1 Dzenieties pēc mīlestības, bet rūpējieties arī par garīgām dāvanām, sevišķi lai jums būtu praviešu dāvana.
2 Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus.
3 Bet kas sludina pravieša spēkā, tas runā cilvēkiem, stiprinādams ticībā, mudinādams un iepriecinādams.
4 Kas runā mēlēs, tas stiprina ticībā pats sevi; bet, kas sludina pravieša spēkā, tas ceļ draudzi.
5 Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs sludinātu praviešu spēkā. Jo sludinātājs ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesmedz paskaidrojumu, lai draudze iegūtu stiprināšanu.
6 Ja es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, ko tas jums palīdzētu, ja es nesludinātu jums, nesdams vai atklāsmi, vai atziņu, vai praviešu spēku, vai mācību?
7 Tas tāpat kā ar nedzīviem instrūmentiem, vai tā būtu stabule, vai kokle, kas izdod skaņas; ja to skaņas nevarētu izšķirt, kā lai saprastu stabules vai kokles spēli?
8 Un, ja taure izdod neskaidru skaņu, kas tad gatavosies karam?
9 Tāpat ari, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši.
10 Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.
11 Un ja es kādu valodu nesaprotu, tad es būšu runātājam svešinieks, un runātājs būs man svešinieks.
12 Tā kā jums ir tieksmes pēc garīgām dāvanām, tad rūpējieties, ka esat bagāti ar dāvanām, ar kurām varat celt draudzi.
13 Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš to arī var izskaidrot.
14 Jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu Dievu, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts paliek neauglīgs.
15 Kā tad tas patiesībā ir? Es taču gribu Dievu lūgt garā, bet gribu lūgt arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu.
16 Ja tu garā slavē Dievu, kā gan vienkāršais draudzes loceklis pēc tavas pateicības varēs sacīt savu Amen? Jo viņš nesaprot, ko tu runā.
17 Varbūt tava pateicība ir laba, bet tā citiem neceļ ticību.
18 Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs.
19 Bet draudzē es gribu labāk piecus sapratīgus vārdus runāt, lai citus pa mācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu mēlēs.
20 Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši.
21 Bauslibā rakstits: „Svešās mēlēs un ar svešu cilvēku lūpām es runāšu uz šo tautu, un tomēr tā man neklausīs,“ saka tas Kungs.
22 Tā mēles nav par zīmi ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet praviešu sludināšana nav neticīgajiem bet ticīgajiem.
23 Ja visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši?
24 Bet ja visi runā praviešu spēkā un ienāk iekšā neticīgs vai svešinieks, visi viņu ved pie atzīšanas, visi spriež pār viņu.
25 Un viņa apslēptās sirds domas nāk zināmas, un tā viņš kritīs uz savu vaigu un apliecinās, ka tiešām Dievs ir jūsu vidū.
26 Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek ticības stiprināšanai.
27 Un ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita, un viens lai izskaidro.
28 Un ja nav izskaidrotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam.
29 Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež.
30 Bet ja kādam citam, kas tur sēd, nāk atklāsme, tad pirmais lai cieš klusu.
31 Jo jūs pēc kārtas varat visi sludināt, lai visiem būtu pamācība un pamudinājums.
32 Praviešu gari praviešiem klausa.
33 Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.
34 Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka.
35 Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapuicē.
36 Vai tad Dieva vārds ir no jums izgājis? Jeb vai tas pie jums vien ir nācis?
37 Kas sevi tur par pravieti vai gara cilvēku, tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir tā Kunga pavēle.
38 Bet ja kāds to neatzīst, tas paliek neatzīts.
39 Tā tad, brāļi, dzenieties pēc praviešu dāvanām, neliedziet arī runāšanu mēlēs.
40 Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.
