzināmos upurus un taukus līdz pat naktij. Tāpēc levīti gatavoja sev un arī priesteriem, Ārona dēliem. 15 Dziedātāji, Āsāfa dēli, nostājās savās vietās, kā bija pavēlējis Dāvids, Āsāfs, Hēmāns un ķēniņa redzētājs Jedūtūns. Pie visiem vārtiem stāvēja vārtu sargi, tiem nevajadzēja pārtraukt darbu, jo levīti, viņu brāļi, gatavoja arī viņiem. 16 Todien tika nostiprināta kalpošana Kungam, svinēti Pashas svētki un upurēti sadedzināmie upuri uz Kunga altāra, kā pavēlējis ķēniņš Jošijāhu. 17 Tolaik israēlieši, kas nāca uz Pashas svētkiem, septiņas dienas svinēja Neraudzētās maizes svētkus. 18 Pashas svētki tā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla dienām. Neviens Israēla ķēniņš nebija tā svinējis Pashas svētkus, kā Jošijāhu kopā ar priesteriem, levītiem, visu Jūdu, no Israēla sanākušajiem un Jeruzālemes iemītniekiem. 19 Šī Pasha tika svinēta Jošijāhu astoņpadsmitajā valdīšanas gadā.
Jošijāhu nāve
(2Ķēn 23:28–30)20 Vēlāk, kad Jošijāhu bija atjaunojis templi, Ēģiptes ķēniņš Neho devās karot uz Karkemīšu pie Eifrātas. Jošijāhu izgāja viņam pretī, 21 bet tas sūtīja vēstnešus teikt: “Kas tev pret mani, Jūdas ķēniņ?! Šoreiz neesmu nācis pret tevi, bet pret tiem, ar kuriem man ir karš. Dievs man ir teicis, lai nekavējos, tāpēc nenostājies pret Dievu, kurš ir ar mani, ka tas tevi neiznīdē!” 22 Bet Jošijāhu neatkāpās. Pārģērbies nepazīstams, viņš devās pret to karā. Jošijāhu neklausījās Neho vārdos, kas bija nākuši no Dieva mutes, un devās kaujā Megido līdzenumā.
23 Loka šāvēji sašāva ķēniņu Jošijāhu, un viņš teica saviem kalpiem: “Vediet mani projām, jo esmu stipri ievainots.” 24 Viņa kalpi to izcēla no ratiem, lika citos ratos un atveda uz Jeruzālemi. Viņš nomira un tika apbedīts savu tēvu kapenēs. Visa Jūda un Jeruzāleme apraudāja Jošijāhu.
25 Jeremija sacerēja raudu dziesmu par Jošijāhu – visi dziedātāji un dziedātājas līdz pat šai dienai apdzied Jošijāhu žēlabu dziesmās. Israēlā tas kļuvis par paradumu un aprakstīts žēlabu dziesmās.
26 Pārējie Jošijāhu darbi un viņa uzticība tam, kas rakstīts Kunga bauslībā, 27 redzi, no pirmā līdz pēdējam aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā!
