1 Bet Salamans pats valdīja pār visām ķēniņu valstīm, sākot ar Lielo upi, un ari pār it visu filistiešu zemi līdz pat Ēģiptes robežām. Tie visi kārtīgi nesa meslus un pildīja Salamanam klaušas visu viņa mūžu.
2 Un Salamana pārtikas deva vienai dienai bija trīsdesmit koru smalko kviešu miltu un sešdesmit koru citu miltu;
3 Desmit treknu bajrotu liellopu un divdesmit tādu liellopu, kas ganos bija turēti, simts sīklopu un bez tam vēl staltbrieži, gaceles, lāsainie brieži un vēl piedevām baroti putni,
4 Jo viņš valdīja pār visu zemes apgabalu šaipus Lielās upes no Tifsas līdz pat Gazai, pār visiem tiem ķēniņiem, kas bija rietumos no šīs upes. Un viņam bija miers no visiem saviem ienaidniekiem visapkārt.
5 Un ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams, no Dana līdz pat Bēršebai it visu Salamana dzīves laiku.
6 Un Salamanam bija arī četrdesmit tūkstoši braucamo zirgu, kā ari divpadsmit tūkstoši jātnieku.
7 Un šie pārvaldnieki tad apgādāja ar pārtiku ķēniņu Salamanu un ari ikvienu, kas nāca pie ķēniņa Salamana viesos, katrs savu mēnesi. Un tie nepielaida, ka kaut kā trūktu.
8 Arī miežus un sauso barību zirgiem un kumeļiem viņi nogādāja tanī vietā, kur to vajadzēja, ikviens pēc savas kārtas.
9 Un Dievs deva Salamanam gudrību un izpratni līdz visaugstākai pakāpei un tik pat daudz bagātu atziņu, cik ir smilšu jūrmalā.
10 Un Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība.
11 Jo viņš bija gudrāks nekā visi pārējie cilvēki: gudrāks par Etānu, ezrahieti, un viņš bija gudrāks par Hemanu, Chalkolu un Dārdu, Mahulas dēliem, un viņa slava izplatījās pa visām pagānu tautām visapkārt.
12 Un viņš sacerēja un lietoja trīsdesmit tūkstošus sakāmvārdu, un viņa sacerēto dziesmu skaits bija pavisam tūkstotis un piecas.
13 Viņš allaž runāja līdzībās par kokiem, no ciedru koka sākot, kāds atrodas Libanonā, līdz īzapam, kas aug mūjru plaisās. Savās dziesmās viņs runāja par zvēriem, par putniem, par rāpuļiem un par zivīm.
14 Un ļaudis nāca no visām tautām klausīties Salamana gudrību. Ari visādu ķēniņu sūtņi nāca no zemju zemēm, kas bija dzirdējuši par viņa gudrību.
15 Arī Tiras ķēniņš Hīrāms nosūtīja savus kalpus pie Salamana, jo viņš bija dzirdējis, ka viņu bija svaidījuši par ķēniņu viņa tēva vietā, un Hīrāms bija bijis Dāvida apbrīnotājs visu viņa mūža laiku.
16 Un Salamans nosūtīja ziņu Hīrāmam, sacīdams:
17 „Tu zini, ka mans tēvs Dāvids nevarēja uzcelt namu tā Kunga, sava Dieva, vārdam tās kaja darbības dēl, ar kādu tam uzmācās no visām pusēm viņa ienaidnieki, līdz kamēr tas Kungs pats viņa pretiniekus nenolika zem viņa kājām.
18 Bet tagad, lūk, tas Kungs man ir devis mieru visās malās, un nav neviena paša pretinieka nedz kādas citas nelaimes, kas varētu draudēt.
19 Un tādēļ, lūk, es esmu nolēmis uzcelt namu tā Kunga, mana Dieva vārdam tā, kā tas Kungs bija runājis ar manu tēvu Dāvidu, sacīdams: „Tavs dēls, kupu Es nosēdināšu uz tava troņa, tas lai uzceļ namu manam vārdam.“
20 Un tādēļ dod pavēli, ka manām vajadzībām tiek nocirsti ciedri Libanona kalnos. Un mani kalpi lai pievienojas taviem kalpiem. Un es tev došu algu tavu kalpu vajadzībām tikdaudz, cik tu pats noteiksi, jo tu pats labi zini, ka mums neviena cita nav, kas prastu kokus tik labi cirst kā sidonieši.“
21 Un notikās, kad Hīrāms dzirdēja Salamana vārdus, tad viņš no sirds nopriecājās un sacīja: „Šodien lai ir svētīts tas Kungs, kas Dāvidam devis gudru dēlu, kāds tagad valda pār šo lielo tautu.“
22 Un Hīrāms deva ziņu Salamanam, sacīdams: „Es esmu dzirdējis to vēsti, kādu tu man esi atsūtījis. Es esmu ar mieru izpildīt visas tavas vēlēšanās ciedru un ciprešu koku ziņā.
