1 Un notika, kad gads bija pagājis, ap to laiku, kad ķēniņi mēdza iziet karot, tad Joābs vadīja tālāk kara pulkus, un viņi izpostīja amoniešu zemi; un tad viņš devās un ielenca Rabu, bet Dāvids palika Jeruzālemē. Kad nu Joābs Rabu iekaroja un to pilnīgi izpostīja,
2 Tad Dāvids ņēma viņu elka Milkoma vainagu no tā galvas, —un viņš atrada, ka tā zelts svēra veselu talentu un ka tanī atradās visai vērtīgs dārgakmens, —un tas tika likts Dāvidam galvā; un viņš aizveda sev līdzi no šis pilsētas ārkārtīgi bagātu laupījumu.
3 Bet to tautas daļu, ko viņš tur atrada, viņš lika aizvest un ielika viņus klaušu darbos, lai viņi rīkotos ar zāģiem, ar dzelzs akmeņu kaltiem un ar cirvjiem. Un tādā kārtā Dāvids izrīkojās ar visām amoniešu pilsētām. Tad Dāvids atgriezās ar visu savu karaspēku atpakaļ Jeruzālemē.
4 Un pēc tam notika, ka izcēlās karš Gezerā ar filistiešiem; tolaik hušatietis Sibechajs nogalināja Sipaju, kas bija no Refaima dēliem, un tā viņš tos pazemoja.
5 Kad nu no jauna izcēlās vēl viens karš ar filistiešiem, tad Ēlhanans, Jaīra dēls, nokāva Lachmiju, gātieša Goliāta brāli, kam šķēpa rokturis bija kā audēju riestava.
6 Un tad bija vēl viens karš—Gātā, un tur bija kāds milzīga auguma vīrs, kuram bija pa seši pirksti ikkatrai rokai un kājai, pavisam divdesmit četri; arī viņš bija dzimis no refajiešu cilts.
7 Un kad viņš bija ar rupjiem vārdiem izaicinājis Israēlu, tad Jonatāns, Šimeja, Dāvida brāļa, dēls, to nogalināja.
8 Sie visi bija refajiešu cilts piederīgi, dzimuši Gātā, un viņi krita no Dāvida vai no viņa karotāju rokas.
Rabas ieņemšana
(2Sam 11:12Sam 12:26–31)1 Nākamā gada pavasarī, ap to laiku, kad ķēniņi mēdz iet karā, Joābs veda karaspēku un nopostīja amoniešu zemi. Viņš gāja un aplenca Rabu. Dāvids vēl bija Jeruzālemē, bet Joābs sakāva un nopostīja Rabu. 2 Dāvids noņēma kroni no Milkoma galvas – tas svēra vienu talantu zelta, un tajā bija dārgakmens, un to uzlika galvā Dāvidam. No šīs pilsētas viņš pārveda ļoti bagātīgu laupījumu. 3 Viņš lika izvest turienes ļaudis, lika tiem zāģēt un strādāt ar dzelzs kaltiem un zāģiem. Tā Dāvids darīja ar visām amoniešu pilsētām. Pēc tam Dāvids un visi ļaudis atgriezās Jeruzālemē.
Varoņdarbi karos ar filistiešiem
(2Sam 21:15–22)4 Pēc tam izcēlās karš ar Gezeras filistiešiem. Toreiz hušātietis Sibehajs kāva Safu, kurš bija no milžiem, – tā viņi tika pazemoti. 5 Un notika vēl viens karš ar filistiešiem – Elhānāns, Jāīra dēls, kāva gatieti Lahmī, Goliāta brāli, kura šķēpa kāts bija kā audēja riestava.
6 Un bija vēl viens karš Gatā, tur bija kāds liela auguma vīrs, kam bija pa sešiem pirkstiem – kopā divdesmit četri! Arī viņš bija milzis. 7 Kad viņš izsmēja Israēlu, Dāvida brāļa dēls Jonatāns, Šimas dēls, viņu nokāva.
8 Šie bija Gatas milži, un tie krita no Dāvida un viņa kalpu rokas.
