1 Hiskija kļuva ķēniņš divdesmit piecu gadu vecumā, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Un viņa mātes vārds bija Abija, Zacharjas meita.
2 Un viņš darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā to visu bija darījis viņa ciltstēvs Dāvids.
3 Savas valdīšanas pirmajā gadā pirmajā mēnesī viņš atkal atvēra tā Kunga nama durvis un saveda tās kārtībā.
4 Un viņš lika nākt priesteriem un Ievītiem, un viņš viņus sapulcināja brīvajā laukumā, kas bija pret austrumiem,
5 Un viņš tiem sacīja: „Uzklausiet mani, jūs Ievīti! Tagad nu svētījieties paši un svētījiet tā Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu un izmetiet ārā nešķīstību no šīs svētās vietas!
6 Tiešām, mūsu tēvi ir bijuši sacēlušies un darījuši ļaunu tā Kunga, mūsu Dieva, acīs, —tie Viņu ir atmetuši un savas sejas novērsuši projām no tā Kunga mājokļa un tam pagriezuši muguru.
7 Viņi pat bija noslēguši priekštelpas durvis un izdzēsuši gaismu; viņi nebija upurējuši kvēpināmos upurus, nedz arī nesuši dedzināmos upurus svētnīcā Israēla Dievam.
8 Tādēļ tā Kunga bargās dusmas nāca pār Jūdu un Jeruzālemi, un Viņš tos ir padarījis par baiļu rēgu, par baismu biedēkli un par izsmieklu, kā jūs paši savām acīm redzat.
9 Jūs jau zināt—tādēļ mūsu tēvi ir krituši no zobena, bet mūsu dēli, mūsu meitas un mūsu sievas ir aizvestas gūstā.
10 Bet tagad, —tas ir mans sirds nodoms, —mums jānoslēdz derība ar to Kungu, Israēla Dievu, lai Viņa bargās dusmas novēršas no mums.
11 Tad nu, mani dēli, neesiet kūtri! Tas Kungs pats jūs ir izredzējis, ka jums būs stāvēt Viņa priekšā, un lai jūs godam Viņam kalpotu, un lai jūs būtu tie, kas Viņam kalpo goda amatā un nes kaujamos un kvēpināmos upurus.“
12 Tad cēlās šie Ievīti: Mahats, Amasaja dēls, un Joēls, Azarjas dēls, —no Kehata dēliem; no Merārija dēliem: Kīšs, Abdija dēls, un Azarja, Jehallelēla dēls; no Geršona dēliem: Joachs, Zimmas dēls, un Ēdens, Joacha dēls;
13 Un no Ēlicafana dēliem: Šimrijs un Jehiēls; no Asafa dēliem: Zacharja un Matanja;
14 Un no Heimana dēliem: Jehiēls un Šimejs, un no Jedutuna dēliem: Šemaja un Usiēls.
15 Viņi sapulcināja savus ciltsbrāļus un svētījās un atnāca, paklausīdami ķēniņa pavēlei, lai pēc tā Kunga norādījumiem šķīstītu tā Kunga namu.
16 Tad priesteri iegāja tā Kunga namā, lai to šķīstītu, un viņi izmeta ārā visu, kas bija nešķīsts, tā Kunga nama pagalmā, ko vien tie nešķista atrada tā Kunga namā; tur Ievīti visu to saņēma, lai aiznestu projām Kidronas upes krastā.
17 Un viņi iesāka tīrīšanu pirmā mēneša pirmajā dienā un nonāca līdz tā Kunga nama priekštelpai pirmā mēneša astotajā dienā; viņi svētīja tā Kunga namu sekojošās astoņās dienās un pabeidza pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā.
18 Pēc tam viņi devās pie ķēniņa Hiskijas viņa pils iekštelpās un sacīja: „Mēs esam šķīstījuši visu tā Kunga namu, arī dedzināmo upuru altāri un visus tā priekšmetus, ari skatāmo maižu galdu ar visiem tā rīkiem,
19 Tāpat arī visus tos priekšmetus, ko vien ķēniņš Ahass savā valdīšanas laikā bija padarījis nešķīstus ar savu atkrišanu, mēs tos esam atkal saveduši kārtībā un esam iesvētījuši, un redzi, tie atrodas tā Kunga altāra priekšā!“
20 Tad ķēniņš Hiskija jozās agri no rīta un sapulcināja pilsētas vecākos un devās augšup tā Kunga namā.
21 Un viņi atveda septiņus vēršus, septiņus aunus, septiņas avis un septiņus āžus par grēku izpirkšanas upuri—ir ķēniņa valsts varai, ir svētnīcai un visai Jūdas zemei, un ķeņiņš pavēlēja Ārona pēcnācējiem priesteriem upurēt tos kā dedzināmo upuri uz tā Kunga altāra.
22 Un viņi nokāva vēršus, un priesteri saņēma to asinis un apslacīja altāri; tad viņi nokāva aunus un asinis slacīja uz altāra; pēc tam viņi nokāva avis un slacīja asinis uz altāra.