23 Mani kalpi šos kokus nogādās no Libanona lejā līdz jūŗai, un es tos ar plostiem novedīšu pa jūras ceļu uz to vietu, kādu tu pats man norādīsi. Un tur es tad plostus izjaukšu, ka tu tos pats no turienes varēsi aizgādāt. Bet tu atkal izpildīsi manu vēlēšanos, piegādādams manam namam pārtiku.“
24 Un Hīrāms deva Salamanam ciedru un ciprešu kokus, kā tas bija pats vēlējies.
25 Bet Salamans nodeva Hīrāmam divdesmit tūkstošus koru kviešu pārtikai un divdesmit tūkstošu koru sagrūstu olīvu eļļas. To Salamans Hīrāmam nodeva ik gadus.
26 Un tas Kungs piešķīra Salamanam gudrību gluži tā, kā Viņš to tam bija solījis, un miers valdīja Hīrāma un Salamana starpā; un tie abi noslēdza savienību.
27 Un ķēniņš Salamans izraudzīja no visa Israēla klaušu darbu pildītājus. Un bija pavisam trīsdesmit tūkstoši viru, kas pildīja klaušas.
28 Un viņš nosūtīja tos uz Libanonu: ik mēnesi pa desmit tūkstošiem, tos apmainot: vienu mēnesi tie bija Libanonā, bet divi mēnešus—mājās. Bet Adonīrāms bija klaušu pildītāju uzraugs.
29 Un Salamanam bija ari vēl septiņdesmit tūkstoši kravu nesēju un astoņdesmit tūkstoši akmeņkaļu kalnu apgabalos.
30 Un pārvaldnieku vien pār darba uzraugiem, kas darbus pārraudzīja, Salamanam bija trīs tūkstoši un trīs simti. Tie pārvaldīja ļaudis, kas veica darbus.
31 Un pēc ķēniņa pavēles tie izlauza lielus akmeņus, vērtīgus akmeņus, lai ar apcirstiem akmeņiem liktu pamatu namam.
32 Tā Salamana namdari kopā ar Hīrāma namdariem un ar ļaudīm no Biblosas ar kaltiem apcirta akmeņus un apdarināja kokus un akmeņus nama celšanai.
Sālamana valsts varenība
1 Sālamans bija valdnieks pār visām zemēm no Eifrātas un filistiešu zemes līdz pat Ēģiptes robežai. Tie nesa meslus un kalpoja Sālamanam visas viņa dzīves dienas.
2 Sālamana ēdiens vienai dienai bija trīsdesmit koras smalko miltu un sešdesmit koras rupjo miltu, 3 desmit trekni vērši un divdesmit labi ganīti liellopi, simts sīklopu, arī brieži, gazeles, stirnāži un nobaroti putni, – 4 jo viņš valdīja pār visu apgabalu šaipus upes, no Tifsahas līdz Gazai, pār visiem ķēniņiem šaipus upes, un viņam bija miers no visām pusēm. 5 Jūda un Israēls dzīvoja drošībā – katram piederēja savs vīnakoks un savs vīģes koks – no Dānas līdz Bēršebai visas Sālamana dienas.
6 Sālamanam bija četrdesmit tūkstoši steliņģu kaujas ratu zirgiem un divpadsmit tūkstoši jājamzirgu. 7 Pārvaldnieki apgādāja ķēniņu Sālamanu un visus, kas nāca pie viņa galda, – katrs savu mēnesi, ka nekā netrūka. 8 Bet miežus un salmus zirgiem un rumakiem viņi nesa katrs uz savu vietu, kā katram bija norādīts.
