1 Amacja bija divdesmit piecus gadus vecs, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus, un viņa mātes vārds bija Joadana, no Jeruzālemes.
2 Viņš gan darīja to, kas ir taisns tā Kungs acīs, tomēr ne ar pilnīgu sirds nodošanos.
3 Kad nu ķēniņa valsts vara bija viņa rokās nostiprinājusies, tad viņš lika saviem kalpiem nogalināt tos, kas bija nokāvuši ķēniņu, viņa tēvu.
4 Bet viņu dēlus viņš nelika nokaut, kā bauslībā, Mozus grāmatā, ir rakstīts, kur tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: „Tēviem nebūs tikt nonāvētiem dēlu dēļ, —un dēliem nebūs tikt nonāvētiem tēvu dēļ, bet ikviens lai mirst pats savu grēku dēļ!“
5 Un Amacja sapulcināja Jūdas iedzīvotājus un lika viņiem sakārtoties pēc viņu dzimtām virsnieku pār tūkstoti un virsnieku pār simtu vadībā—visai Jūdas ciltij un Benjamiņam. Un kad nu viņš no tiem saskaitīja tos, kuji bija divdesmit gadus veci un vecāki, tad viņš atrada trīs simti tūkstošu tādu izlasītu vīru, kuri bija derīgi kajra gaitām un bija spējīgi nest kā šķēpu, tā lielo vairogu.
6 Vēl klāt viņš salīga no Israēla simtu tūkstošu varonīgu karavīru par simts talantiem sudraba.
7 Bet kāds Dieva vīrs nāca pie viņa un sacīja: „Ak ķēniņ! Israēla kara pulks lai nedodas kopā ar tevi uzbrukumā, jo tas Kungs nav ar Israēlu un ne ar vienu no šiem Ēfraima dēliem.
8 Bet dodies tu viens pats, lai parādītu savu drosmi cīņā; pretējā gadījumā Dievs liks tev piedzīvot neveiksmi ienaidnieku priekšā, jo Dievs ir pietiekami stiprs, lai piešķirtu tev tiklab uzvaru, kā arī liktu tev krist.“
9 Kad nu Amacja jautāja Dieva vīram: „Bet kas lai notiek ar tiem simt talantiem, ko es esmu iedevis Israēla kara pulkiem?“, tad Dieva vīrs atbildēja: „Tas Kungs spēj tev vairāk iedot nekā tikai šo naudu!“
10 Tad Amacja lika atšķirt nost tos, kuri piederēja pie pulka, kas bija atnācis pie viņa no Efraima, lai tie grieztos atpakaļ uz savām mājām. Bet tie ļoti saskaitās pret Jūdu un karstās dusmās atgriezās savās dzīves vietās.
11 Bet Amacja drosmes pilns izveda savus kara pulkus cīņā un devās uz Sāls ieleju, kur viņš nokāva desmit tūkstoš Seīra dēlus.
12 Bet citus desmit tūkstošus, kurus Jūdas dēli sagūstīja dzīvus, viņi uzveda klints galotnē un nogāza tos no klints virsotnes, tā ka tie visi tika sašķaidīti gabalos.
13 Bet tā pulka piederīgie, kuriem Amacja bija licis griezties atpakaļ, lai tie neietu ar viņu kopā karā, —tie iebruka Jūdas pilsēās, sākot no Samarijas līdz pat Bet-Horonai, un nokāva no iedzīvotājiem trīs tūkstošus, un savāca bagātu laupījumu.
14 Kad nu Amacja pārnāca no uzvaras pār ēdomiešiem, tad viņš atveda līdz Seīra dēlu dievus, un viņš tos nolika sev kā dievus un metās viņu priekšā ar seju pie zemes un upurēja tiem kvē-pināmo upuri.