23 Pēc tam viņi atveda grēka izpirkšanas upura āžus ķēniņa un sasauktās tautas sapulces priekšā, un šie uzlika savas rokas uz tiem.
24 Tad priesteri tos nokāva, un, grēka izpirkšanas upuri nesdami, viņi ar to asinīm apslacīja altāri, lai visu Israēlu salīdzinātu, jo ķēniņš bija noteicis nest dedzināmo un grēku salīdzināšanas upuri visa Israēla labā.
25 Un viņš novietoja Ievītus tā Kunga namā ar cīmbolēm, arpām un koklēm pēc Dāvida un ķēniņa pareģa Gada un pravieša Nātāna norādījumiem, jo šis izkārtojums bija nācis no tā Kunga un bija izteikts ar Viņa praviešu muti.
26 Un tā nu Ievīti nostājās ar Dāvida mūzikas instrumentiem un priesteri ar taurēm.
27 Un Hiskija pavēlēja nest dedzināmo upuri uz altāra; un tikko iesākās dedzināmais upuris, tad tanī pašā brīdī atskanēja arī dziesmas tam Kungam par godu un taures un pie tam Israēla ķēniņa Dāvida mūzikas instrumentu pavadībā.
28 Un visas sasauktās sapulces dalībnieki noliecās ar seju pie zemes, un dziedātāji dziedāja, tauru pūtēji pūta; viss tas norisinājās, kamēr dedzināmais upuris bija pilnīgi galā.
29 Kad nu dedzināmais upuris bija pabeigts, tad ķēniņš un visi, kas atradās ar viņu, nometās ceļos lūgšanai.
30 Un ķēniņš Hiskija un virsaiši uzaicināja Ievītus izteikt tam Kungam slavu ar Dāvida un pareģa Asafa vārdiem, un viņi dziedāja, slavas dziesmas prieka aizgrābti, un metās ceļos un pielūdza.
31 Tad runāja Hiskija un sacīja: „Tagad jūs esat sevi pilnīgi veltijuši tam Kungam; nāciet šurp un nesiet kaujamos un pateicības upurus tā Kunga namā!“ Un sasauktās sapulces dalībnieki nesa kaujamos upurus un pateicības upurus, un ikviens, kas jutās uz to pamudināts, arī dedzināmos upurus.
32 Un dedzināmo upuru skaits, ko draudze ziedoja, bija septiņdesmit vērši, simts auni, divi simts avis: tie visi bija tam Kungam dedzināmais upuris.
33 Un glābšanas upurim tika veltīti seši simti vēršu un trīs tūkstoš sīklopi.
34 Bet priesteru bija maz, un viņi nespēja visus dedzināmos upurus nodīrāt; tāpēc viņiem palīdzēja Ievīti, viņu ciltsbrāli, tiekāms darbs tika pabeigts, un priesteri bija paspējuši atkal sevi svētīt: Ievīti bija bijuši dedzīgāki savā sirdī un čaklāki svētīties nekā priesteri.
35 Arī dedzināmo upum tur bija liels skaits līdz ar brīvprātīgo pateicības upuru taukiem un līdz ar slakāmiem upuriem klāt pie dedzināmiem upuriem. Tā viņi pabeidza savu darbu, un līdz ar to bija atjaunota kalpošana tā Kunga namā.
36 Bet Hiskija un visa tauta priecājās par to, ko Dievs bija tautas labā darījis, jo šī lieta bija notikusi ātri.
Hizkijas valdīšana
(2Ķēn 18:1–3)1 Hizkija sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Abija, Zeharjahu meita. 2 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, tāpat kā viņa tēvs Dāvids.
Tempļa šķīstīšana
3 Pirmā valdīšanas gada pirmajā mēnesī viņš atvēra Kunga nama durvis un tās salaboja. 4 Viņš sasauca priesterus, levītus, sapulcēja tos austrumu pagalmā 5 un sacīja tiem: “Klausieties, levīti! Svētieties paši un iesvētiet Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu, izmēziet nešķīstību no svētvietas! 6 Mūsu tēvi bija nodevīgi un darīja to, kas netīkams Kungam, mūsu Dievam, tie viņu atmeta, novērsās no Kunga mājokļa un pagrieza tam muguru. 7 Tie aizdarīja lieveņa durvis, izdzēsa eļļas lukturīšus, nekvēpināja kvēpināmo un Israēla Dieva svētvietā neupurēja sadedzināmos upurus! 8 Tāpēc pār Jūdu un Jeruzālemi nāca Kunga dusmu versme, viņš nodeva tos šaušalām, šausmām un izsmieklam, kā tagad paši savām acīm redzat! 9 Redzi, tādēļ mūsu tēvi krita no zobena un mūsu dēli, meitas un sievas tika aizvestas gūstā! 10 Bet tagad es vēlos slēgt derību ar Kungu, Israēla Dievu, un novērst viņa dusmu kvēli no mums. 11 Tad nu, mani dēli, neesiet nolaidīgi, jo Kungs jūs ir izvēlējies, lai jūs stātos viņa priekšā un kalpotu, lai kļūtu viņa kalpi un kvēpinātu.”