Sālamana gudrība
9 Un Dievs deva Sālamanam gudrību, ļoti lielu saprašanu un tādu plašu prātu kā smiltis jūras malā. 10 Un Sālamana gudrība pārspēja visu austrumnieku un visas Ēģiptes gudrību. 11 Gudrībā viņš bija pārāks par visiem cilvēkiem – par ezrāhieti Ētānu un par Hēmānu, Kalkolu un Dardu – Māhola dēliem. Viņa vārds bija zināms visās tautās visapkārt. 12 Viņš bija teicis trīs tūkstošus sakāmvārdu, un viņam bija tūkstotis un piecas dziesmas. 13 Viņš runāja par kokiem – no Lebanona ciedra līdz īzapam, kurš ieaug mūrī. Viņš runāja par dzīvniekiem, putniem, rāpuļiem un zivīm. 14 No visām tautām nāca klausīties Sālamana gudrību – tā darīja visi zemes ķēniņi, kas bija dzirdējuši par viņa gudrību.
Tempļa celšanas priekšdarbi
(2L 1:18–2:17)15 Kad Tīras ķēniņš Hīrāms dzirdēja, ka Sālamans svaidīts par ķēniņu tēva vietā, viņš sūtīja savus kalpus pie tā, jo Hīrāms visu mūžu bija Dāvida draugs. 16 Sālamans sūtīja pie Hīrāma, sacīdams: 17 “Tu zināji manu tēvu Dāvidu, ka viņam nebija iespējams celt namu Kunga, sava Dieva, vārdam, kara dēļ, tie karoja pret viņu no visām pusēm, līdz Kungs tos lika zem viņa kājām. 18 Un tagad Kungs, mans Dievs, ir devis mieru visapkārt – nav pretinieka, un nenotiek nekas ļauns. 19 Un, redzi, es saku, lai ceļ namu Kunga, mana Dieva, vārdam, jo Kungs ir runājis uz manu tēvu Dāvidu, sacīdams: tavs dēls, kuru es likšu tronī tavā vietā, – tas cels namu manam vārdam. 20 Un tagad pavēli, lai cērt man Lebanona ciedrus, un mani kalpi būs ar taviem kalpiem, un algā taviem kalpiem es došu visu, ko tu prasīsi, jo tu zini, ka mums nav tik prasmīgu koku cirtēju kā sidonieši.”
21 Kad Hīrāms dzirdēja Sālamana vārdus, viņš bija ļoti priecīgs un sacīja: “Šodien lai ir svētīts Kungs, kurš Dāvidam devis gudru dēlu, lai valda pār šo lielo tautu.” 22 Hīrāms sūtīja pie Sālamana, sacīdams: “Es saņēmu vēsti, ko tu man sūtīji, un es darīšu visu, ko tu vēlies, gan ar ciedru kokiem, gan cipresēm. 23 Mani kalpi nogādās kokus no Lebanona uz jūru, un es sūtīšu pa jūru plostus uz vietu, kuru tu man noteiksi, tur es tos izjaukšu, lai tu tos vestu tālāk. Bet mans lūgums ir šāds – dod maizi manam namam!” 24 Tad Hīrāms deva Sālamanam ciedru kokus un cipreses, cik vien viņš vēlējās. 25 Un Sālamans deva Hīrāmam divdesmit tūkstošus koru kviešu viņa nama uzturam un divdesmit koru spiestas eļļas. Tik Sālamans deva Hīrāmam ik gadu.
26 Un Kungs deva Sālamanam gudrību, kā bija solījis. Un starp Hīrāmu un Sālamanu bija miers, tie abi noslēdza derību. 27 Ķēniņš Sālamans ņēma strādniekus no visa Israēla, un viņam bija trīsdesmit tūkstoši strādnieku. 28 Viņš tos sūtīja uz Lebanonu, ik mēnesi desmit tūkstošus. Mēnesi viņi bija Lebanonā un divus mēnešus savās mājās. Adonīrāms bija strādnieku pārraugs.
29 Sālamanam bija septiņdesmit tūkstoši nastu nesēju un astoņdesmit tūkstoši akmens cirtēju kalnos. 30 Neskaitot Sālamana ieceltos priekšniekus, kas uzraudzīja darbus, vēl bija trīs tūkstoši trīs simti citu – tie pārvaldīja tautu, kas darīja darbu. 31 Ķēniņš pavēlēja vest lielus un dārgus akmeņus, lai no skaldītiem akmeņiem liktu nama pamatu. 32 Tos izcirta Sālamana un Hīrāma celtnieki, un gebalieši apstrādāja kokus un akmeņus nama celšanai.