Pravietošana un mēlēs runāšana
1 Dzenieties pēc mīlestības! Dedzīgi tiecieties pēc Gara dāvanām! Jo sevišķi – lai jūs spētu pravietot. 2 Kas runā mēlēs, runā nevis cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens taču nesaprot, – viņš garā runā noslēpumus. 3 Bet, kas pravieto, tas runā cilvēkiem, lai viņus celtu, mudinātu un mierinātu. 4 Kas runā mēlēs, tas ceļ pats sevi, bet, kas pravieto, tas ceļ draudzi. 5 Es vēlētos, ka jūs runātu mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu, jo, kas pravieto, ir lielāks nekā tas, kas runā mēlēs, ja nu vienīgi viņš arī tulko, tā ka draudze tiktu celta. 6 Ja es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, kādu gan labumu es jums dotu, ja nerunātu ar jums, nesdams vai nu atklāsmi, vai atziņu, vai pravietojumu, vai mācību. 7 Tāpat ir ar nedzīviem instrumentiem, kas izdod skaņas, vai tā būtu flauta vai cītara; ja to skaņas nebūtu izšķiramas, kā tad būtu saprotama flautas vai cītaras spēle? 8 Ja no taures nāks neskaidra skaņa, kas tad celsies uz karu? 9 Tāpat arī jūs, ja ar mēli izteiksiet neskaidru vārdu, – kā tad lai saprot sacīto? Tad jau jūs runāsiet tukšam gaisam. 10 Pasaulē ir tik neaptverami daudz valodu, un neviena nav bez nozīmes. 11 Un, ja es nesaprotu valodas jēgu, es būšu kā svešzemnieks tam, kas ar mani sarunājas, un viņš būs man kā svešzemnieks. 12 Tāpat arī jūs. Tā kā jūs dzenaties pēc Gara dāvanām, tad tiecieties pēc pārpilnības tajās, kas ceļ draudzi. 13 Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš spētu arī tulkot, 14 jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu, mans gars lūdz, bet mans prāts ir neauglīgs. 15 Ko tad darīt? Es lūgšu garā, taču lūgšu arī ar prātu; es dziedāšu garā, taču dziedāšu arī ar prātu. 16 Tad, kad tu slavēsi garā, kā gan tas vienkāršais klausītājs pēc tavas pateicības zinās teikt: āmen! – jo viņš nesapratīs, ko tu saki. 17 Tava pateicība gan ir skaista, bet cits no tā netiek celts. 18 Es pateicos Dievam, ka es vairāk par jums visiem runāju mēlēs, 19 bet draudzē es labāk gribu teikt piecus saprotamus vārdus, lai arī citus pamācītu, nekā tūkstošiem mēlēs. 20 Brāļi, nekļūstiet kā bērni savā saprašanā: pret ļaunumu esiet kā mazi bērni, bet saprašanā topiet pilnīgi. 21 Bauslībā taču ir rakstīts:
ar citu mēlēm
un citu lūpām
es runāšu ar šo tautu,
bet arī tad tie mani neuzklausīs,
saka tas Kungs. 22 Tā mēles ir par zīmi neticīgajiem, nevis tiem, kas tic, turpretī pravietošana ir tiem, kas tic, nevis neticīgajiem. 23 Ja nu visa draudze sanāks kopā un visi runās mēlēs un ienāks kādi nezinātāji vai neticīgie, vai viņi nesacīs, ka esat traki? 24 Bet, ja visi pravietos un ienāks kāds neticīgais vai nezinātājs, viņa grēks viņam tiks parādīts, visi spriedīs par viņu un 25 viņa apslēptās sirds lietas tiks atklātas; un tādējādi viņš kritīs uz sava vaiga, pielūgs Dievu un atzīs, ka Dievs patiesi ir jūsu vidū.
Dievkalpošanā lai ir kārtība
26 Ko tad darīt, brāļi? Ikreiz, kad jūs sanākat un katram ir vai nu kāda dziesma, vai mācība, vai atklāsme, vai runāšana mēlēs, vai tulkojums, viss lai notiek draudzes celšanai. 27 Ja arī kādi grib runāt mēlēs, lai runā divi vai, lielākais, trīs un pēc kārtas un viens lai tulko. 28 Bet, ja draudzē nav tulka, lai tie klusē – lai runā sev un Dievam. 29 Bet tie, kas pravieto, lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež. 30 Bet, ja kādam, kas tur sēd, nāktu atklāsme, tad iepriekšējais lai apklust. 31 Jo jūs taču spējat pravietot viens aiz otra, lai visi varētu mācīties un saņemt uzmundrinājumu. 32 Praviešu gari praviešus klausa. 33 Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. Kā tas parasts visās svēto draudzēs, 34 sievas lai draudzē klusē, jo viņām nav ļauts runāt, bet lai viņas paliek bauslības noteiktajā paklausībā. 35 Bet, ja viņas grib ko mācīties, lai izjautā mājās savus vīrus, jo sievai ir apkaunojoši runāt draudzē. 36 Vai tad Dieva vārds no jums būtu nācis? Vai arī pie jums vien tas būtu nokļuvis? 37 Ja kāds domā, ka viņš ir pravietis vai apveltīts ar Gara dāvanām, lai atzīst to, ko es jums rakstu, jo tā ir Kunga pavēle. 38 Bet, ja kāds to neatzīst, viņš pats paliek neatzīts. 39 Tad nu, brāļi, tiecieties pravietot un neliedziet runāt mēlēs! 40 Tomēr viss lai notiek piedienīgi un kārtīgi.