12 Tad cēlās levīti: no kehātiešu dēliem Mahats, Amāsaja dēls, un Joēls, Azarjas dēls; no merāriešu dēliem Kīšs, Abdī dēls, un Azarja, Jehallelēla dēls; no geršoniešiem Joāhs, Zimmas dēls, un Ēdens, Joāha dēls; 13 no Elīcāfāna dēliem Šimrī un Jeiēls; no Āsāfa dēliem Zeharjahu un Matanjāhu; 14 no Hēmāna dēliem Jehiēls un Šimī; no Jedūtūna dēliem Šemaja un Uziēls. 15 Viņi sapulcināja savus brāļus, svētījās un nāca šķīstīt Kunga namu, kā ķēniņš Kunga vārdā bija pavēlējis. 16 Priesteri gāja šķīstīt Kunga namu. Viņi izmēza nešķīstību, kas atradās Kunga templī, Kunga nama pagalmā. Levīti to izmeta Kidronas ielejā. 17 Pirmā mēneša pirmajā dienā viņi sāka svētīt, un mēneša astotajā dienā viņi sanāca Kunga nama lievenī un svētīja Kunga namu astoņas dienas. Viņi beidza svētīt pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā.
18 Tad viņi atnāca pie ķēniņa Hizkijas un sacīja: “Mēs šķīstījām visu Kunga namu: sadedzināmo upuru altāri un tā rīkus, galdu upurmaizēm un tā piederumus, 19 un mēs atjaunojām un iesvētījām visus traukus, ko ķēniņš Āhāzs savas nodevīgās valdīšanas laikā bija pametis novārtā, – redzi, viss ir Kunga altāra priekšā!”
Tempļa dievkalpošanas atjaunošana
20 Ķēniņš Hizkija cēlās agri, sapulcināja pilsētas augstmaņus un devās uz Kunga namu. 21 Tie veda septiņus vēršus, septiņus aunus, septiņus jērus un septiņus āžus grēka upurim – par valsti, par iesvētīšanu un par Jūdu. Viņš pavēlēja priesteriem, Ārona dēliem, un tie upurēja uz Kunga altāra. 22 Priesteri nokāva vēršus un slacīja to asinis pār altāri, tad kāva aunus un slacīja to asinis pār altāri, tad kāva jērus un slacīja to asinis pār altāri. 23 Viņi atveda grēka upura āžus ķēniņa un sapulcēto priekšā, viņi uzlika tiem rokas, 24 un tad priesteri tos nokāva un grēka upura asinis slacīja pār altāri, lai veiktu izlīgumu par visa Israēla grēkiem, jo ķēniņš bija pavēlējis par visu Israēlu pienest gan sadedzināmo upuri, gan grēka upuri. 25 Viņš lika levītiem nostāties Kunga namā ar cimbolēm, arfām un lirām, kā bija pavēlējis Dāvids, ķēniņa redzētājs Gāds un pravietis Nātāns, jo tāda bija Kunga pavēle, ko viņš devis saviem praviešiem. 26 Levīti nostājās ar Dāvida darinātajiem skaņu rīkiem un priesteri ar taurēm.
27 Hizkija pavēlēja pienest uz altāra sadedzināmo upuri. Kad sāka upurēt sadedzināmo upuri, tie sāka dziesmu Kungam, pūta taures un spēlēja Israēla ķēniņa Dāvida skaņu rīkus. 28 Visa sapulce pateicās, dziedātāji dziedāja un taurētāji taurēja, līdz upurēšana bija galā. 29 Kad upurēšana beidzās, ķēniņš un visi, kas bija kopā ar viņu, zemojās un pateicās. 30 Ķēniņš Hizkija lika augstmaņiem un levītiem slavēt Kungu Dāvida un redzētāja Āsāfa vārdiem, un tie slavēja ar prieku, zemojās un pateicās.
31 Tad Hizkija sacīja: “Nu jūs esat sevi veltījuši Kungam – tuvojieties un pienesiet pateicības upurus Kunga namā!” Un sapulcētie pienesa pateicības upurus un labprātīgos sadedzināmos upurus. 32 Sadedzināmo upuru skaits, ko pienesa sapulcētie, bija septiņdesmit vēršu, simts aunu un divi simti jēru – tāds bija sadedzināmais upuris Kungam. 33 Upurim tika nošķirti seši simti vēršu un trīs tūkstoši avju, 34 bet priesteru bija maz, un tie nespēja nodīrāt visus sadedzināmo upurus, viņiem palīdzēja viņu brāļi levīti, līdz darbs bija padarīts un priesteri bija svētījušies, jo levīti bija krietnāki par priesteriem, tie bija svētījušies jau iepriekš. 35 Liels bija sadedzināmo upuru skaits, un sadedzināmo upuri papildināja ar miera upuru taukiem un lejamo upuri. Tā tika atjaunota kalpošana Kunga namā. 36 Gan Hizkija, gan visa tauta priecājās par to, ko Dievs bija darījis tautai, – un viss pēkšņi notika!
