1 Kad jauneklis Samuēls godam kalpoja tam Kungam priestera Eļa acu uzraudzībā, tad tā Kunga atklāsme bija retums Israēlā: nekļuva zināmi nedz pravietojumi, nedz novērotas parādības.
2 Un notika tanīs dienās, ka Ēlis bija atgūlies savā guļas vietā, bet viņš nevarēja vairs redzēt, jo acis tam bija jau metušās tumšas.
3 Dieva gaismeklis vēl nebija izdzisis, un Samuēls gulēja tā Kunga svētnīcā, tur, kur atradās Dieva šķirsts.
4 Tad tas Kungs sauca Samuēlu, un tas sacīia: „Redzi, še es esmu!“
5 Un viņš aizskrēja pie Eļa un sacīja: „Redzi, še es esmu, jo tu taču mani esi saucis.“ Bet tas sacīja: „Es neesmu tevi saucis; ej atkal gulēt!“ Un tas aizgāja atpakaļ un apgūlās.
6 Tad tas Kungs atkal sauca: „Samuēl!“ Un Samuēls cēlās, un gāja pie Ēļa, un sacīja: „Redzi, še es esmu! Tu esi atkal mani saucis.“ Bet tas sacīja: „Es tevi neesmu saucis, mans dēls; ej atkal gulēt!“
7 Bet Samuēls vēl nepazina to Kungu, jo tā Kunga vārds vēl nebija viņam atklājies un tā Kunga parādīšanos viņam vēl nebija gadījies redzēt.
8 Tad tas Kungs sauca trešo reizi: „Samuēl!“ Atkal tas cēlās, gāja pie Ēļa un sacīja: „Se es esmu, jo tu esi mani saucis.“ Tad Ēlis noprata, ka tas Kungs bija tas, kas jaunekli Samuēlu bija saucis.
9 Un Ēlis sacīja Samuēlam: „Ej gulēt! Bet ja notiek, ka tevi kāds sauc, tad saki: Runā, Kungs, jo tavs kalps klausās!“ Un Samuēls aizgāja un apgūlās savā guļas vietā.
10 Tad tas Kungs nāca, nostājās un sauca kā iepriekšējās reizēs: „Samuēl! Samuēl!“ Un Samuēls sacīja: „Runā, jo Tavs kalps klausās.“
11 Un tas Kungs sacīja Samuēlam: „Redzi, Es izdarīšu ko tādu Israēlā, ka visiem, kas vien to dzirdēs, abas ausis skanēs.
12 Tanī dienā Es celšos pret Ēļa namu un visu, ko vien Es esmu pasludinājis pret viņa dzimumu, to Es izdarīšu; Es sākšu, un Es arī pabeigšu!
13 Jo Es tam esmu darījis zināmu, ka Es būšu soģis uz laiku laikiem viņa namam to pārkāpumu dēļ, par kuriem tas zināja, proti—ka viņa dēli bija tie, kas paši lika pār sevi nākt lāstam, bet viņš pats neko nav darījis, lai viņus šai lietā aizkavētu.
14 Un tādēļ Es, pie sevis zvērēdams, esmu nolēmis par Ēļa namu, ka Ēļa nama noziegumu nevar ne mūžam salīdzināt nedz ar kaujamiem, nedz ar ēdamiem upuriem!“
15 Un Samuēls iekrita miegā līdz pat rītam; tad viņš atvēra tā Kunga nama divkāršās durvis, bet viņš bijās šo parādību atstāstīt Ēlim.
16 Tad Ēlis aicināja Samuēlu un sacīja: „Samuēl, mans dēls!“ Un tas atsaucās: „Še es esmu!“
17 Un viņš sacīja: „Kas tā ir par vēsti, ko Viņš ir tev paziņojis? Neslēp to manā priekšā! Lai Dievs tev atdara, ja tu kaut vai vienu vienīgu vārdu no visas tās vēsts no manis slēptu, ko Viņš ir tev darījis zināmu!“
18 Tad Samuēls izstāstīja viņam visus dzirdētos vārdus un neko nenoklusēja viņa priekšā. Un Ēlis sacīja: „Viņš ir tas Kungs, lai Viņš dara, ko Viņš pats redz labu esam!“
19 Un Samuēls pieauga, un tas Kungs bija ar viņu, un tas Kungs neatstāja neko nepiepildītu no tā, ko Viņš bija pasludinājis.
