1 Brāļi, mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti.
2 Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes.
3 Jo, aplam saprazdami dievišķo taisnību, viņi centušies celt savējo un tādā kārtā Dieva taisnībai nav pakļāvušies.
4 Jo bauslības gals ir Kristus; viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.
5 Jo Mozus par bauslības taisnību raksta: „Ikviens, kas to būs piepildījis, ar to iegūs dzīvību.“
6 Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: „Nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs?“ —tas ir, lai novestu zemē Kristu, —
7 Nedz, arī: „Kas nokāps bezdibenī?“ —tas ir uzcelt Kristu no miroņiem, —
8 Bet kā viņa saka? —„Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī,“ —proti ticības vārds, ko mēs sludinām.
9 Jo, ja to ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.
10 Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību—pestīšana,
11 Jo raksti saka: „Neviens, kas uz viņu paļaujas, nepaliks kaunā.“
12 Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: Jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda savu bagātību visiem, kas viņu piesauc.
13 Jo ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts.
14 Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?
15 Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: „Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!“
16 Bet ne visi pieņēmuši evanģcliju, kā jau Jesaja saka: „Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij?“
17 Tā tad ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana—no Kristus pavēles,
18 Tad nu es jautāju: vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! „Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi.“
19 Es jautāju: kā tad Israēls nav sapratis? Jau Mozus saka: „Es jūs darīšu greizsirdīgus uz netautu, dusmīgus uz nemācītiem ļaudīm.“
20 Bet Jesaja visai pārdroši saka: „Es devos pazīstams tādiem, kas mani nemeklēja, un atklāju sevi tādiem, kas pēc manis nevaicāja.“
21 Bet par Israēlu viņš saka: „Augu dienu es savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga.“
1 Brāļi, mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti.
2 Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes.
3 Jo, aplam saprazdami dievišķo taisnību, viņi centušies celt savējo un tādā kārtā Dieva taisnībai nav pakļāvušies.
4 Jo bauslības gals ir Kristus; viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.
5 Jo Mozus par bauslības taisnību raksta: „Ikviens, kas to būs piepildījis, ar to iegūs dzīvību.“
6 Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: „Nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs?“ —tas ir, lai novestu zemē Kristu, —
7 Nedz, arī: „Kas nokāps bezdibenī?“ —tas ir uzcelt Kristu no miroņiem, —
8 Bet kā viņa saka? —„Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī,“ —proti ticības vārds, ko mēs sludinām.
9 Jo, ja to ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.
10 Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību—pestīšana,
11 Jo raksti saka: „Neviens, kas uz viņu paļaujas, nepaliks kaunā.“
12 Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: Jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda savu bagātību visiem, kas viņu piesauc.
13 Jo ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts.
14 Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?
15 Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: „Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!“
16 Bet ne visi pieņēmuši evanģcliju, kā jau Jesaja saka: „Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij?“
17 Tā tad ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana—no Kristus pavēles,
18 Tad nu es jautāju: vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! „Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi.“
19 Es jautāju: kā tad Israēls nav sapratis? Jau Mozus saka: „Es jūs darīšu greizsirdīgus uz netautu, dusmīgus uz nemācītiem ļaudīm.“
20 Bet Jesaja visai pārdroši saka: „Es devos pazīstams tādiem, kas mani nemeklēja, un atklāju sevi tādiem, kas pēc manis nevaicāja.“
21 Bet par Israēlu viņš saka: „Augu dienu es savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga.“
