1 Un viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņš viņa vietā un uzstājās ar lielu savas varas apziņu pret Israēlu.
2 Viņš novietoja kafa pulkus visās pilsētās, kurās bija nocietinājumi, un novietoja spēcīgākus aizsardzības spēkus Jūdas zemē un tanīs Ēfraima pilsētās, ko viņa tēvs Asa bija iekarojis.
3 Un tas Kungs bija ar Jošafatu, jo viņš staigāja sava ciltstēva Dāvida senajos un agrākos ceļos un nepievērsās baāliem,
4 Jo viņš meklēja savu tēvu Dievu un sekoja Viņa norādījumiem un nerīkojās pēc Israēla parauga.
5 Un tāpēc tas Kungs nostiprināja viņa rokā ķēniņa valsts varu, un visa Jūdas zeme nesa Jošafatam dāvanas, un viņam bija bagātības un godības papilnam.
6 Un viņa sirds bija pacilāta tā Kunga ceļos, un viņš vēl reiz atkārtoti nopostīja augstieņu svētnīcas un ašēras Jūdā.
7 Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zacharju, Netaneēlu un Michaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām.
8 Un kopā ar viņiem bija Ievīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, —šie bija Ievīti, —un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms.
9 Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu.
10 Un visu ķēniņu valšķu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no tā Kunga, ka viņi nesāka kapu pret Jošafatu.
11 Un pat no filistiešu vidus nāca sūtņi, kas atnesa Jošafatam ir dāvanas, ir meslu sudrabu; arī arabieši atveda viņam sīklopus, —aunu vien septiņus tūkstošus un septiņus tūkstošus septiņi simti āžu.
12 Tā nu notika, ka Jošafats nemi-tīgi aizvien vairāk pieauga savā spēkā un varenumā; viņš uzcēla Jūdā pilis un noliktavu pilsētas.
13 Viņam bija arī lieli mantu krājumi Jūdas pilsētās, turklāt vēl Jeruzalemē ievērojams drošsirdīgu karavīru daudzums,
14 Kupu sastāvs un iekārtojums pēc ciltīm un dzimtlm bija šāds: no Jūdas bija pavēlnieki pār tūkstošiem, starp viņiem virspavēlnieks Adna, kupa virsvadībā atradās trīs simti tūkstošu varonīgu karavīru;
15 Līdzās viņam bija kara vadonis Johanaāns, kupš bija pavēlnieks pār divi simti astoņdesmit tūkstoš vīriem.
16 Bet nākošais pēc pakāpes bija Amasja, Sichrija dēls, kas bija brīvprātīgi stājies tā Kunga kalpībā, un viņam bija pakļauti divi simti tūkstoši varonīgu karotāju.
17 Un no Benjamiņa bija varonīgais karavīrs Eljada, kas bija virspavēlnieks pār divi simt tūkstoš vīriem, kuri bija apbruņoti ar lokiem un ar mazāku vairogu.
18 Bet nākošais pēc pakāpes bija Jozabāds, un viņam bija pakļauti simts astoņdesmit tūkstoši kapam sagatavotu viru.
19 Šie bija tie, kūpi kalpoja ķēniņam, neskaitot tos, kupus ķēniņš bija ielicis stipri nocietinātās pilsētās visā Jūdas zemē.
Jehošāfāts valda pār Jūdu
1 Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehošāfāts, viņš pretojās Israēlam. 2 Viņš izvietoja karaspēku visās Jūdas cietokšņu pilsētās, bet pulkus viņš izvietoja Jūdas zemē un tajās Efraima pilsētās, ko bija ieņēmis viņa tēvs Āsa. 3 Kungs bija ar Jehošāfātu, jo viņš darīja, kā agrāk bija darījis viņa tēvs Dāvids, un nesekoja baāliem, 4 viņš sekoja sava tēva Dievam, pildīja viņa pavēles un nedarīja kā Israēls. 5 Un Kungs nostiprināja viņa valsti. Visi jūdi deva nodevas Jehošāfātam, un viņš iemantoja lielu bagātību un godu. 6 Viņa sirds tiecās pēc Kunga ceļa, turklāt viņš izdeldēja Jūdas augstieņu altārus un ašēras.
7 Savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja augstmaņus, lai tie māca Jūdas pilsētās: Ben-Hailu, Obadju, Zeharju, Netanēlu un Mihu. 8 Un kopā ar tiem levītus: Šemaju, Netanjāhu, Zebadjāhu, Asā-Ēlu, Šemīramotu, Jonatānu, Adonījāhu, Tobījāhu un Tob-Adonīju – levītus, un kopā ar tiem arī priesterus Elīšāmu un Jehorāmu. 9 Viņi mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija Kunga bauslības grāmatas. Viņi ceļoja pa visām Jūdas pilsētām un mācīja ļaudis.
10 Un Kunga šausmas nāca pār visām zemes valstīm, kas ir ap Jūdu, un tie nekaroja ar Jehošāfātu. 11 Taču daži filistieši Jehošāfātam kā cieņas apliecinājumu pienesa meslus un sudrabu. Arī arābi viņam deva sīklopus – septiņus tūkstošus un septiņus simtus aunu un septiņus tūkstošus un septiņus simtus āžu.
12 Jehošāfāta varenība augtin auga. Jūdā viņš uzcēla cietokšņus un noliktavu pilsētas. 13 Jūdas pilsētās un Jeruzālemē viņš veica lielus darbus, un viņam bija karavīri, vareni spēkavīri.
14 Tie pulcējās pēc savām dzimtām: Jūdas virsnieki pār tūkstošiem, virsnieks Adna ar trīs simti tūkstošiem varonīgu karavīru, 15 nākamais virsnieks bija Jehohānāns ar divi simti astoņdesmit tūkstošiem, 16 nākamais bija Amasja, Zihrī dēls, kas Kungam kalpoja brīvprātīgi, kopā ar viņu bija divi simti tūkstoši varonīgu karavīru. 17 No Benjāmina: Eljāda ar divi simti tūkstošiem varonīgu karavīru, bruņotu lokiem un vairogiem, 18 nākamais bija Jehozābāds ar simts astoņdesmit tūkstošiem, kas bija bruņoti karam. 19 Šie kalpoja ķēniņam, neskaitot tos, ko ķēniņš bija izvietojis nocietinātajās pilsētās visā Jūdā.