20 Un viss Israēls, no Dana līdz Bēršebai, atzina, ka Samuēls ir izraudzīts būt par tā Kunga uzticīgo pravieti un tāds arī ir.
21 Un tas Kungs arī turpmāk vēl mēdza atklāties Šilo pilsētā, jo tas Kungs atklājās Samuēlam tur Šiio savos vārdos. Un Samuēls pasludināja šo Dieva atklāsmi visam Israēlam.
Kungs sauc Samuēlu
1 Zēns Samuēls kalpoja Kungam pie Ēlī. Kunga vārds tajā laikā bija retums un atklāsmes netika skatītas.
2 Un tajā laikā reiz, kad Ēlī bija atgūlies savā vietā un viņa skatiens sāka tumst, ka nevarēja redzēt, 3 un Dieva gaismeklis vēl nebija izdzisis, Samuēls gulēja Kunga svētnīcā, kur Dieva šķirsts. 4 Un Kungs sauca Samuēlu, un viņš atbildēja: “Es te!” 5 Un viņš skrēja pie Ēlī un teica: “Es te, jo tu mani sauci!” Bet tas teica: “Es tevi nesaucu, ej atpakaļ un guli.” Un viņš aizgāja un apgūlās.
6 Tad Kungs atkal sauca Samuēlu, un Samuēls cēlās, gāja pie Ēlī un teica: “Es te, jo tu mani sauci!” Bet tas atbildēja: “Es tevi nesaucu, mans dēls, ej atpakaļ un guli.” 7 Samuēls vēl nepazina Kungu, un viņam vēl nebija atklājies Kunga vārds. 8 Tad Kungs sauca Samuēlu trešo reizi, un viņš cēlās, gāja pie Ēlī un teica: “Es te, jo tu mani sauci!” Ēlī saprata, ka zēnu bija saucis Kungs. 9 Un Ēlī teica Samuēlam: “Ej un guli, bet, ja kāds tevi sauc, saki: runā, Kungs! Tavs kalps klausās!” Un Samuēls gāja un apgūlās savā vietā. 10 Kungs nāca, nostājās un sauca kā iepriekšējās reizes: “Samuēl, Samuēl!” – un Samuēls teica: “Runā! Tavs kalps klausās!”
11 Un Kungs teica Samuēlam: “Redzi, es darīšu Israēlā tādas lietas, ka visiem, kas to dzirdēs, džinkstēs abas ausis! 12 Tajā dienā es piepildīšu pret Ēlī visu, ko esmu runājis par viņa namu, no sākuma līdz galam. 13 Es esmu viņam pavēstījis, ka es būšu viņa nama soģis mūžīgi par to vainu, jo viņš zināja, ka viņa dēli uzkrauj sev lāstu, bet viņš tos neapvaldīja. 14 Tāpēc es esmu zvērējis par Ēlī namu – par Ēlī nama vainu nemūžam netiks veikts izlīgums ar upuriem vai labības dāvanām!” 15 Samuēls gulēja līdz rītam, tad viņš atvēra Kunga nama durvis. Samuēls baidījās stāstīt šo redzējumu Ēlī. 16 Bet Ēlī pasauca Samuēlu un teica: “Samuēl, mans dēls!” Un viņš atsaucās: “Es te!” 17 Un tas teica: “Ko viņš tev sacīja? Jel neslēp to no manis! Lai Dievs tev dara tā un vēl vairāk, ja tu man apslēpsi kaut ko no tā visa, ko viņš tev sacīja!” 18 Un Samuēls viņam visu atstāstīja un neko neslēpa. Un tas teica: “Viņš ir Kungs! Kā viņš tur par labu, tā dara!”
19 Samuēls auga, un Kungs bija ar viņu, un viņš neļāva nevienam savam vārdam palikt nepiepildītam. 20 Viss Israēls no Dāna līdz Bēršebai atzina, ka Samuēls bija uzticams Kunga pravietis. 21 Kungs atkal bija parādījies Šīlo – Kungs atklājās Samuēlam Šīlo ar Kunga vārdu.
