Kā Dievs veda Israēlu.
1 Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus!
2 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu! Lai priecājas visu sirdis, kas meklē to Kungu!
4 Meklējiet to Kungu un Viņa spēku, vienumēr meklējiet Viņa vaigu!
5 Pieminiet Viņa brīnuma darbus, ko Viņš darījis, Viņa zīmes un Viņa mutes spriedumus,
6 Jūs Ābrahāma, Viņa kalpa, dzi-mums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzē-tie!
7 Viņš, tas Kungs, ir mūsu Dievs; Viņa tiesas lēmumi iet pār visu zemi.
8 Viņš neaizmirst savu derību ne mūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis,
9 To derību, ko Viņš slēdzis ar Ābrahāmu, un savu zvērestu, ko Viņš devis īzākam,
10 Ko Viņš arī Jēkabam par likumu apstiprinājis un par mūžīgu derību Israēlam,
11 Kad Viņš teica: „Tev Es došu Kānaāna zemi kā jūsu mantojuma tiesu!“
12 Toreiz ļaužu bija tikai nedaudz, vēl mazs pulciņš, un viņi bija svešnieki tai zemē.
13 Viņi staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm.
14 Bet Viņš neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ:
15 „Neaizkariet manus svaidītos un nedariet ļauna maniem praviešiem!“
16 Kad bads uznāca tajā zemē un izbeidzās viss maizes krājums,
17 Viņš sūtīja yiņiem pa priekšu vienu vīru, Jāzepu, ko pārdeva par vergu,
18 Viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs,
19 Kamēr viņa paredzējums pie-pildījās un tā Kunga vārds to apliecināja.
20 Ķēniņš sūtīja un lika atraisīt viņu, tautu valdnieks viņu atsvabināja,
21 Viņš iecēla viņu par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai,
22 Lai tas valda pār viņa lielkungiem pēc sava prāta un māca viņa vecajiem gudrību.
23 Tā Israēls nonāca Ēģiptes zemē, un Jēkabs dzīvoja kā svešnieks Chama zemē.
24 Tad Dievs lika saviem ļaudīm pieaugt skaitā un darīja viņus jo varenus ne kā viņu pretiniekus.
25 Viņš pārveidoja pēdējo sirdis, lai viņi sāktu ienīst Viņa tautu un uzbrukt ar viltu Viņa kalpiem.
26 Tad Viņš sūtīja Mozu, savu kalpu, un Aronu, ko Viņš bija izraudzījis.
27 Tie darīja brīnuma zīmes viņu starpā un brīnumus Chama zemē.
28 Viņš sūtīja tumsu, diena satumsa pavisam; tomēr viņi nepiegrieza vērību Viņa vārdam.
29 Viņš pārvērta visus viņu ūdeņus asinīs, visas zivis aizgāja bojā.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm līdz pat ķēniņa pils telpām.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Viņš deva viņiem krusu lietus vietā un sūtīja uguns liesmas viņu zemē.
33 Viņš sasita viņu vīna kokus un vīģu kokus un nopostīja visus kokus viņuzemē.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles bez skaita
35 Un noēda visu zāli viņu zemē, apēda visus zemes augļus.
36 Tad Viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē, viņu pirmo spēku.
37 Un izveda savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Ēģipte priecājās par viņu aiziešanu, jo bailes no viņiem to bija pārņēmušas.
39 Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu.
40 Tad Mozus lūdza, un Dievs sūtīja viņiem paipalas un paēdināja viņus ar debesu maizi.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad iztecēja ūdens un plūda pa tuksnesi straumēm,
42 Jo Viņš atcerējās savu svēto vārdu un savu kalpu Ābrahāmu.
43 Tā Viņš izveda savu tautu ar prieku un ar gavilēm savus izredzētos,
44 Un deva viņiem pagānu zemi, lai viņi to iegūst un pārņem sev par īpašumu,
45 Lai turētu godā Dieva likumus un pildītu Viņa baušļus. Alelujā!
Kā Dievs veda Israēlu.