15 Tad tā Kunga dusmas iedegās pret Amacju, un Viņš sūtīja pie tā pravieti, kas viņam sacīja: „Kāpēc tu pats esi meklējis tās tautas dievus, kuri neizglāba savu tautu no tavas rokas?“
16 Kad nu viņš uz to tā runāja, tad Amacja viņam sacīja: „Vai tu esi iecelts ķēniņam par padomnieku? Mities! Kāpēc tu gribi, lai tevi nokauj?“ Un tad pravietis mitējās un piebilda: „Es gan nojaušu, ka Dievam ir nodoms tevi iznīcināt, tāpēc ka tu esi tā darījis un neesi klausījis manu padomu!“
17 Un Jūdas ķēniņš Amacja apspriedās un nosūtīja ziņnešus pie Israēla ķēniņa Joasa, Joahaza dēla, Jehus dēla dēla, un lika viņam sacīt: „Nāc un mērosimies spēkiem, viens ar otru!“
18 Tad Israēla ķēniņš Joass nosūtīja vēstnešus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika viņam sacīt: „Kāds ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedra, kas arī atrodas Libanonā, sacīdams: „Dodi savu meitu manam dēlam par sievu! —Bet tad lauku zvēri, kuri bija Libanonā, gāja pāri un samina ērkšķu krūmu.
19 Redzi, tu domā, —tu esi sakāvis Ēdomu, un tava dvēsele nesas uz lielī-šanos un pēc vēl lielākas slavas. Bet nu tagad, —paliec vien mierīgi mājās, —kāpēc tu gribi skriet nelaimē, lai tu kristu pats un Jūda līdz ar tevi?“
20 Bet Amacja neklausīja, jo tas tā bija paša Dieva nolikts, lai Viņš tos nodotu pretinieku rokā, tāpēc ka tie bija pievērsušies Ēdoma dieviem.
21 Un Israēla ķēniņš Joass cēlās un devās cīņā, un viņi grieza vaigu pret vaigu, —viņš un Jūdas ķēniņš Amacja pie Bet-Šemešas, kas atrodas Jūdā.
22 Un Jūda tika Israēla sakauts, un ikviens no tiem bēga uz savām mājām.
23 Un Israēla ķēniņš Joass sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacju, Joasa dēlu, Joahaza dēla dēlu, Bet-Šemešā, un viņš to noveda Jeruzālemē, un viņš izlauza daļu no Jeruzālemes mūra, —no Ēfraima vārtiem līdz Stūj-a vārtiem, —četrsimt olektis.
24 Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un itin visus svētos piederumus, kas atradās Dieva namā pie Obed-Ēdoma, un ķēniņa nama bagātības līdz ar ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.
25 Bet ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pārdzīvoja Israēla ķēniņu Joasu, Joahazā, dēlu, kad tas bija nomiris, vēl par piecpadsmit gadiem.
26 Un kas vēl par Amacju stāstāms, par viņa iesākumu un par viņa galu, —redzi, tas ir uzrakstīts Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā.
27 Un kopš tā laika, kad Amacja bija atkāpies no tā Kunga, pret viņu cēlās Jeruzālemē sazvērestība. Un viņš bēga uz Lachišu, bet sazvērnieki nosūtija gūstītājus viņam pakaļ uz Lachišu, un tie viņu tur nokāva.
28 Viņi uzcēla viņu uz zirgiem un apraka viņu pie viņa tēviem Dāvida pilsētā.
Amacjāhu valdīšana
(2Ķēn 14:1–6)1 Amacjāhu sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Jehoadāna no Jeruzālemes. 2 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, bet ne no visas sirds. 3 Ieguvis valsts varu, viņš nokāva kalpus, kas bija nogalinājuši viņa tēvu ķēniņu. 4 Bet viņu dēlus nenonāvēja, jo Mozus bauslības grāmatā ir rakstīts, ka Kungs pavēlējis: “Tēvi lai netiek nonāvēti par dēliem, un dēli lai netiek nonāvēti par tēviem – katrs lai tiek nonāvēts par savu grēku!”
Amacjāhu sakauj edomiešus
(2Ķēn 14:7)5 Amacjāhu sapulcēja Jūdu un sarindoja visu Jūdu un Benjāminu pēc tēvu namiem virsnieku pār tūkstošiem un simtiem vadībā. Viņš saskaitīja tos, kam divdesmit gadu un vairāk, un kopā bija trīs simti tūkstoši kaujai gatavu izlases vīru ar šķēpiem un vairogiem rokā. 6 Israēlā par simts sudraba gabaliem viņš nolīga simts tūkstošus varonīgu karavīru. 7 Tad pie viņa atnāca Dieva vīrs un sacīja: “Ķēniņ, lai Israēla karaspēks neiet tev līdzi, jo Kungs nav ar Israēlu – nav ar Efraima dēliem! 8 Ja tu iesi kopā ar tiem, kaut būsi stipri bruņojies karam, Dievs tevi nogāzīs ienaidnieka priekšā, jo vienīgi Dievs var balstīt vai gāzt!” 9 Amacjāhu sacīja Dieva vīram: “Bet kā tad ar tiem simts sudraba gabaliem, kurus es atdevu Israēla pulkam?” Dieva vīrs sacīja: “Kungam ir daudz vairāk, ko tev dot!” 10 Tad Amacjāhu lika pulkam, kas bija nācis no Efraima, doties mājup. Un tie aizsvilās pret Jūdu un atgriezās mājās, dusmās degdami.
