1 Un Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus, namdarus un galdniekus, lai tie uzceltu viņam namu.
2 Tad Dāvids nojauta, ka tas Kungs viņu bija iecēlis un apstiprinājis par ķēniņu pār Israēlu, un ka viņa ķēniņa valsts vara bija izveidojusies jo sevišķi izcila viņa tautas Israēla labad.
3 Un Jeruzālemē Dāvids ņēma sev vēl vairāk sievu, un Dāvids dzemdināja vēl vairāk dēlu un meitu.
4 Un šie ir viņa dēlu vārdi, kuji viņam piedzima Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans,
5 Jibhars, Elišua un Ēlpelets,
6 Nogachs, Nefegs un Jafija,
7 Elišāma, Beēljada un Ēlifelets.
8 Bet kad nu filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēlu, tad visi filistieši cēlās, lai satverfu Dāvidu. Bet kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš izgāja viņiem pretī.
9 Kad nu filistieši bija ielauzušies un taisījās izplatīties pa visu refajiešu ieleju,
10 Tad Dāvids jautāja Dievam, sacīdams: „Vai man būs doties uzbrukumā pret filistiešiem? Un vai Tu viņus dosi manā rokā?“ Un tas Kungs viņam atvildēja: „Dodies, jo Es viņus nodošu tavā rokā!“
11 Un viņi devās uzbrukumā pie Baāl-Peracimas, un Dāvids viņus tur sakāva. Tad Dāvids izsaucās: „Dievs ir manos ienaidniekos ar manu roku izrāvis robu, itin kā ūdens izrauj aizsprostu!“ Un tādēļ tie nosauca tās vietas vārdu Bāal-Peracima.
12 Un viņi tur pameta savus dievus, un Dāvids pavēlēja, lai tos sadedzina ugunī.
13 Un filistieši vēl reiz sapulcējās un sakārtojās uzbrukumam līdzenumā.
14 Tad Dāvids vēlreiz jautāja Dievam, un Dievs viņam atbildēja: „Neseko viņiem uzbrukdams, bet apej viņiem apkārt un uzbrūc viņiem iepretī balzama koku pudurim!
15 Un kad tu dzirdēsi balzama koku galotnēs soļu troksni, tad esi gatavs doties kaujā! Jo tad pats Dievs iziet laukā tavā priekšā, lai sakautu filistiešu karaspēku.“
16 Un Dāvids izpildīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis, un viņi sakāva filistiešu karaspēku no Gibeonas līdz Gezerai.
17 Tā Dāvida slava izpaudās visās zemēs, un tas Kungs iedvesa bailes no viņa visām tautām.
Dāvids nostiprinās Jeruzālemē
(2Sam 5:11–16)1 Tīras ķēniņš Hīrāms sūtīja pie Dāvida vēstnešus un nosūtīja viņam arī ciedru kokus, mūrniekus un namdarus, lai uzceļ viņam namu. 2 Dāvids saprata, ka Kungs nostiprina viņa varu pār Israēlu, jo viņa valsts plauka un zēla viņa tautas Israēla dēļ.
3 Dāvids arī Jeruzālemē ņēma sievas, un Dāvidam tika dzemdēti dēli un meitas. 4 Šie ir viņa bērnu vārdi, kuri dzima Jeruzālemē: Šammua, Šobābs, Nātāns, Sālamans, 5 Jibhārs, Elīšūa, Elfelets, 6 Nogahs, Nefegs, Jāfīa, 7 Elīšāma, Beeljāda un Elīfelets.
Filistiešu sakāve
(2Sam 5:17–25)8 Kad filistieši uzzināja, ka Dāvids svaidīts par ķēniņu visam Israēlam, visi filistieši devās meklēt Dāvidu. To uzzinājis, Dāvids izgāja tiem pretī. 9 Filistieši nāca un ielauzās Refāiešu ielejā. 10 Un Dāvids jautāja Dievam: “Vai man doties pret filistiešiem, vai tu tos nodosi manā rokā?” Kungs viņam atbildēja: “Ej, es viņus nodošu tavā rokā!” 11 Tie gāja uz Baal-Pracīmu, un Dāvids tur viņus sakāva. Dāvids sacīja: “Dievs satrieca manus ienaidniekus ar manu roku – kā ūdens šalti!” Tāpēc viņi to vietu nosauca par Baal-Pracīmu . 12 Tur viņi bija pametuši savus dievus. Dāvids lika tos sadedzināt ugunī.
13 Filistieši vēlreiz ielauzās ielejā. 14 Dāvids atkal jautāja Dievam, un Dievs viņam atbildēja: “Neseko tiem, bet ej apkārt un uzbrūc iepretī balzamkokiem. 15 Kad tu balzamkoku galotnēs dzirdēsi soļus, tad ej kaujā, jo Dievs tev pa priekšu būs izgājis sist filistiešu karapulku!” 16 Dāvids darīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis, un viņi kāva filistiešu karapulku no Gibeonas līdz Gezerai. 17 Dāvida vārds kļuva zināms visās zemēs, un Kungs visām apkārtējām tautām iedvesa bailes no viņa.