1 Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus!
2 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu! Lai priecājas visu sirdis, kas meklē to Kungu!
4 Meklējiet to Kungu un Viņa spēku, vienumēr meklējiet Viņa vaigu!
5 Pieminiet Viņa brīnuma darbus, ko Viņš darījis, Viņa zīmes un Viņa mutes spriedumus,
6 Jūs Ābrahāma, Viņa kalpa, dzi-mums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzē-tie!
7 Viņš, tas Kungs, ir mūsu Dievs; Viņa tiesas lēmumi iet pār visu zemi.
8 Viņš neaizmirst savu derību ne mūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis,
9 To derību, ko Viņš slēdzis ar Ābrahāmu, un savu zvērestu, ko Viņš devis īzākam,
10 Ko Viņš arī Jēkabam par likumu apstiprinājis un par mūžīgu derību Israēlam,
11 Kad Viņš teica: „Tev Es došu Kānaāna zemi kā jūsu mantojuma tiesu!“
12 Toreiz ļaužu bija tikai nedaudz, vēl mazs pulciņš, un viņi bija svešnieki tai zemē.
13 Viņi staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm.
14 Bet Viņš neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ:
15 „Neaizkariet manus svaidītos un nedariet ļauna maniem praviešiem!“
16 Kad bads uznāca tajā zemē un izbeidzās viss maizes krājums,
17 Viņš sūtīja yiņiem pa priekšu vienu vīru, Jāzepu, ko pārdeva par vergu,
18 Viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs,
19 Kamēr viņa paredzējums pie-pildījās un tā Kunga vārds to apliecināja.
20 Ķēniņš sūtīja un lika atraisīt viņu, tautu valdnieks viņu atsvabināja,
21 Viņš iecēla viņu par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai,
22 Lai tas valda pār viņa lielkungiem pēc sava prāta un māca viņa vecajiem gudrību.
23 Tā Israēls nonāca Ēģiptes zemē, un Jēkabs dzīvoja kā svešnieks Chama zemē.
24 Tad Dievs lika saviem ļaudīm pieaugt skaitā un darīja viņus jo varenus ne kā viņu pretiniekus.
25 Viņš pārveidoja pēdējo sirdis, lai viņi sāktu ienīst Viņa tautu un uzbrukt ar viltu Viņa kalpiem.
26 Tad Viņš sūtīja Mozu, savu kalpu, un Aronu, ko Viņš bija izraudzījis.
27 Tie darīja brīnuma zīmes viņu starpā un brīnumus Chama zemē.
28 Viņš sūtīja tumsu, diena satumsa pavisam; tomēr viņi nepiegrieza vērību Viņa vārdam.
29 Viņš pārvērta visus viņu ūdeņus asinīs, visas zivis aizgāja bojā.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm līdz pat ķēniņa pils telpām.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Viņš deva viņiem krusu lietus vietā un sūtīja uguns liesmas viņu zemē.
33 Viņš sasita viņu vīna kokus un vīģu kokus un nopostīja visus kokus viņuzemē.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles bez skaita
35 Un noēda visu zāli viņu zemē, apēda visus zemes augļus.
36 Tad Viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē, viņu pirmo spēku.
37 Un izveda savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Ēģipte priecājās par viņu aiziešanu, jo bailes no viņiem to bija pārņēmušas.
39 Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu.
40 Tad Mozus lūdza, un Dievs sūtīja viņiem paipalas un paēdināja viņus ar debesu maizi.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad iztecēja ūdens un plūda pa tuksnesi straumēm,
42 Jo Viņš atcerējās savu svēto vārdu un savu kalpu Ābrahāmu.
43 Tā Viņš izveda savu tautu ar prieku un ar gavilēm savus izredzētos,
44 Un deva viņiem pagānu zemi, lai viņi to iegūst un pārņem sev par īpašumu,
45 Lai turētu godā Dieva likumus un pildītu Viņa baušļus. Alelujā!