11 Amacjāhu sadūšojās un veda savus ļaudis uz Sāls ieleju, tur tie kāva desmit tūkstošus Seīras vīru. 12 Desmit tūkstošus jūdi sagūstīja dzīvus, uzveda klints virsotnē un nogrūda lejā, ka tie visi sašķīda. 13 Taču karotāji, kurus Amacjāhu bija sūtījis atpakaļ, lai tie nenāk līdzi karā, uzbruka Jūdas pilsētām no Samarijas līdz Bēt-Horonai. Tie nokāva trīs tūkstošus vīru un guva lielu laupījumu.
14 Atgriezdamies pēc edomiešu sakāves, Amacjāhu atveda Seīras iemītnieku dievus. Viņš kalpoja šiem dieviem, zemojās un kvēpināja tiem. 15 Kungs aizsvilās dusmās pret Amacjāhu un sūtīja pie viņa pravieti, lai tas saka: “Kāpēc tu meklē to tautu dievus, kuri nespēja no tevis paglābt savus ļaudis?!” 16 Kamēr viņš vēl runāja, ķēniņš sacīja: “Vai tu taisies dot ķēniņam padomu? Rimsties, citādi nokaušu!” Pravietis rimās, bet piebilda: “Es zinu, ka Dievs nodomājis tevi iznīcināt, jo tu tā esi darījis, neklausīdamies manā padomā!”
Israēls sakauj Jūdu
(2Ķēn 14:8–14)17 Jūdas ķēniņš Amacjāhu apspriedās un sūtīja sacīt Israēla ķēniņam Joāšam, Jehoāhāza dēlam, Jehus dēlam: “Tiksimies aci pret aci!” 18 Israēla ķēniņš Joāšs sūtīja sacīt Jūdas ķēniņam Amacjāhu: “Lebanona ērkšķis sūtīja pie Lebanona ciedra teikt: dod man savu meitu par sievu, bet garām gāja Lebanona lauku zvēri un samina ērkšķi! 19 Tu saki: redzi, es sakāvu Edomu! Tava sirds līksmo un lepojas, bet paliec savā namā, kāpēc tev meklēt nelaimi? Tu kritīsi, un Jūda kopā ar tevi!” 20 Bet Amacjāhu neklausījās, jo Dievs tā bija nolicis – atdeva viņu ienaidniekam, jo viņš tiecās pēc Edoma dieviem. 21 Israēla ķēniņš Joāšs tikās aci pret aci ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu Bēt-Šemešā, kas Jūdā. 22 Israēla sakauts, Jūda bēga uz saviem namiem. 23 Israēla ķēniņš Bēt-Šemešā sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacjāhu, Joāša dēlu, Jehoāhāza dēlu. Viņš to aizveda uz Jeruzālemi un nopostīja Jeruzālemes mūrus no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem, četri simti olektis. 24 Viņš atgriezās Samarijā ar visu zeltu un sudrabu un visiem traukiem, kas atradās Dieva namā pie Obēd-Edoma, un ar visu, kas bija ķēniņa nama mantnīcās, un ar ķīlniekiem.
Amacjāhu nāve
(2Ķēn 14:17–20)25 Jūdas ķēniņš Amacjāhu, Joāša dēls, dzīvoja vēl piecpadsmit gadus pēc Israēla ķēniņa Jehoāhāza nāves. 26 Pārējie Amacjāhu darbi no pirmā līdz pēdējam – vai tad tie nav aprakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā?! 27 Tolaik, kad Amacjāhu novērsās no Kunga, Jeruzālemē pret viņu sazvērējās. Viņš bēga uz Lāhīšu, bet tie sūtīja uz Lāhīšu un tur viņu nonāvēja. 28 Ar zirgiem viņu atveda atpakaļ un apbedīja pie tēviem Jūdas pilsētā.
